Lato Lapsas brālis vēršas pret “Ir” izdevēju

Policija ierosina kriminālprocesu, balstoties uz Endo Lapsas iesniegumu par seniem žurnāla “Ir Nauda” norēķiniem

Portāla “Pietiek” īpašnieka Lato Lapsas brālis Endo vērsies policijā, apšaubot pirms vairākiem gadiem veiktus žurnāla “Ir Nauda” norēķinus un policijā šī iesnieguma pārbaudei ierosināts kriminālprocess, “Ir” ceturtdien noskaidroja Valsts policijā.

Endo Lapsa izvirza pretenzijas pret “Ir Nauda” izdevēju sakarā ar 2013. un 2014. gadā veiktiem norēķiniem, kas saistīti ar žurnāla drukas, piegādes un citiem pakalpojumiem. Lai gan visi maksājumi veikti saskaņā ar rēķiniem un atbilstoši likumdošanai iekļauti oficiāli apstiprinātos SIA “Žurnāls Ir Nauda” gada pārskatos, Lapsa izmanto apšaubāmā veidā nesen iegūto kontroli pār šo SIA, lai pieprasītu kriminālprocesa uzsākšanu.

Biznesa žurnāla “Ir Nauda” iznākšanu šis process nekādi neietekmē – “Ir” redakcija tāpat kā līdz šim turpina veidot žurnālu, jo tā izdošanas licence un preču zīme pieder “Ir” izdevējam “Cits medijs”.

“Policijas rīcība pārsteidz, jo ir acīmredzams, ka sen apputējuši rēķini, par kuru likumību nav šaubu, tiek tīši izmantoti, lai censtos kaitēt medijam, kas pēta mahinācijas maksātnespējas procesos un kļuvis par šīs jomas “haizivju” uzbrukumu mērķi,” uzskata “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Lapsa kļuva par SIA “Žurnāls Ir Nauda” īpašnieku šā gada aprīlī neskaidros apstākļos, apejot pirmpirkuma tiesības, kas pieder mazākuma īpašniekiem Paulam Raudsepam un Pēterim Tērmanim, kuri vienlaikus ir nedēļas žurnāla “Ir” izdevēja AS “Cits Medijs” akcionāri.

“Ir Nauda” izveidots 2013. gadā kā jauns biznesa žurnāls AS “Cits medijs” produktu portfelī. Īpašnieki vienojās reģistrēt atsevišķu uzņēmumu SIA “Žurnāls Ir Nauda”, lai radītu juridisku kopdarbības formu starp izdevuma “Ir Nauda” pirmo redaktori Elīnu Stengrēvicu un AS “Cits medijs”, kuram pieder žurnāla izdošanas licence un preču zīme. Stengrēvica kļuva par vienīgo valdes locekli jaunajā uzņēmumā, bet AS “Cits medijs” nodrošināja visus praktiskos žurnāla izdošanas darbus, kas saistīti ar druku, izplatīšanu un mārketingu – tādēļ pēc īpašnieku vienošanās starp abiem uzņēmumiem tika veikti norēķini par šiem pakalpojumiem un “Žurnāls Ir Nauda” finanšu lietas ikdienā kārtoja AS “Cits medijs” izpilddirektore Gundega Grīnberga.

2014. gadā Stengrēvica nolēma pātraukt sadarbību ar AS “Cits medijs”, kas no 2015. gada pilnībā pārņēma “Ir Nauda” izdošanu un sekmīgi to turpina. Apejot likumā noteikto pirmpirkuma procesu, Stengrēvica savas SIA “Žurnāls Ir Nauda” daļas 2015. gada aprīlī nodeva juristam Jorenam Liopam, bet 2016.gada aprīlī maiņas darījumā tās ieguva Endo Lapsa. Tagad Lapsa izmanto šo statusu, lai apstrīdētu Stengrēvicas laikā veiktos norēķinus.

Tajā pašā laikā ir jautājumi par paša Lapsas darbību likumību, pārņemot kontroli uzņēmumā. Kā skaidro SIA “Žurnāls Ir Nauda” mazākuma daļu īpašnieks Pauls Raudseps: “Lapsa sevi iecēla par vienīgo valdes locekli dalībnieku sapulcē, uz kuru nesaņēmu aicinājumu piedalīties. Par spīti atkārtoti izteiktai prasībai, neesmu līdz šim saņēmis apmierinošu skaidrojumu no Lapsas par šo darījumu, un tāpēc nevaru pateikt, vai tas tiešām ir maiņas darījums, un vai tas nav veikts, lai apietu mazākuma akcionāra pirmpirkuma tiesības un slēptu kādas Lapsas vai ar viņu saistītu cilvēku intereses.”

Turklāt Lapsa vēl aizvien nav iesniedzis uzņēmuma gada pārskatu par 2015. gadu. “Gan sapulces neizziņošana visiem SIA dalībniekiem, gan gada pārskata nesniegšana ir likuma pārkāpums. Jācer, ka gada pārskata neiesniegšanai tuvākajā laikā uzmanību pievērsīs Valsts ieņēmuma dienests,” saka Raudseps.

“Ir” sazvanīja Endo Lapsu, lai lūgtu komentārus par kriminālprocesu, taču viņš sarunā neielaidās un lūdza nosūtīt rakstiskus jautājumus, jo «šobrīd man nav vaļas diemžēl».

Tikmēr Valsts policijā “Ir” noskaidroja, ka 20. septembrī kriminālprocess ierosināts Rīgas Centra rajona iecirknī pēc Krimināllikuma 18. nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu”. Konkrēts likuma pants netiek nosaukts. Aizdomās turētā statuss nevienai personai nav piemērots, informēja Valsts policijas preses sekretārs Dairis Anučins.

Kriminālprocess ierosināts pēc sākotnējās iesnieguma pārbaudes, kuras ietvaros AS “Cits Medijs” izpilddirektore Gundega Grīnberga jau pagājušajā nedēļā sniedza paskaidrojumus policijā, nodrošinot pilnu informāciju par darījumu likumību un paužot policijai bažas, ka šī lieta tiek apzināti safabricēta. Paskaidrojumi sniegti Rīgas Centra rajona iecirkņa vecākajam inspektoram Jānim Lapsalim.

“Ir” kļuvis zināms, ka Lapsalis saistīts ar vēl kādu policijas izmeklēšanu, kam varētu būt saistība ar konfliktu starp maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un ārvalstu investoru Neilu Dženingsu. Dženingss savulaik vadīja uzņēmumu “Peltes īpašumi”, kura maksātnespējas procesā daudzus miljonus vērta zeme Ķīšezera krastā nonāca ar Sprūdu saistītu personu kontrolē un tagad par šo lietu norit gan kriminālizmeklēšana, gan civilprocesi tiesā. Šo shēmu padziļināti pētījis arī žurnāls “Ir”.

Vidzemes apgabaltiesā izskatītajā Sprūda prasībā pret Dženingsu lietas uzziņas lapā redzams, ka ar to iepazinies Rīgas centra rajona iecirkņa inspektors Jānis Lapsalis, “Ir” pastāstīja Dženingsa advokāts Indulis Balmaks. “Tā man kļuva zināms, ka pret manu klientu kopš šī gada sākuma tiek veikta izmeklēšana, kas acīmredzot ir sākta pēc Sprūda vai viņa pārstāvja iesnieguma. Par šādu izmeklēšanu ne man, ne manam klientam nekas nav zināms līdz šim brīdim. Varu iedomāties, ka vienīgais šīs izmeklēšanas mēķis ir radīt iespaidu tiesai, ka mans aizstāvamais izdarījis kriminālnoziegumu, kas nekādi neatbilst patiesībai,” situāciju komentēja Balmaks.

Jāpiebilst, ka arī personīgi pret Balmaku agrāk vērsta nomelnošanas kampaņa, kurā aktīvi iesaistījās arī portāls “Pietiek” un Lato Lapsa, un kuru advokāts saistīja ar savu profesionālo darbību, pārstāvot Sprūda oponentu.

Kā zināms, arī žurnāls “Ir” jau vairākus gadus ir iesaistīts tiesvedībā ar adminstratoru Sprūdu. Viņš 2012. gadā vērsa tiesā prasību par goda un cieņas aizskaršanu “Ir” pētījumā par maksātnespējas sistēmas problēmām, taču ir zaudējis jau divās tiesu instancēs. Jāatgādina, ka plašu rezonansi un arī starptautisku nosodījumu izpelnījās tiesas lēmums, ar kuru 2014. gadā pēc Sprūda pieprasījuma tika iesaldēti “Ir” aktīvi.