Viņķele: Nedrīkstam samierināties ar vidējiem skolēnu sasniegumiem

Nedrīkstam samierināties ar Latvijas skolēnu vidējiem sasniegumiem, pārliecināta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (V).

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas kopsēdē deputāti uzklausīja informāciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015 Latvijas rezultātiem un to ietekmi uz izglītības rīcībpolitiku.

Viņkele un Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (V) bija vienisprātis, ka pētījuma rezultāti mudina rīkoties nekavējoties.

“Pētījums uzstādījis diagnozi Latvijas izglītības sistēmai — tas parāda noslāņošanos starp pilsētām un laukiem, ģimnāzijām un pamatskolām, kā arī meitenēm un zēniem. Latvijas izglītības sistēmas reformēšanā sāpīgākais būs jautājums par skolu tīklu un to, kādas kvalitātes skolas ir pilsētā un laukos,” sēdē uzsvēra Viņķele, norādot, ka jebkurš lēmums, kas tiek atlikts, noved pie stagnācijas vai pat atpalicības.

Čigāne pozitīvi vērtēja to, ka Latvijas izglītības sistēma izlīdzina sociālekonomiskās atšķirības, pavelkot uz augšu mazturīgāko ģimeņu bērnus, tomēr “lauku skolas aizvien ir atpalicības un nabadzības slazds”.

Latvijas Universitātes profesors, OECD PISA vadītājs Latvijā Andris Kangro, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, informēja, ka Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas kompetence atbilst OECD valstu vidējam līmenim vai ir tuvu tam. Latvijas skolēnu sasniegumi matemātikā ir līdzīgi Spānijas, Luksemburgas, Maltas, Lietuvas un Ungārijas skolēnu rezultātiem. Lasīšanā mūsu skolēni demonstrē līdzīgus rezultātus ar Ķīnas, Šveices, Čehijas, Krievijas, Horvātijas, Austrijas un Itālijas jauniešiem. Savukārt dabaszinātnēs mūsu skolēniem ir līdzīgi rezultāti ar Amerikas Savienoto Valstu, Austrijas, Francijas, Zviedrijas, Čehijas, Spānijas un Krievijas skolēniem, sacīja Kangro.

Latvijā meitenes joprojām ir ievērojami pārākas par zēniem gan lasīšanā, gan dabaszinātnēs, savukārt matemātikā meiteņu un zēnu sasniegumi ir vienādi. Skolēnu sasniegumi Latvijas lauku skolās joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem Latvijas pilsētu skolās, un pētījums parāda, ka to nosaka gan lauku skolu audzēkņu ģimeņu objektīvi zemākā sociālekonomiskā situācija, gan arī citi būtiski faktori, teica Kangro.

Viņš ieteica paaugstināt Latvijas izglītības kvalitāti kopumā, kā arī optimizēt skolu tīklu un attīstīt valsts reģionus, paaugstinot vienlīdzīgi augstas kvalitātes izglītības ieguves iespējas visā valstī.

OECD pētījums Eiropas Savienības (ES) valstu griezumā parāda, ka starp ES valstu skolēnu rezultātiem ir vērojama plaša variācija un gadu gaitā nenotiek konverģence valstu starpā, sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis. Turklāt 2015.gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, ir sperts solis atpakaļ. Viņš sacīja, ka kopumā Latvija atrodas virs vidējiem ES rādītājiem, tomēr aizvien atpaliek no Eiropas līderiem — Igaunijas un Somijas.

Arī Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks norādīja uz faktu, ka ir daudz Latvijas skolēnu, kuri pētījumā demonstrējuši vidēju līmeni, taču maz to, kuri sasnieguši augstus rezultātus. Viens no izaicinājumiem, kas izriet no pētījuma, ir nepieciešamība pakāpeniski nostiprināt kompetenču pieejā balstītu pamatizglītības saturu, uzsvēra Catlaks.

Atbildot uz deputātu jautājumiem par to, kas Igaunijas skolēniem ļāvis izvirzīties ES valstu priekšplānā —labākie sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs un trešie labākie rādītāji lasīšanā —, eksperti norādīja uz faktu, ka Igaunijā ir īstenota skolu tīkla sakārtošanas reforma un skolotāji sabalansē vecās un jaunās mācīšanas metodes. OECD PISA ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurš novērtē skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, un salīdzina tās starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. 2015. gada pētījumā piedalījās vairāk nekā pusmiljons skolēnu, tostarp 28 miljoni piecpadsmitgadnieku, no 72 valstīm. Kopumā šis ir sestais salīdzinājums, un tas tiek veikts ik pēc trīs gadiem. Latvija OECD PISA piedalās kopš 1998. gada.