Globālā nesmēķēšanas diena 31.maijs un ekonomika

Runas par legālas tabakas pozitīvo ietekmi ir meli

Katru gadu smēķētājiem Latvijā nogriežam jeb amputējam aptuveni 1000 kāju, 600 no tām – virs ceļa locītavas. Tiesa, liela daļa no viņiem ir diabēta un aterosklerozes slimnieki, bet arī šo slimību attīstībā smēķēšana ielikusi lielāko artavu.

Patiesībā kāju var amputēt ļoti ātri – ar visu narkozi pusstunda nesanāk. Pazīstu kādu bijušo politiķi – smēķētāju un tabakas akcīzes pretinieku, šobrīd jau bez kājas. Žēl man viņa, īpaši jau tālab, ka savulaik diskusijas karstumā arī viņu pabaidīju ar kājas asinsvadu fatālu aterosklerozi.

Šī nav norāde uz valstsvīriem – smēķētājiem, kaut nav jau noslēpums, kurā Ministru kabineta smēķētavā tiek pieņemti būtiski lēmumi, taču man viņiem divi piedāvājumi. Pirmais – pašiem tūlīt atmest smēķēšanu, jo mums nudien nav vajadzīgi valstsvīri ar infarktu, vēzi vai nogrieztu kāju. Turklāt oglekļa dioksīds smēķētāja smadzenēm vienkārši liek strādāt sliktāk.

Smēķēšana liedz pieņemt pareizus lēmumus un smadzenēm darboties aktīvā režīmā.

Otrais – palielināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem līdz Igaunijas līmenim. Turklāt darīt to tūlīt, lai glābtu nodokļu reformu, jo citādi Eiropas institūcijas vienkārši nepiekritīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) samazinājumam.

Jebkuras runas par legālas tabakas pozitīvu ietekmi uz ekonomiku ir meli. Tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 500 miljoni eiro, tikai nedaudz mazāk par summu, ko valsts tērē medicīnas pakalpojumiem. Smēķētājs gadā nokūpina 600-1200 eiro. Smēķētājam nav tiesību gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda aizplūst no Latvijas – tabakas izstrādājumus pie mums neražo.

Eiropas Savienības Baltajā grāmatā teikts, ka 24-32% valsts veselības aprūpes izdevumu rada tādu slimību ārstēšana, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Nav iemesla domāt, ka Latvijā tas ir citādi.

Tātad ap 200 miljoniem eiro Latvijas medicīnas naudas aiziet smēķēšanas problēmu radītu slimību ārstēšanai.

No ārsta viedokļa smēķētājs ir grūti ārstējams pacients. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina. Smēķētājs vairāk slimo un šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, kas ir nodokļu maksātāju nauda. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu. Pie stūres smēķētājs ir potenciāls slepkava, jo samazinātais skābekļa daudzums asinīs un līdz ar to smadzenēs rada uzmanības deficītu un reakcijas traucējumus.

Galu galā smēķētāji nodedzina mūsu valsti. Trešdaļu ugunsgrēku vairāk nekā 300 mājās, lauksaimniecības un ražošanas ēkās izraisa smēķēšana, tikai daudzos gadījumos to kā ugunsgrēka iemeslu nevar pierādīt. Vairāk nekā pusi meža ugunsgrēku izraisa nomesta cigarete. Puse no dzīvi sadegušajiem jeb 80-90 cilvēki gadā ir smēķētāji, kas ugunsgrēku paši ”piesmēķējuši” vai aizmiguši ar degošu cigareti. Vidēji gadā Latvijā smēķēšanas izraisītos ugunsgrēkos sadeg 4-6 mazi bērni.

Smēķētājs, kas apsmēķē savu bērnu, patiesībā novēl šim bērnam smagu slimību, jo pasīvā smēķēšana ir gandrīz tikpat kaitīga kā paša dūma vilkšana caur cigareti vai ūdens pīpi.

Elektroniskā cigarete nav glābiņš – tā vienkārši radīta kā metode, lai smēķēšanai piesaistītu jaunus klientus, īpaši bērnus.

Cigarešu tirgotājs ir slepkava neatkarīgi no tā, kur viņš tirgo savas cigaretes – tirgū ar vārdiem ”spirķik, sigareti” vai piespiežot veikaliem tirgot cigaretes mazumtirdzniecībā. Es nepārmetu lielveikalu pārdevējām, par slepkavām jāuzskata vairumtirgotāji, lielveikalu īpašnieki un menedžeri. Taču arī pārdevējai vajadzētu saprast – tirgojot cigaretes, viņa tirgo nāvi.

Pēteris Apinis ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents.