IZM ieskatā RPIVA likvidācijai būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1. oktobri, otrdien lēma Ministru kabinets (MK).
Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām.
Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.
Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.
Valdības pieņemtais lēmums paredz, ka pēc sešiem mēnešiem RPIVA tiks likvidēta, to pievienojot LU. Šādu formulējumu un ar to saistītās juridiskās neskaidrības vairākkārt kritizēja kā LIZDA un RPIVA, tā arī Augstākās izglītības padome, kā arī neizpratne pausta arī LIZDA pasūtītajā juridiskā biroja “Sorainen” atzinumā. Kritiku par to pauduši arī atsevišķi Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijas deputāti, kā arī neskaidrība par akadēmijas likvidācijas formu norādīta arī Rektoru padomes izstrādātajā viedokļu apkopojumā.
IZM ieskatā RPIVA likvidācijai būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību un tā samazinās studiju programmu īstenošanas administratīvo slogu, kā arī valsts pārvaldes administratīvo slogu.
IZM izstrādātais rīkojums paredz, ka LU pārņems vairumu RPIVA studiju programmu, savukārt vēl daļu studiju programmu, kas saistītas ar mūziku un deju, pārņems Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA). Rīkojums nosaka, ka LU jānodrošina RPIVA filiālēs īstenoto studiju programmu īstenošanu filiālēs Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā, Ventspilī un minēto filiāļu attīstību. To paredz arī MK protokollēmums, kas paredz, ka IZM ikgadējā vienošanās protokolā par speciālistu sagatavošanu ar LU paredzēs, ka universitātei jānodrošina minēto filiāļu darbība un attīstība.
Izglītības studiju programmu īstenošana LU un JVLMA, kā norādīja IZM, pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, jo valsts budžeta un privātie resursi tiks mobilizēti izglītības jomas modernizācijai, kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. RPIVA likvidācija ļaus mobilizēt ierobežotos resursus, tos efektīvāk izlietojot optimāla speciālistu skaita sagatavošanai, tai skaitā proporcionāli vairāk izlietojot akadēmiskā personāla un studiju procesa nodrošināšanai un mazāk administratīvo procesu nodrošināšanai.
LU pārņems arī RPIVA īpašumā esošo nekustamo īpašumu – zemes vienību Jūrmalas gatvē 60, Rīgā, un tās akadēmijas funkcijas, tiesības, saistības, prasības, finanšu līdzekļus, mantu, lietvedību un arhīvu. LU pārņemtie finanšu līdzekļi jāiegulda pedagoģijas studiju programmu attīstībā.
Attiecībā uz RPIVA studējošajiem nolemts, ka IZM jānodrošina, ka akadēmijas pievienošanas studenti varēs izvēlēsies turpināt studijas Banku augstskolā, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā, Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas Universitātē, Ventspils Augstskolā, Vidzemes Augstskolā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Daugavpils Universitātē studiju programmā, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst attiecīgajai akadēmijas studiju programmai. Tāpat visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas, netiks mainīti arī studiju finansēšanas nosacījumi – par valsts budžeta līdzekļiem sekmīgi studējošajiem tiks nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, savukārt par maksu sekmīgi studējošajiem tiks nodrošināta tāda pati studiju maksa kā attiecīgajā RPIVA studiju programmā.
IZM piecu darba dienu laikā jāizveido RPIVA likvidācijas komisija, tajā iekļaujot akadēmijas, IZM, LU, Kultūras ministrijas, JVLMA, LSA, akadēmijas studējošo pašpārvaldes, LU studējošo pašpārvaldes un JVLMA studējošo pašpārvaldes pārstāvjus, kā arī akadēmijas un LU arodorganizācijas pārstāvjus. Likvidācijas komisijai līdz 1.jūnijam jāizstrādā un izglītības un zinātnes ministram apstiprināšanai jāiesniedz RPIVA pievienošanas un integrācijas LU un JVLMA plāns. Tāpat līdz 1.augustam, piesaistot neatkarīgu auditoru, tai jānodrošina RPIVA materiālo un finanšu līdzekļu inventarizācija, jānosaka kustamās mantas vērtība, prasību un saistību apjoms, kā arī atbilstoši nododamo studiju programmu turpmākai īstenošanai jānodrošina RPIVA finanšu līdzekļu pārdale, mantas, lietvedības un arhīva nodošana LU un JVLMA, bet līdz 29. oktobrim komisijai jānodrošina slēguma bilances sastādīšana.
Savukārt RPIVA atbilstoši rīkojumam jānodrošina apstiprinātajā akadēmijas pievienošanas un integrācijas LU un JVLMA plānā akadēmijai noteikto uzdevumu izpilde.
Vienlaikus RPIVA 2017./2018. akadēmiskajā gadā nedrīkst uzņemt jaunus studējošos, kā arī RPIVA jānodrošina, ka netiks noslēgtas jaunas darba tiesiskās attiecības, kas turpinās pēc 1. oktobra, kā arī netiek mainīti līdz šī rīkojuma pieņemšanas dienai noslēgto darba tiesisko attiecību nosacījumi.
Noteikts, ka ar pievienošanu saistītos izdevumus ir jāsedz no IZM budžeta programmas “Augstākā izglītība” apakšprogrammā “Augstskolas” apstiprinātajiem valsts budžeta līdzekļiem 2017. gadam un LU līdzekļiem.
IZM valdījumā bez atlīdzības nonāks arī vairāki RPIVA nekustamie īpašumi, ko akadēmija pēc pievienošanas LU neizmantos akadēmijas funkciju īstenošanai, tostarp RPIVA ēka Imantas 7. līnijā, ko IZM sekojoši bez atlīdzības nodos LU īpašumā, lai nodrošinātu izglītības un zinātnes funkciju īstenošanu.
LU pēc JVLMA rakstiska lūguma ir jānodrošina JVLMA ar atbilstošām telpām no RPIVA pārņemto studiju programmu īstenošanai 2017.—2020. gadā.
Lai JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un deju pedagoģijā, no IZM budžeta apakšprogrammas “Augstskolas” 132 831 eiro tiks pārdalīti uz Kultūras ministrijas (KM) budžeta programmu “Kultūrizglītība”. Vienlaikus rīkojumprojektā iekļauta atruna, ka šī summa var mainīties, ja likvidācijas komisija konstatē, ka ir jāpārņem lielāks vai mazāks studējošo skaits. Vēl pa 340 127 eiro no minētās IZM budžeta apakšprogrammas turpmāk tiks pārdalīti uz KM budžeta programmu “Kultūrizglītība”, lai JVLMA varētu turpināt sagatavot mūzikas un dejas pedagoģijas speciālistus.
Komentāri (24)
puika 29.03.2017. 11.39
Visā jezgā pietrūka nopietnu argumentu par to kā reforma palīdzēs celt izglītības kvalitāti, pedagogu izglītības kvalitāti. LU nepiedāvāja nekādu konktrētu plānu. Pieņemsim lēmumu par likvidāciju un tad lemsim par detaļam. Tā netaisa reformas, ja mērķis ir kavlitāte. Ta taisa reformas, ja mērķis ir pārdalīt pīrāgu.
5
Ēriks > puika 29.03.2017. 13.58
Tas ir no tās pašas operas,kas šeit:
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere bez konsultācijām ar sporta sabiedrību apvienot četras atšķirīga profila nacionālās sporta bāzes nav nozares attīstības interesēs, piektdien Latvijas Televīzijas “Rīta panorāmā” teica Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis. Viņš uzskata, ka IZM kāds varētu būt personiski ieinteresēts pārmaiņās šauru un personisku interešu dēļ. http://www.lsm.lv/lv/raksts/sporta-politika/sports/vrublevskis-ministrijas-velmi-apvienot-sporta-bazes-nosaka-iespejams-personiskas-intereses.a229530/
Vienotība uz atvadām vēl grib uztaisīt pāris treknas rebes.
0
zanE. > puika 29.03.2017. 15.04
…Ērikam:
– “Pirms diviem gadiem katrai ministrijai, kas tur uzņēmumos kapitāldaļas, bija jāizvērtē, kādi labumi ir visai nozarei. Un tad valdībai jāpieņem lēmums, ko darīt ar šīm kapitālsabiedrībām. Visas ministrijas jau bijušas valdībā, mēs esam praktiski pēdējā, kas savu mājasdarbu vēl neizdarījām,” portālam “Delfi” skaidroja Severs.
Latvijas valstij divos no šiem četriem uzņēmumiem (“Mežaparkā” un Lielupes tenisa centrā) ir 99,99% akciju, bet atlikušais 0,01% pieder LOK. Pārējos divos objektos 100% pieder valstij. Pēc apvienošanas jaunais uzņēmums 100% piederēs valstij, kas ļaus, piemēram, par Eiropas fondu līdzekļiem nosiltināt “Mežaparka” ēkas. Kā skaidro Severs, šobrīd to nevarot darīt, jo valstij simtprocentīgi nepieder “Mežaparks”.
“Mēs jau neko jaunu neizdomājām. Paskatījāmies, kā ir citur [citu ministriju valsts uzņēmumos]. Ir lietas, kas attiecas uz sporta bāzi, bet ir specifiski jautājumi, piemēram, IT vai grāmatvedība. Administratīvi centralizējam lietas, ko varam, iegūstam kapacitāti dažādās pozīcijās. Neviens no Rīgas neplāno mācīt, kā strādāt. Saglabāsies bāzu direktori, saglabāsies tie paši ledus meistari un citi darbinieki. Cenšos pārliecināt, ka ir pozīcijas, kur varam nemaksāt dubultā pēc šīs centralizācijas,” sporta sabiedrībā izskanējušos mītus cenšas kliedēt Severs.
……………
Severs arī noraida pārmetumus, ka viss notiekot klusi un slepenībā. Pērnā gada nogalē par to jau runāts sporta sabiedrībā, 5. janvārī šis jautājums iekļauts Nacionālās sporta padomes 29. marta darba kārtībā, pēc tam iecere prezentēta Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) kopsapulcē un arī LOK izpildkomitejas sēdē. Šonedēļ jautājumu skatīs Nacionālā sporta padome, kurai jālemj tā tālāk virzība, tomēr LOK plāno aicināt ieceri apturēt. Severs cer, ka aprīlī vai maijā iecere varētu nonākt valdības gaiteņos.
“Redzēsim, kādi būs sporta padomes rosinājumi, turpināsim diskusiju, vēl jau Ministru kabinetā ieceri var koriģēt. Kamēr nav gala lēmuma, tikmēr ir tikai iecere. Negribam jau arī neko sasteigt,” bilst Severs, kurš norāda, ka katra sporta bāze jau saglabāsies – ar savu adresi, ar savu specifiku, utt.”
http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/izm-apvienojot-sporta-bazes-gribam-uzlabot-visu-nozari.d?id=48667597
…laikam, bīstamākais solis, kas rada satraukumu ir…iecere centralizēt IT un grāmatvedību…
0
Mr. V > puika 29.03.2017. 13.58
Tā “akadēmija” ir plānā galdiņa urbēju un slīmestu kaltuve, kādus vēl argumentus tev vajag?
0
puika > puika 29.03.2017. 14.35
>Mr.
Man vajag argumentus, ka LU fakutāte nav plānā galdiņa un slīmestu kaltuve. Un vajag LU plānu vismaz uzmetuma līmenī, ko LU darīs pēc RPIVA pārņemšanas pedagogu izglītības labā, lai uzlabotu situāciju. Finanšu resursu optimizācija, kas ir arguments šobrīd, neko nesaka tieši par pedagogu izglītošanu, kas gadu gadiem tiek kritizēta kopēja trendā par izglītības sistēmas fail.
Gribētu redzēt kaut ko šādā garā:
Cik n jauniegūtajiem resursiem LU ieguldīs pedagogu izglītības uzlabošanā?
Cik LU ieguldīs pedagoģijas zinātniskajā darbā?
Kādus ir mērķus paredzēts sasniegt šajā jomā, teiksim, 2020. gadā, 2024. gadā.
Utt.
0
Ēriks > puika 29.03.2017. 15.26
Kā īpaši neskaidru Vrubļevskis nosauca Latvijas sportam nozīmīgā SC “Mežaparks” nākotni. Tieši Latvijas labāko sportistu konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai olimpiskajās spēlēs 2014.gadā Ministru kabinets piešķīra vairāk nekā 600 000 eiro šīs bāzes atjaunošanai un LOV modernizācijai.
LOK vairāk nekā divus gadus uzstājīgi ir aicinājis IZM nodod SC “Mežaparks” bāzi LOK apsaimniekošanā, lai vēl aktīvāk attīstītu LOV bāzi, tehnoloģijas un iespējas, kas arī komandu sporta spēļu izlasēm ļautu izmantot LOV laboratoriju un speciālistu pakalpojumus.
Pirms trim gadiem IZM pēkšņi virzīja izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē jautājumu par sporta centra “Mežaparks” valsts kapitāldaļu nodošanu “Valsts nekustamiem īpašumiem” (VNĪ), un ko negatīvi reaģēja Finanšu ministrija, kas ir VNĪ īpašnieks. Arī IZM 2013.gada projekti, kuru ietvaros bija mēģinājumi izlikt LOV no SC “Mežaparks” telpām un pārcelt to uz tenisa centru “Lielupe” vai citur, bija vērsti uz darījumu aktivizēšanu ar sporta centra “Mežaparks” bāzi kā pārdodamu nekustamo īpašumu, bet jau bez LOV, LOK un sporta federāciju līdzdalības, vēstīja LOK.
http://www.lsm.lv/lv/raksts/sporta-politika/sports/olimpiesi-kritize-ieceri-apvienot-nacionalas-sporta-bazes.a229616/
0