Valsts nozagšana: likumu veidošana, amatpersonu iecelšana netaisnības aizsardzībai
Kad pētnieki sastādīs mūsdienu Latvijas politiskās valodas leksikonu, bez visiem košajiem bļ.., nah..., pim... un piz... ziediņiem tur būs jāieraksta arī citi vārdi, aiz kuriem tagad cenšas slēpties oligarhu sarunu skandālā iesaistītie.
Autentiskums. Noliegt nevar, atzīties nedrīkst - kā vienīgā cerība atliek nebeidzamas ekspertīzes un birokrātiska mudžināšana. Publicēto oligarhu sarunu «autentiskuma» pārbaude daudziem ļauj stiept gumiju, atfutbolēt jautājumus un cerēt, ka ar laiku arī šis skandāls tiks aizmirsts.
Kompilācija. Ļoti populārs vārds Rīdzenes sarunu dalībnieku aprindās. Tas rada iespaidu, ka publicētās sarunas ir kaut kā sastiķētas kopā un līdz ar to nesniedz pilnīgu vai «autentisku» (sk. augšā) ainu. Vārdu izmanto sarunu dalībnieki, kuri nevar vai neuzdrošinās noliegt, ka tiešām ir teikuši žurnālā publicētos tekstus, bet kuriem izmisīgi nepieciešams veids, kā uz tiem mest kaut nelielu šaubu ēnu.
Dziļākā līmenī tas ir centiens diskreditēt žurnālistu darbu kā tādu.
99% cilvēku neinteresē noklausīties pilnīgi visu Saeimas sēdi, izlasīt likumprojektu vai arī burties cauri vairāku gadu garumā ierakstītām sarunām. Atbilstoši sabiedrības interesēm un paša vērtībām īsti žurnālisti atlasa svarīgāko informāciju un to sakārto saviem lasītājiem, skatītājiem vai klausītājiem pēc iespējas viegli uztveramā veidā. Vārdu sakot - «kompilē». Daudziem no Rīdzenes bandas (un ne tikai) vislabāk patiktu, ja tādu neatkarīgu, domājošu žurnālistu vispār nebūtu un mediju darbs sastāvētu tikai no preses relīžu pārkopēšanas. Ja nu tomēr gadītos kāds skandalozs materiāls, tad to vienkārši iegāztu sabiedrības klēpī kā 1000 puzles gabaliņus un pateiktu - lūdzu, salieciet to bildi paši. Tādā informatīvā haosā ērti jūtas tikai tie, kam atklātība un skaidrība ir traucēklis.
Runāšana. Tā tikai tāda pļāpāšana vien bijusi, tagad saka tiesībsargātāji un oligarhu aizstāvji. Kurš tad no mums nav kādreiz pie virtuves galda palielījies par ietekmi un maka biezumu vai iesaucies, ka nu gan es tai valdībai sadošu? Vienīgā problēma - laba daļa no šīs «tukšās dižošanās» vēlāk arī piepildījās: Šlesera īpašumtiesību legalizācija Rīgas Tirdzniecības ostā; Zatlera gāšana; Amerika ievēlēšana Rīgas brīvostas valdes vadītāja amatā. Vai tiesībsargi būtu tikpat iecietīgi pret «tukšām runām», ja dzirdētu, kā kāds kaļ plānus uzspridzināt Rīgas pili? Domājams, tad ātri vien aizmirstos delikātās rūpes par «nevainīguma prezumpciju».
Saskaņa nāk! Divkosības paraugstunda. Sarunu publiskošana sējot nesaskaņas starp latviešu partijām un nākot par labu Saskaņai, biedē bijušais Par labu Latviju pārstāvis Meļņiks un esošais ZZS frakcijas vadītājs Brigmanis. Taču viņu politiskā virziena īstie bosi PLL dibinātājs Šlesers un ZZS «premjerministra amata kandidāts» Lembergs Rīdzenē kā savu svarīgāko politisko mērķi izvirzīja Saskaņas iedabūšanu valdībā. Lembergs: ZZS sarakstā «starp tiem, kas var tikt ievēlēti, nedrīkst būt tādi, kuri aiz savas kaut kādas pārliecības ideoloģiskās jeb pagātnes nevar veidot koalīciju ar Saskaņu». Šlesers: «Esmu gatavs runāt ar Urbanoviču, un viss, un tad taisām valdību.»
Valsts nozagšana. Jēdziens, kuru daudzi tiesībsargi negrib saprast. Gan KNAB direktors Straume, gan prokurors Leja ar pašapmierinātu profesionālā pārākuma sajūtu publiski paziņojuši, ka nezina, ko nozīmē «valsts nozagšana», Krimināllikumā tāda nozieguma neesot.
Dziļāku ironiju grūti iedomāties, jo valsts nozagšana ir likumu veidošana un amatpersonu iecelšana netaisnības aizsardzībai. Vēlētāju uzticētās varas izmantošana, lai par tiesisku padarītu sava personīgā labuma vairošanu. Lai valsti varētu nozagt, bet papīri būtu tīri. Diezin vai tādu pantu atradīsit Krimināllikumā.
Apmulsušo tiesībsargātāju zināšanai - jēdziens «valsts nozagšana» ienāca latviešu valodā no Pasaules Bankas 2000. gada pētījuma par korupciju postsociālistiskajās valstīs, kurā nodalīti divi korupcijas paveidi - zemāka līmeņa «administratīvā korupcija», kuras tipiskais piemērs ir piečuks ceļu policistam, un augstāka līmeņa korupcija, kuru Pasaules Banka nosauca par state capture - varas mehānismu izmantošana šauras cilvēku grupas savtīgās interesēs. Akadēmiski precīzāks state capture tulkojums būtu «valsts sagrābšana», taču pie mums nostiprinājās emocionāli spēcīgākais «valsts nozagšana», kas tāpat izsaka lietas būtību.
Tolaik Pasaules Bankas vērtējumā administratīvā korupcija Latvijā nebija nozīmīgi lielāka problēma nekā citur mūsu reģionā, varbūt pat mazāka, taču tieši valsts nozagšanas simptomi izpaudās daudz spilgtāk nekā daudzās citās valstīs. Aizgājušajos 17 gados stāvoklis varbūt ir nedaudz uzlabojies, tomēr ar šīs slimības izārstēšanu diemžēl lepoties nevaram.
Krimināllikumā ir panti - par kukuļošanu, dienesta stāvokļa izmantošanu, atrašanos interešu konfliktā, naudas legalizāciju, tirgošanos ar ietekmi -, kurus var gana labi likt lietā, lai apkarotu valsts nozagšanu. Ja kāds «tiesībsargs» to nevar, negrib vai arī kādu personisku saišu dēļ nedrīkst saprast, tad viņam ir laiks meklēt citu nodarbošanos.
Komentārs 140 zīmēs
Lauž tabu. Valdība otrdien apstiprināja plānus ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Džihādistu sakāve. Irākas valdība no Daesh varas atbrīvojusi Mosulu, kur pirms trim gadiem islāmisti pasludināja «kalifātu».
Putins smaida. Pēc vairāk nekā divas stundas ilgas Krievijas un ASV prezidentu tikšanās Tramps paziņoja, ka valstīm jāveido «konstruktīvas attiecības».
