Ada un Tālis Tisenkopfi, Vilksalas muižas jaunie saimnieki Sēmē pie Tukuma. Sapņotāji ar dzelžainu plānu un uzrāvienu.
Latvija ir viena no tukšākajām vietām Eiropā, gandrīz vienīgā valsts, kur galvaspilsētā nav saglabājies neviens pilsoņu dzīvoklis un laukos - neviena muiža ar seno iedzīvi un iemītniekiem. Tik skarba ir Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa diagnoze. Un tomēr ir muižas, kurās atkal dzīvo cilvēki. Ir vasaras ekspedīcijās devās radošo industriju portāla Fold.lv redaktore Veronika Viļuma un LTV raidījuma Adreses autors Mārtiņš Ķibilds
Šajā telpā man vairs nebūtu jāpārdodas, un visjaukākās lietas es dabūtu par velti. Visi kredīti būtu nomaksāti, un aiz sienas nebūtu ne rūpju, ne gaidu, ne pienākumu. (..) Es būtu tīri personiska būtne, man nepiederētu plaši īpašumi, tikai pašam sava uzburta vieta, - tā pirms 12 gadiem esejā Uzburtā vieta rakstīja sociologs, LU profesors Tālis Tisenkopfs. Tolaik Tāļa un viņa sievas Adas sirds piederēja Kalnmuižai pie Abavas, viņi to bija noskatījuši pirkšanai, taču izsolē zaudēja, un vietā nopirka netālo Vilksalas muižas kungu māju, ko pirms tam bija atzinuši par nepietiekami glītu.
