ASV prezidenta Donalda Trampa mutiskais izvirdums pret Kimu Čenunu radījis bīstamu saspīlējumu attiecībās ar Ziemeļkoreju. Jebkādam militāram konfliktam būtu katastrofālas sekas. Bet – vai no šīs jezgas vēl iespējams izkļūt ar diplomātiskām metodēm?
Katru gadu Dienvidkorejā notiek viens un tas pats rituāls. Netālu no robežas, ka novilkta pa 38. paralēli, artilērija šauj uz mērķiem, kas simbolizē ziemeļkorejiešu tankus. Zemu lido helikopteri un iznīcinātāji, pa pludmali traucas tanki, un kopējos manevros piedalās aptuveni 80 000 dienvidkorejiešu un amerikāņu karavīru, imitējot aizsargāšanos no ziemeļiem. Šie manevri senāk parasti izraisījuši īsas, bet nopietnas krīzes.
Taču šovasar divas nedēļas pirms mācībām nervozitāte sasniedza jaunu līmeni. Nebija nepieciešama pat karakuģu un karaspēka vienību parādīšanās. Pietika ar diviem teikumiem: «Ziemeļkorejai būtu labāk atturēties no jauniem draudiem ASV. Citādi viņiem būs jārēķinās ar tādu uguni un dusmām, kādas pasaule vēl nav pieredzējusi.»
ASV prezidents Donalds Tramps šos vārdus teica, mazliet sagumis sēžot pie galda. Zem kristāla lustrām un pie sienas ar golfistu piemiņas plāksnēm pašam piederošajā golfa klubā Ņūdžersijas štatā, kur viņš pavada divu nedēļu atvaļinājumu. Tādā veidā Tramps ignorēja nerakstīto doktrīnu, ka ASV prezidents kā pusaudzis nelielās ar savas valsts kodolieroču arsenālu. Taču viņam, šķiet, nerūp, ka šie ieroči ir paredzēti kā preventīvs līdzeklis un to lietošana uzbrukumiem nav vēlama. Ja viņš būtu spēris vēl vienu soli tālāk – konkrēti piedraudot Phenjanai ar noslaucīšanu no zemes virsas -, viņš diezko neatšķirtos no Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.