Miljonu ieņēmumi valsts budžetā, kas draud pazust

Kas notiek ar pierobežas tirdzniecību ar Igauniju

Daudziem noteikti ir zināms par veiksmīgo Igaunijas pārrobežas tirdzniecību ar Somiju. Patlaban līdzīga situācija Latvijai ir izveidojusies ar Igauniju, kur pēdējā gada laikā strauji pieaudzis akcīzes nodoklis dažādiem alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum. Ieguvēji no šīm mūsu kaimiņvalsts nodokļu izmaiņām ir Latvijas uzņēmēji, attiecīgie pierobežas reģioni un valsts kopumā. Proti, šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas valsts no pierobežas tirdzniecības ar Igauniju ir ieguvusi vairāk nekā 16 miljonu eiro, bet gada griezumā prognozējami nodokļu ieņēmumi vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

Atsevišķu politiķu vēlme daudz straujāk paaugstināt akcīzes nodokli alum un citiem alkoholiskajiem dzērieniem šo situāciju var būtiski mainīt, pazaudējot valsts budžetā tik ļoti trūkstošos līdzekļus.

Ja aplūkojam akcīzes nodokļa ieņēmumus no alus šā gada pirmajā pusgadā, ieņēmumu plāns ir izpildīts (103%), pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, jo Latvijā vietējais alus patēriņš krītas jau vairākus gadus un nav sagaidāms, ka šī situācija strauji uzlabosies. Turpretī pierobežas tirdzniecības apjomi ar Igauniju palielinājušies trīs reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Turklāt ir jārēķinās, ka, sākot ar 2018. gadu, Latvijā tiks aizliegta alus tirdzniecība divu litru PET iepakojumā, kas ietekmēs aptuveni 40% alus tirgus un noteikti atstās iespaidu uz nodokļu ieņēmumiem.

Kā rāda Somijas un Igaunijas pieredze, laikā, kad Igaunijai bija daudz draudzīgāka nodokļu politika, tirdzniecība ar Somiju strauji uzplauka. Turklāt ieguvēji bija ne tikai alkohola tirgotāji, bet arī saistītās nozares – transports, sabiedriskā ēdināšana, viesnīcas u.c. Savukārt Somijai situācija bija gluži pretēja. Piemēram, importa alkohola daudzums valstī strauji palielinājās, akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola samazinājās un alus nozarē strādājošo skaits saruka par 35%.

Šobrīd politiķiem, lemjot par akcīzes palielināšanu alum, būtu jāņem vērā, ka straujas un nepārdomātas nodokļa likmes izmaiņas var apdraudēt ne tikai akcīzes un PVN nodokļa ieņēmumus, bet arī darba vietu samazināšanos Latvijas reģionos.

Alus nozare nav pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu, taču tai ir jābūt pārdomātai un pakāpeniskai, par ko iepriekš jau bija panākta vienošanās starp nozari un Finanšu ministriju.

Pēdējo trīs gadu laikā akcīzes nodoklis alum ir pieaudzis jau par 45%, taču patlaban vēlme to viena gada laikā paaugstināt par 100% ir neprāts un pretēji jebkādai loģikai, domājot par valsts ekonomisko attīstību.

Aicinu cienījamos politiķus uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum skatīties daudz plašākā kontekstā un ilgtermiņā, nevis ar revolucionāru pārliecību paaugstināt nodokļus, nemaz nezinot, kā tas ietekmēs mūsu ekonomikas attīstību.

Autors ir “Cēsu alus” pārdošanas un mārketinga direktors