Raidījums: Vienotība slīgst parādos

Partija palikusi parādā valstij un saviem darbiniekiem

Partijai „Vienotība” ir 19 000 eiro nodokļu parāds un „Vienotības” darbiniekiem algās nav izmaksāti 14 000 eiro, teikts partijas revīzijas ziņojumā, ko nolasīja partijas kongresā pirms pāris nedēļām. Svētdien TV3 raidījums „Nekā personīga” analizēja, kā šis parāds radies.

Raidījums vēsta, ka partijas popularitāte vairs nepārsteidz 5%, biedri to pamet un kopš 2016.gada oktobra partijai nav valsts finansējuma. Pirms tam „Vienotība” gadā saņēma 140 000 eiro. Taču par valsts naudas atņemšanu jāpateicas deputātiem, kuri 2014.gada Saeimas vēlēšanās īstenoja naudīgas individuālās kampaņas. Viens no viņiem ir partijas šogad uz Rīgas mēra amatu virzītais Vilnis Ķirsis.

Raidījums stāsta, ka par naudu partijā diezgan brīvi lēmis ģenerālsekretārs Artis Kampars. Pašvaldību vēlēšanās naudu ieguldīja Ķirša kampaņā, lai konkurētu ar Nilu Ušakovu (S). Vēlēšanās „Vienotībai” neveicās un partija ir palikusi parādā ne tikai reklāmas aģentūrām, bet arī valstij.

Kampars raidījumā teic, ka patlaban partijai „nav nodokļu parādu pret valsti, viņi jau ir nosegti. Uz konkrēto situāciju, tas bija viena mēneša darbaspēja nodokļa parāds, bet viņš šobrīd ir nosegts”. Visas saistības nav nosegtas, izmaksājot darbiniekiem algas.

Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta dati Kampara teikto neapstiprina, vēsta „Nekā personīga”. Pirms nedēļas „Vienotības” parāds valstij vēl bija 12 000 eiro, šonedēļ nepilni 4000 eiro. Partija vēl ir parādā 5000 eiro reklāmas aģentūrai „Guilty”, aptuveni tikpat daudz kādam nekustamā īpašuma izīrētājam Jelgavā. Bijis arī 5000 eiro parāds Liepājas namīpašniekam Ivaram Kesenfeldam, bet dienu pirms kongresa Kampars šo parādu samaksājis.

Vislielākais parāds „Vienotībai” ir par reklāmas izvietošanu. Esot kāda aģentūra, ar kuru ģenerālsekretārs sarunājis, ka tā ļaus parādu atdot ilgākā laikā. Kampars atsakās atklāt, kas tas par uzņēmumu. Taču partija valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens atklāja, ka tā ir aģentūra „Mediacom”, kurai „Vienotība” esot parādā 120 tūkstošus eiro. „Mums ir panākts parāda atmaksas grafiks, kuram mēs sekojam,” saka Ašeradens.

„Mediacom” vadītājs Normunds Roziņš „Nekā personīga” neskaidroja, kāpēc ļāvis „Vienotībai” atlikt maksājumus, jo attiecības ar klientiem nekomentējot. No Kampara teiktā bija noprotams, ka soda procenti no „Vienotības” netiek prasīti.

„Mediacom” jau ir bijis jāskaidro savas finanšu attiecības ar „Vienotību”. Uzņēmumā šai sakarā 2014.gadā bijuši KNAB darbinieki. Gadu iepriekš „Mediacom” bija ieguvis tiesības izvietot reklāmu par eiro ieviešanu, kuru īstenoja tolaik „Vienotības” paspārnē esošā Finanšu ministrija.