Smiltēns liek partijas biedriem frakcijā izšķirties, vai nu viņš vai Solvita Āboltiņa
Partijas “Vienotība” vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien atkāpās no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata. Par to politiķis paziņoja sociālajā tīklā “Facebook”. Līdz ar atkāpšanos no šā amata viņš uz laiku apturējis arī savas kandidatūras virzīšanu partijas priekšsēdētāja amatam “Vienotības” kongresā 19.augustā.
Smiltēns pauda neapmierinātību, ka patlaban uz partijas priekšsēdētāja amatu tiek minētas divas personas – viņš un frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. “Tā kā mums ir diametrāli pretējs skatījums uz partijas turpmāko attīstību, “Vienotības” frakcijai ir jāpieņem lēmums par partijas nākotni un to cilvēku, kuram viņi dod uzticību partijas turpmākai vadībai,” norādīja politiķis.
Smiltēns aģentūrai LETA skaidroja – nevar būt situācija, kad viņš tiek izvirzīts par partijas vadītāju un atbalsta gadījumā vada partiju, bet frakciju vadīs cilvēks ar diametrāli pretējiem uzskatiem. Tāpēc politiķis mudinājis frakciju beidzot pieņemt “atklātu un godīgu lēmumu”, izsakot uzticības mandātu Āboltiņai vai viņam. Pagaidām frakcijā balsojums par frakcijas vadītāja maiņu nav noticis.
Viņš ir pārliecināts, ka “Vienotības” vienīgais ceļš ir radikālas pārmaiņas partijā. “Esmu pārliecināts, ka, lai “Vienotība” varētu veiksmīgi attīstīties, tai ir jābūt vienam līderim ar skaidru uzticības mandātu,” rakstīja Smiltēns.
Smiltēns uzsvēra, ka frakcijas lēmums būs izšķirošs arī viņa palikšanai partijā. “Vai nu man tiek dota uzticība partijas vadībā, vai arī atstāju partiju,” pauda deputāts.
Politiķis pastāstīja, ka arī valdes sēdē, kur tika spriests par partijas nākotni, vairāki valdes locekļi aicināja veikt pārmaiņas frakcijas vadībā, kas “pavērtu pilnīgi citu attīstības perspektīvu partijā, iezīmētu radikālas pārmaiņas”. Tomēr arī toreiz šis jautājums esot palicis bez virzības. Pēc šīs sēdes viens no valdes locekļiem uzrakstīja vēstuli, ka tādā gadījumā nevajagot laipot un jāiedod skaidrs mandāts Āboltiņai, lai viņa turpina vadīt partiju, piebilda Smiltēns.
Politiķis atkārtoti teica, ka kolēģi un sabiedrība runājot par vienu un to pašu – ka “Vienotības” vienīgā iespēja atdzimt un uzbūvēt spēcīgu organizāciju ir radikālas pārmaiņas. Viņš sagaida, ka frakcijā tomēr notiks balsojums par šo jautājumu.
Pašlaik nav īstais brīdis sasaistīt partijas “Vienotība” un tās Saeimas frakcijas vadību, sacīja Āboltiņa, vienlaikus apliecinot, ka nekandidētu uz partijas priekšsēdētāja amatu. Komentējot Smiltēna lēmumu pamest frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amatu, Āboltiņa teica, ka šis paziņojums šodien pārsteidzis visu frakciju.
Āboltiņa atgādināja, ka “Vienotības” Saeimas frakcijā ir 11 cilvēki, kas nav partijas biedri. Viņa arī uzsvēra, ka pašlaik valdības un Saeimas darba kārtībā ir ļoti būtiski jautājumi, piemēram, nodokļu reforma. Frakcijas vadītāju varot mainīt, bet rodoties jautājums, vai šie pienākumi nav veikti pienācīgi, izmantoti ļaunprātīgi vai pretēji frakcijas interesēm.
Lūgta komentēt Smiltēna pausto par diametrāli pretējiem uzskatiem, politiķe norādīja, ka Smiltēns nav pārrunājis ar viņu partijas nākotni. Turklāt arī viņa uzskata, ka politiskais spēks jāsaliedē, jābūt jaunai komandai. Viņaprāt, starp abiem politiķiem nebija ideoloģisku pretrunu.
Runājot par iespēju vadīt partiju, Āboltiņa uzsvēra, ka viņu šim amatam neviens nav uzrunājis. Viņa arī apliecināja, ka uz to nekandidētu. Politiķe piebilda, ka ir mēģinājusi attālināties no partijas darba, lai negatīvais tēls, kas pietiekami iesakņojies sabiedrībā, neradītu kaitējumu partijai.
Kā ziņots, “Vienotība” politiskā spēka vadību pārvēlēs kongresā, kas notiks 19.augustā. Sākotnēji bija iecerēts, ka tas notiks septembrī, taču Andris Piebalgs paziņoja, ka vairs nekandidēs uz partijas priekšsēdētāja amatu, kā arī sacīja, ka kongress norisināsies jau tuvākajā laikā.
Gatavību kandidēt uz partijas vadītāja amatu paudis pašreizējais priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Piebalgs nekandidēs arī uz partijas valdi, tomēr turpinās darboties “Vienotībā”. Viņš arī būtu gatavs startēt vēlēšanās, ja partijas biedri aicinās viņu to darīt.
Piebalgs par partijas vadītāju tika ievēlēts pērn 4.jūnijā politiskā spēka ārkārtas kongresā, partijas vadīšanu pārņemot no Āboltiņas. Toreiz uz partijas priekšsēdētāja amatu bija divi kandidāti – Piebalgs un Smiltēns.
Komentāri (55)
Austras koks 21.07.2017. 14.48
Smiltēns min, ka viņam ar Āboltiņu esot diametrāli pretēji uzskati par partijas attīstību. Bet vienīgais, ko viņš minēja, ka nepieciešamas kardinālas pārmaiņas partijā.
Domāju, ka vēlētājus interesētu kādi katram tad ir šie uzskati, kādi tad ir tie Smiltēna uzskati, kuriem nepiekrīt Āboltiņa un kā tad “diametrālais pretējums” izpaužas. Tas, ka vajag kardinālas pārmaiņas, neko nepasaka, jo Smiltēns nav paudis, kādas ir tās pārmaiņas, kuras viņš uzskata par vajadzīgām. Pārmaiņas var būt ļoti dažādas – tādas, kuras potenciālie vēlētāji uzskata par atbalstāmām, un tādas kuras nē. Turklāt, nedomāju, ka Āboltiņa uzskata, ka pārmaiņas nevajag. Visdrīzāk, katrs no viņiem redz citas pārmaiņas, kuras būtu jārealizē.
Un vēl svarīgi būtu zināt ne tikai kādas pārmaiņas nepieciešamas partijas atdzimšanai, bet arī Vienotībai beidzot būtu jānoformulē sava ideoloģija. Vienkārši frāzes – piem., eiropeiskums utt. – tā nav ideoloģija. Jo gan liberālisms, gan konservatīvisms, gan nacionālisms, gan sociāldemokrātija utt. – tās visas ir eiropeiskas ideoloģijas.
Vienotībai ir beidzot jānoformulē, kas tad viņi īsti ir.
10
basta > Austras koks 21.07.2017. 15.05
to Austras koks
“Vienotībai ir beidzot jānoformulē, kas tad viņi īsti ir.”
Neviltota interese, jeb tikai bla bla bla? Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai katram pilsonim būtu skaidrs, kas ir Vienotība.
0
Ēriks > Austras koks 21.07.2017. 19.00
Tā kā Piebalgs vēl nav paspējis noformulēt,kas ir īstas rietumu vērtības,tāda spriedelēšana,kas kuram tuvāks,ir priekšlaicīga,varbūt tomēr pagaidīsim un uzzināsim,kādas ir tās Vienotības rietumu vērtības?
0
andrejs > Austras koks 21.07.2017. 19.02
Kļuvuši par sociāldemokrātiem vai konservatoriem?
—————–
Vai tad Pabriks un Štokenbergs nebija sociāldemokrāti? :P
Mjāaaa, tas laikam pat viņu beidzamajiem atlikušajiem uzticīgajiem balsotājiem jau piemirsies… :)
0
andrejs > Austras koks 21.07.2017. 19.08
Tā kā Piebalgs vēl nav paspējis noformulēt,kas ir īstas rietumu vērtības
———-
Smiltēns arī nē. Viņam “esot domstarpības”. Politologs Skudra domā, ka runa ir par atlikušo krēslu sadali
0
andrejs > Austras koks 21.07.2017. 16.51
vēlētājus interesētu kādi katram tad ir šie uzskati, kādi tad ir tie Smiltēna uzskati, kuriem nepiekrīt Āboltiņa un kā tad “diametrālais pretējums” izpaužas.
——————-
Domāju, ka to mēs nekad neuzzināsim. :)
Vispār jau smiltēns der tikai par pelēko kardinālu, grūti iedomāties viņu kādas partijas “lokomotīves” lomā.
0
Ēriks > Austras koks 22.07.2017. 22.01
Tie,kas priecājas par V krīzi,uzskata,ka V uzdodas par to,kas īstenībā nemaz nav.
0
Austras koks > Austras koks 22.07.2017. 08.00
maču-pikču: “Vienotības ideoloģija mainījusies?”
—————-
Vienotībai konkrēta ideoloģija nekad nav bijusi. Kā var būt vienota ideoloģija, ja apvienojušies ir JL, Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai, un beigās vēl zatleristi? Kā var būt vienota ideoloģija partijai, kurā ir cilvēki, kas pārstāv visu no manis iepriekš nosaukto – socdemus, liberāļus, konservatīvos, nacionālistus un vēl visu ko?!
Tāda kā latviešu apvienota partija pret austrumu virzienu tā kādu laiku varbūt derēja, bet nevar būt viena partija visiem, svarīga ir ideoloģija, bet Vienotībai tādas nav. Eiropeiskums un eiropeiskās vērtības – tā ir pārāk plaša un nekonkrēta ideoloģija, līdz ar to nemaz īsti nav nosaucama par ideoloģiju – jo apakšā var pabāzt ļoti daudz ko un stiept uz visām pusēm. Tāds bla, bla, bla… vien sanāk, ne ideoloģija.
0
Austras koks > Austras koks 22.07.2017. 07.47
Visticamāk šis laikam tomēr ir Smiltēna teātris. Āboltiņa, izrādās, pati ir apliecinājusi, ka uz vadītājas amatu nekandidēs, un varbūt pat nekandidēšot uz valdi, un nākošgad taisās iestartēt par vēstnieci kaut kur.
0
dzeris49 > Austras koks 22.07.2017. 15.12
Eiropeiskums ir pat ļoti konkrēts jēdziens, drīzāk gan vektors, nevis ideoloģija.
Atmetos to multikulturalisma teoriju, kas ir izgāzusies, viss pārējais ir pieņemams un strādā – tiesiskums, cilvēka individualās brīvības un tiesības,( ja tas tikai neapdraud pārējo brīvības un tiesības), solidaritātes un kompromiss, nevis konflikts, cilvēka cienīga dzīve, varas kontrole no sabiedrības, attīstīti institūti, varas dalīšana un varu atzaru savstarpēja kontrole, utt., utt.
Ja tas Latvija būtu pietiekami attīstīts, cilvēki nevainotu visur ES.
Saprotams, 3A izdevīgāk, lai tauta būtu stulba, tātad, viegli kontrolējama, diemžēl, daļēji viņi savu panākuši.
Un, lai kāda tā V arī nebūtu, ar visiem mīnusiem, tā pie šīm principiem, pārsvarā, pieturas, un ir vienīgā partija, kura kaut cik atbilst civilizēto partiju līmenim ES kontekstā, ne NA, kur nu vēl ZZS vai SC, tam absolūti neatbilst.
Tie, kas priecājas par V krīzi,diezin vai grib šeit eiropeisku Latviju, es V kritizēju, bet, par tās problēmām nepriecājos.
0
maču-pikču > Austras koks 21.07.2017. 18.31
>Austras koks
Jūsu viedoklim varu piekrist daļēji. Smiltēna paziņojums par pretstāvi ir bungu rībināšana, izsaucot lietu Āfrikā. Puišeļa izgājiens bez pamatojuma. Kāds ir Smiltēna redzējums, tā arī paliksim nezinot, iemuka krūmos kā zaķpastala. Izskatās nenopietni, pieprasot virzīt viņu kā vienīgo kandidātu. Tā nav demokrātija. Katram kandidātam ar savu redzējumu jāiepazīstina gan vēlētājs, gan partijas biedri, lai nebūtu jābalso par kaķi maisā. Puika uzmeta lūpu un pierādīja sevi kā nenobriedušu politiķi.
Vienotības ideoloģija mainījusies? Nepiekrītu! Vienotība no eiropeiskajām vērtībām pavērsusies uz austrumiem? Kļuvuši par sociāldemokrātiem vai konservatoriem? Latvijas konservatoru un nacionāļu izpildījumā “eiropeiskās vērtības un ideoloģija” tuvāka Putina Krievijai, kuri mēģina kopēt viņu likumus un ieviest tos Latvijā.
Lozungs par korupcijas apkarošanu palicis otrajā plānā, bet vienlaicīgi nevar nosegt visu laukumu ar problēmrisinājumiem, kas Latvijā sabriedušas un gadiem stāv nerisinātas. Korupcijas apkarošanu nevar paveikt viena partija, tai ir jābūt visu partiju programmu pirmajam punktam.
0
rinķī apkārt 21.07.2017. 16.36
Bēdīga putra. Bēdīgi tāpēc, ka ir skaidrs – ar šādu “burbuļošanu” partija Vienotība neatgūsies. Tāpēc jautājums, kāda izskatīsies jaunā Saeima, kļūst biedējoši tiešs. Kādi jauni politiskie spēki ienāks LR parlamentā. Būtu jau labi, bet Strīķe viena pati Vienotības vietu neaizpildīs :)
6
basta > rinķī apkārt 21.07.2017. 19.10
yp rinķī apkārt
“Būtu jau labi, bet Strīķe viena pati Vienotības vietu neaizpildīs :)”
Nepārdzīvo! Čeka vēl pirms pašvaldību vēlēšanām jau bija uzrotījusi piedurknes un nopietni ķērusies pie darba. Ja būtu lasījis IR un klausījies LR, būtu pamanījis, kā ar fekāliju maisiņiem tiek apmētāta NA un ZZS un nievājoši runāts par Bondaru un kā slavināta Jaunā KP. Bez netīrās vēlēšanu kampaņas, kas daudzus latviešus atturēja no došanās pie vēlēšanu urnām, NA, ZZS un LRA “Latvijas attīstībai” būtu savākuši vairāk kā pusi balsu un Ušmeriks būtu palicis opozīcijā.
0
nomale > rinķī apkārt 21.07.2017. 16.41
Tikai ar lielu un skaļu iekšēju karu Vienotība vairs var vēl mēģināt atgūties. Galvenais, lai cīņa ir īsa un lai neuzvar Āboltiņas-zanEs “viss ir labi” un “skauģi visapkārt” nometne!
0
nomale > rinķī apkārt 21.07.2017. 16.55
Es esmu Vienotības elektorāts, vismaz tās Vienotības, uz kuru tika liktas cerības un lai mani dabūtu atpakāļ būs nepieciešamas ļoooti radikālas pārmaiņas. Āboltiņai tajā Vienotībā nav vietas principā. Tā Vienotība par kuru es varētu kādreiz balsot var rasties tikai balstoties uz savu kļūdu izvērtēšanu un nekādi uz ārējo ienaidnieku meklēšanu. Konspirāciju teorijas labāk patīk NA un SC vēlētājam.
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 21.07.2017. 19.25
J.Biotops, šobrīd ir aktuāls praktiskas dabas jautājums, proti, kuri būs tie, kas pēc aptuveni gada aizpildīs Vienotības nišu Saeimā?
Tas ir “būt, vai nebūt” jautājums, no kura ir atkarīgs, vai Latvijā reiz pienāks, jeb tomēr nepienāks laiks, kad Saeimā darbosies “klasiski pareizas” politiskas partijas, neviens vairs nesauks pēc “jaunām asinīm” parlamentā, jo ļauži būs sapratuši, ka politika, tā ir mūža profesija. Tas ir pilsonības nobriešanas ceļš, kurš mērāms paaudzēs. Mēs ar Tevi šādu laiku vairs nepiedzīvosim.
Tāpēc šobrīd svarīgi, lai tas kuģis, kuru sauc par Latviju, turpinātu netraucēti peldēt savā attīstībā vienā un tai pašā virzienā, tādā, kādā viņš ir peldējis visus šos gadus. Lai pie stūres pēkšņi nenonāktu “progresīvi politiķi” – Satversmes mainītāji, kuriem ļaužu labklājība pie kājas, bet svarīga ir “ideja”, vienalga, kas tie būtu – kultūrmarksisti, vai ušakovieši. Svarīgi, lai Latvijā būtu parlaments, kura vairākums atbalstītu uzticīgu darbošanos NATO un ES. Pārējais viss…, gan jau sakārtosies, ar laiku
Vēl joprojām arī Vācijā ir sastopami dīvaiņi -romantiķi, kuri nodarbojas ar “politiku”. Piemēram, “manā pusē” darbojas partija, kura cīnas par Austrumfrīzijas neatkarību :). Bet Vācija nav Latvija, Vācija var atļauties “demokrātijas vārdā” šādiem dīvaiņiem darboties , Vācijā trešdaļa tās iedzīvotāju nesapņo likvidēt savu valsti un atdoties Kremlim. Latvijā tas ir citādi, kā labi zini
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 21.07.2017. 16.45
nomale Būtu labi, ja Vienotības elektorāts saprastu par ko Smiltēns ar Āboltiņu cīnās :) Citādi iznāk tāds …
https://www.youtube.com/watch?v=zXr0Xtq7iGU
0
J.Biotops > rinķī apkārt 21.07.2017. 17.16
RA – Protams, ka bēdīgi, tomēr notiekošais vienotībā ir tikai daļa no daudz nopietnākas vainas. Mēs ceturtdaļgadsimta laikā neesam spējuši izveidot pārstāvniecības demokrātiju, kuras obligāts elements ir politiskas partijas. Tādu mums nav nevienas, pašu piekārtie nosaukumi faktu nemaina.
Vainot tikai politiķus (precīzāk – politikāņus) par to nav godīgi. Ne es viens ikdienā redzu cilvēkus atbilstošā vecumā, kuru darba un arī komunikācijas spējas, kompetence un, ai, ai, pat morālās īpašības pietiekoši vai pat ar uzviju atbilstu profesionāla politiķa prasībām, bet viņi pat nedomā politikā iesaistīties. Kaut arī jau tagad tēmā orientējas labāk par vienu otru no 100 gudrajiem. Tā atbrīvojas vieta ļaudīm, arī ne melnbalti vērtējamiem, tomēr tādiem, kam dalība politbrigādē līdz risināt kādas paša problēmas, nav būtiski, īstas vai iedomātas. Daži, tikuši pie šprices, pamazām kaut ko iemācās, vairumam pati ideja par tādu nepieciešamību ir tāla un sveša.
Tā radusies ķeza ir nevis viņu, bet mana un ne tikai mana problēma. Baidos, ka neatrisināma.
0
J.Biotops 21.07.2017. 16.12
Turu muti un gaidu šejienes kompetentāko komentētāju skaidrojumu par to, cik Vienotībā viss labi un pareizi.
0