Lembergs melo par pierādījumu neesamību “Rīdzenes” sarunām

Žurnāls “Ir” publisko atbildi Aivaram Lembergam un atgādina: meliem īsas kājas

Žurnāls “Ir” nolēmis publiskot Aivaram Lembergam sniegto atbildi uz viņa prasību uzrādīt pierādījumus vai atsaukt nepatiesas ziņas “Ir” publiskotajās oligarhu sarunās. Iemesls šādam lēmumam ir meli, kurus Aivars Lembergs turpina izplatīt, komentējot “Rīdzenes” sarunu autentiskumu.

Uzstājoties Latvijas Televīzijas ēterā šā gada 5. septembrī raidījumā “1:1”, Aivars Lembergs uz žurnālista jautājumu, vai viņš publiskotajās “Rīdzenes” sarunās atpazīst sevi un tās ir autentiskas, atbildē sniedza nepatiesu informāciju par saraksti ar žurnāla “Ir” redakciju.

Raidījumā Lembergs paziņoja, ka esot lūdzis “Ir” redakcijai, kā arī Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio iepazīstināt viņu ar dokumentu, kas apliecina publicēto sarunu autentiskumu, un “fonoskopisko ekspertīzi, kas norāda, ka Lembergs ir tas, kas tur runā”. Viņš esot gaidījis atbildi, bet “diemžēl, žurnāls “Ir” un arī citi mediji, ko es piesaucu, atbildēja, ka viņiem nav tādu pierādījumu, viņi man neko nevar iedot.” (Skat. video no 4:05)

Lemberga sniegtā informācija neatbilst patiesībai – viņš nekorekti atspoguļo gan savu lūgumu “Ir” redakcijai, gan “Ir” sniegto atbildi. Līdzīgi nepatiesu informāciju viņš publiski sniedzis jau iepriekš.

“Lembergs atkal melo. “Ir” nekad nav apgalvojis Lembergam, ka redakcijai nav pierādījumu oligarhu sarunu autentiskumam. Tieši otrādi, esam daudzkārt apliecinājuši, ka sarunas ir īstas un nepieciešamības gadījumā redakcija spēs to pierādīt tiesā. Meli, izlocīšanās, faktu “aizmiršana” un žurnālistu apvainošana ir Lemberga parastā taktika, ko viņš izmisīgi izmanto, lai izvairītos no atbildēm par savu necienīgo izrunāšanos “Rīdzenē”. Bet jāatgādina, ka meliem ir īsas kājas,” komentē “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Lai izgaismotu Lemberga melus jautājumā par oligarhu sarunu autentiskumu, “Ir” pilnā apjomā publicē atbildi, ko jūlijā sniedza uz Lemberga vēstuli redakcijai.

Ar 19. jūliju datētā vēstulē Lembergs norādīja uz trim rakstu turpinājumiem, kuros žurnāls “Ir” šā gada jūnijā publiskoja viesnīcā “Rīdzene” no 2009. līdz 2011. gadam notikušās sarunas, ko KNAB ierakstīja un vēlāk izmantoja par pamatu tā sauktās oligarhu krimināllietas izmeklēšanā.

Lembergs lūdza “Ir” redakciju “iepazīstināt mani un/vai izsniegt Jūsu rīcībā esošos normatīviem aktiem atbilstošus pierādījumus, kas apliecina, ka es esmu rakstos minēto tā saucamo “Rīdzenes sarunu” dalībnieks” vai pretējā gadījumā atsaukt “izplatītās ziņas un/vai patiesībai neatbilstošos apgalvojumus”. Lemberga vēstulē nebija pieminēta ne fonoskopiska ekspertīze, ne kādi citi dokumenti, uz kuriem viņš atsaucās LTV raidījumā “1:1”.

Uz šo vēstuli 27. jūlijā “Ir” redakcija sniedza atbildi, kurā apliecināja, ka raksti “Tu ar politiku taisīji sev naudu, Ainār!” (15.06.2017.), “Lembergu par premjeru, bļaģ” (22.06.2017.) un “Preses kastrēšana” (29.06.2017.) balstās faktiski notikušās, izmeklēšanas iestāžu fiksētās sarunās viesnīcā “Rīdzene”, un “Ir” publikācijās šo sarunu saturs ir patiesi atspoguļots.

Vienlaikus “Ir” norādīja, ka Lemberga iesniegums nesatur nevienu konkrētu prasību atsaukt kādu nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu, tāpēc jāsecina, ka pats Lembergs nav konstatējis šādas ziņas “Ir” rakstos.

Tāpat “Ir” redakcija norādīja, ka Lemberga prasība sniegt “normatīviem aktiem atbilstošus pierādījumus” nav saprotama, jo iesniegumā nav minēts neviens redakcijai saistošs “normatīvs akts”, kas definētu “atbilstošu pierādījumu” jēdzienu vai paredzētu viņam tiesības saņemt jebkādu nepublicētu informāciju.