LU rektors: Augstskolu Latvijā ir pārāk daudz un arī to pārraudzība ir pārāk sadrumstalota 19

Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Foto: Evija Trifanova, LETA.
Print Friendly, PDF & Email

Augstskolu pārraudzība ir pārāk sadrumstalota — tās atrodas sešu ministriju pārraudzībā, tāpēc arī šajā jomā nenāktu par sliktu politiska izšķiršanās par konsolidāciju, uzskata Muižnieks.

Augstskolu Latvijā ir pārāk daudz un arī to pārraudzība ir pārāk sadrumstalota, šādu viedokli šorīt LNT pauda Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, ziņo aģentūra LETA.

Taujāts, vai LU ir vēlēšanās pārņemt ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), bet arī citas augstskolas, piemēram, reģionos, Muižnieks izteicās, ka nevar teikt, ka interese būtu tieši par reģionālajām augstskolām, tomēr faktiski visi Latvijā piekrītot, ka augstskolu Latvijā ir pārāk daudz.

Muižnieks uzsvēra, ka vēl viena problēma ir tā, ka augstskolu pārraudzība ir pārāk sadrumstalota — tās atrodas sešu ministriju pārraudzībā, tāpēc arī šajā jomā nenāktu par sliktu politiska izšķiršanās par konsolidāciju.

Runājot par to, ko LU iegūs no RPIVA pievienošanas, Muižnieks izteicās, ka ieguvums būšot jaunas rūpes, jo būs jāpārņem ap 30 studiju programmas, turklāt LU nav pieredzes darbam filiālēs. Vienlaikus LU iegūšot gana daudz labu pasniedzēju.

RPIVA pārsvarā esot mazas studiju maksas maksājoši studenti, kuriem LU apņēmusies maksu necelt. Līdzīgās programmas, protams, tiks apvienotas, jo reorganizācija esot īstais brīdis pārskatīt, vai valstī nepieciešama “tā ārkārtīgi lielā sadrumstalotība”, kas vērojama pedagogu apmācībā.

Muižnieks paziņoja, ka kopumā konsolidācijas process ir vērsts uz to, lai iegūtu jaunie skolotāji, pedagoģiskā izglītība un beigu beigās bērni, nevis kāda augstskola. LU rektors domā, ka augstskolām Latvijā varētu tikt ieviests līdzīgs ranžējums kā slimnīcām, kad ir lielās valsts nozīmes augstskolas, bet reģionālās augstskolas koncentrējas uz konkrētajam reģionam aktuāliem jautājumiem un saņem pašvaldību atbalstu.

Atteikties no citām augstskolām līdzīgām programmām LU Muižnieks gan nav gatavs. Piemēram, no medicīnas studijām LU nav gatava atteikties, lai arī izteiktāk uz šo jomu specializējas Rīgas Stradiņa universitāte. Medicīnas studijas LU esot nepieciešamas, jo tas esot saistošais posms daudzām dabaszinātņu programmām.

Pēc Muižnieka vārdiem, LU finanšu situācija esot ļoti stabila, lai arī ieņēmumi ir kritušies no maksas studijām. LU budžets esot ap 80 miljoniem eiro, no kuriem maksas budžeta vietas dod ap 10 līdz 12 miljonus eiro. LU tagad izjūtot kopējā jauniešu skaita samazināšanos valstī.

Komentāri (19)

traductrice 13.01.2017. 10.41

Augstskolu pārāk daudz. Visas piedāvā līdzīgas programmas (ar dažiem izņēmumiem). Līdzīgās programmas ir ļoti atšķirīgas kvalitātes ziņā. Vairumu augstskolu (ar dažiem izņēmumiem) neinteresē “jauno speciālistu” konkurētspēja darba tirgū, tādējādi ir liels skaits juristu, ekonomistu, sociologu (utt.), kam nav vietas specialitātē un nākas veikt darbu, kas neatbilst augstākās izglītibas statusam. Toties interesē piesaistīt pēc iespējas vairāk studentu, viņu spējas ir otršķirīgas.

Tracina arī budžeta studiju kārtība. Ja nav reālas konkurences par budžeta vietām (un daudzviet konkurences patiešām nav!), studenti ir slinki un nemotivēti mācīties. Labākajā gadījumā “šļūc cauri”, sliktākajā – izliekas, ka studē, vai cītīgi studēm taču nemaz necenšas nokārtot gala eksāmenus un aizstāvēt diplomdarbu. Konkrēti zinu daudzus tādus. A/skolai tas ir “pofigs”, jo par budžeta studentiem “kāds” tomēr maksā! Tas “kāds” – valsts – reāli izpļekerē naudu. Vai ir kāds pētījums/apsekojums, kurā tiktu izanalizēta budžeta studentu (kā kopuma) reālā atdeve ekonomikā?

Vēl pavisam nesen izskanēja “iniciatīva”, ka Latvijā VISIEM jāiegūst augstākā izglītība! Ko tādu var izdomāt tikai “sistēma”, kurai nav svarīgs rezultāts, bet gan tikai “process”. Un mūsu izglītības sistēma tāda arī ir – vārīties savā sulā, nedomājot par rezultātu, par sasniegumiem, par virzību uz priekšu. Dodiet tik naudu! Naudu no valsts, naudu no ES fondiem, naudu no iedzīvotāju maciņiem! Pārējais “figņa”! Un nekādas reformas. Dies, pasarg! Ķīli noēda, Seili noēda, Šadurski ēd. Miltos visu to sistēmu!

+13
0
Atbildēt

2

Kamielis 13.01.2017. 11.58

Turpinās tukša mudēšana par vispārzināmu faktu. Bet kur ir analīze par to kāpēc augstskolas neskatoties uz vājo finansējumu sāka augt kā sēnes pēc lietus?

Finansējuma nebija, bet valsts tik dibināja jaunas augstskolas – kāpēc? Kāpēc privātie sāka līst šajā lauciņā? Man nav skaidras atbildes uz šiem jautājumiem, bet ja grib ko reorganizēt tad jāanalizē cēloņi. Pārējais ir tukša brēkāšana.

+2
-1
Atbildēt

1

    edge_indran > Kamielis 13.01.2017. 12.08

    ————-

    Tagad daudziem auseklīšu veterāniem “amnēzija” piemetusies – vairs nevar atcerēties bēdīgi slaveno 1990. gadu “šoka reformas bez terapijas” iemeslus. Viens otrs gan vēl

    nebeidz slavēt godmaņlaikos uzsākto valsts sadrumstalošanu.

    – Ar ko bija jāsāk, atjaunojot Latvijas tautsaimniecību?

    J. D.: – Bija jāmazina valsts regulējošā loma tautsaimniecībā, ļaujot attīstīties tirgus ekonomikai; jānostāda vienādu iespēju priekšā visas īpašuma formas – valsts, pašvaldību un privātais īpašums. Valsts tautsaimniecība nevar efektīvi attīstīties, ja naudas emisija notiek citā valstī un tā nekontrolēti plūst pāri robežai. Tāpēc steidzami nācās atjaunot nacionālo valūtu. Bija jāveido tautsaimniecību regulējošas institūcijas un normatīvā bāze. Valsts regulējošās lomas mazināšana tautsaimniecībā un īpašuma formu dažādošana tika veikta privatizācijas ceļā, īpašumu atdodot bijušajiem īpašniekiem un paredzot jaunu maksāšanas līdzekli – privatizācijas sertifikātus.

    Diskusija- Katrai paaudzei no jauna jāiegūst sava neatkarība

    http://zinas.nra.lv/_mm/photos/2015-04/540px/125100_5395ffa4f4.jpg

    http://nra.lv/latvija/139600-diskusija-katrai-paaudzei-no-jauna-jaiegust-sava-neatkariba.htm

    0
    -3
    Atbildēt

    0

인터넷카지노 15.07.2019. 22.01

… [Trackback]

[…] There you will find 80106 additional Information to that Topic: ir.lv/2017/01/13/lu-rektors-augstskolu-latvija-ir-parak-daudz-un-ari-to-parraudziba-ir-parak-sadrumstalota/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu