Pētījums: Valdību cīņa ar korupciju ir zemā līmenī
Katrs trešais Eiropas un Centrālāzijas iedzīvotājs uzskata, ka korupcija ir viena no lielākajām problēmām viņu valstī, teikts šī gada 16.novembrī publicētajā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas ”Transparency International” jaunākajā ziņojumā. Moldovā, Spānijā un Kosovā tā domā katrs otrais iedzīvotājs, signalizējot, ka nepieciešama steidzama rīcība, lai mazinātu slepenu darījumu skaitu un varas izmantošanu savtīgās interesēs.
Gandrīz trešdaļa reģiona iedzīvotāju domā, ka valdība un likumdevēji ir lielā mērā korumpēti, un vairākums iedzīvotāju uzskata, ka viņu valdība nedara pietiekami daudz, lai korupciju apturētu. Vairāk nekā puse Eiropas Savienības (ES) valstu (53%), ES iestāšanās kandidātvalstu (53%) un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu, galvenokārt, bijušās Padomju Savienības valstis, (56%) uzskata, ka viņu valdības korupcijas novēršanā ir izgāzušās. Ukrainas (86%), Moldovas (84%), Bosnijas un Hercegovinas (82%) un Spānijas (80%) iedzīvotāji savas valdības novērtēja vissliktāk.
Par pieredzi ikdienas saskarsmē ar korupciju ”Transparency International aptaujāja gandrīz 60 000 iedzīvotāju 42 Eiropas un Centrālāzijas valstīs. Rezultāti apkopoti ziņojumā “Cilvēki un korupcija: Eiropa un Centrālāzija” (People and Corruption: Europe and Central Asia), kas ir daļa no 2016.gada Globālā korupcijas barometra.
Bagātajās valstīs gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 65% domā, ka turīgajai sabiedrības daļai ir pārāk liela ietekme uz politiku.
ES kandidātvalstīs tie ir 44% iedzīvotāju un NVS valstīs 46%.
“Korupcija ir nopietna problēma visā Eiropā un Centrālāzijā. Daudzi ES iedzīvotāji redz, kā turīgā sabiedrības daļa un valdības pārstāvji izkropļo sistēmu sava labuma gūšanai,” teica Hosē Ugass (José Ugaz), ”Transparency International” valdes priekšsēdētājs. “Valdības vienkārši nedara pietiekami daudz, lai mazinātu korupciju, jo cilvēki, kas atrodas varas spicē, ir ieguvēji. Lai izbeigtu šīs negatīvās attiecības starp naudu, varu un korupciju, valdībām jātiecas uz augstāku atklātības līmeni, tajā skaitā tādām lietām, kā publiskiem patiesā labuma guvēju reģistriem, lai redzētu, kam pieder uzņēmumi.”
“Ņemot vērā viņu atrašanos varas piramīdas augšā, korumpētās elites un oligarhus ir grūti nomainīt. Bet esam redzējuši, ka tas ir iespējams – ja cilvēki sanāk kopā un no saviem līderiem pieprasa augstākus standartus un arī tiesību aktus, lai nodrošinātu atbildību,” teica Ugass.
Viens klupšanas akmens cīņā ar korupciju ir aizsardzības trūkums tiem, kas par to ziņo.
Aptaujā 30% Eiropas un Centrālāzijas respondentu teica, ka galvenais iemesls, kāpēc cilvēki neziņo par korupcijas gadījumiem, ir bailes no sekām. Ziņošanas rezultātā atriebību piedzīvojuši divi no pieciem trauksmes cēlējiem.
Turklāt ziņošana joprojām ir stigmatizēta. Tikai viena ceturtā daļa reģiona iedzīvotāju domā, ka ziņošana par korupciju ir sociāli pieņemama (27%). Tikai maza iedzīvotāju daļa jūtas spējīga apturēt korupciju savā valstī: mazāk kā puse cilvēku (47%) ES valstīs jūt, ka var mainīt kaut ko cīņā ar korupciju, NVS valstīs tie ir mazāk par trešdaļu, tikai 31%.
”Transparency International” izvirzījuši četras rekomendācijas korupcijas mazināšanai politikā un trauksmes celšanas veicināšanai ES un Centrālāzijas valstīs:
Jāievieš atklāts lobēšanas regulējums un publisks lobēšanas reģistrs, lai lēmumu pieņemšanas process būtu pārskatāmāks;
Jānodrošina tieslietu sistēmas neatkarība, īpaši ES kandidātvalstīs un NVS, mazinot izpildvaras ietekmi uz tiesām un prokuratūras iestādēm, tajā skaitā ieviešot atklātas un objektīvas amatpersonu iecelšanas un tiesnešu un prokuroru atlaišanas un rotācijas sistēmas;
Jāpieņem un jāievieš visaptverošs likums trauksmes cēlēju aizsardzībai;
Jāatbalsta trauksmes cēlēji un ziņotāji par korupciju un jānodrošina atbilstošas pārbaudes par viņu sniegto informāciju.
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka korupcija ir viena no lielākajām problēmām valstī un valdības cīņu ar korupciju kopumā vērtē negatīvi.
Valdības cīņu ar korupciju kā sliktu vērtē 71% Latvijas iedzīvotāju.
Kritiskāku novērtējumu savu valdību centieniem Eiropas Savienībā devuši tikai Spānijas (80%) un Slovēnijas (77%) iedzīvotāji. Aptaujā 15% Latvijas mājsaimniecību atklāja, ka pēdējā gada laikā maksājušas kukuli, lai saņemtu pamatpakalpojumus. Tas ir vairāk nekā Igaunijā (5%), bet mazāk kā Lietuvā (24%) un vēl trijās ES valstīs – Rumānijā (29%), Ungārijā (22%) un Bulgārijā (17%).
Liene Gātere ir ”Sabiedrības par atklātību – Delna direktora vietniece. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas ”Transparency International” Latvijas nodaļa.
Komentāri (27)
dzeris49 18.11.2016. 10.48
Mums necīnas ar korupciju, cīnās ar tiem, kas mēģina pret korupciju cīnīties un mēģina traucēt labi ieeļotās “valsts nozagšanas” sistēmas darbu, piemērus, jādomā, visi zina.
Mums korupcija ir Valsts pārvaldes forma, stratēģija un taktika.
2
Miervaldis > dzeris49 19.11.2016. 22.20
trollis ērikulis atradis vēl vienu tēmu, kur pavāvuļot?
Audzināšanas nolūkos, lai iemācītu trolli ērikuli uzvesties un atradinātu no paraduma bērnišķīgi kaitināties, kad nav ko teikt, pret trolli ērikuli tiek sākta kontrtrollinga kampaņa. Šis ir pirmais pasākums no kampaņas.
0
Ēriks > dzeris49 18.11.2016. 11.59
Jā,protams,piemēri nupat kā svaigi,Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien vairākums deputātu nobalsoja par priekšlikumu izslēgt no likumprojekta normu, ka maksātnespējas procesa administratori būtu pielīdzināmi valsts amatpersonām.Rasnača reformas nogremdētas,ar to arī apsveicam.
0
gatis_ozolins3 20.11.2016. 14.16
Kā valdība, politiskā elite, var cīnīties ar korupciju ja pati ir korumpēta? Cīņa ar korupciju ir cīņa ar sekām. Cēlonis ir ekonomikā, peļņas gūšanā kā kapitālisma pamatlikumā ko sociālais taisnīgums un kultūras tradīcija neskar. izeja ir iedibināt kultūras tradīciju izglītībā.
1
Anonīms > gatis_ozolins3 20.11.2016. 14.21
kā tu to domā – es īsti neizprotu
0
dzeris49 19.11.2016. 12.23
PAr “Rasnača reformām” nevajag, Rasnačam šīs reformas bija jāveic gadus desmit atpakaļ, nez, ko viņš gaidīja?
Parastā NA liekulība – nogaida, kamēr situācija ir tādfa, ka noteikti zināms, ka “reforma” neies cauri, un tad to, it kā, bīda.
Kas attiecas uz V, pēc Āboltiņas apvērsuma V ne ar ko neatšķiras no pārējām partijām, kluvusi par tādu pašu interešu grupas pārstāvi, kurai no ideoloģijas maz kas palicis pāri, izņemot to, ka mentalitāte tai, tomēr, vairāk rietumnieciska, neskatoties ne uz ko, korupcija pastāv visur, bez tam V ir arī iekšēja opozīcija un viedokļu dažādība.
Īsumā sakot – V starp visām partijām tomēr ir vismazāk pretīga un vismazāk kaitīga, tāpēc arī par to jābalso, jo restorānā citi ēdieni nav, un jāēd tas, kas ir.
12
+1
-4
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@atrium > dzeris49 19.11.2016. 12.34
dzeris49
Tāpat, kā jau agrāk, balsosi par SC, vēl jo vairāk tāpēc, ka nelietīgākie Vienotības mērgļi arī būs SC vēlēšanu listē. Zatļera varzas putļerasti, jau nodemonstrēja, ka, esot zem vienas sedziņas ar absolūto ļaunumu pārstāvošiem krievu neostaļiniskiem ekstrēmistiem – rusistiem, viņiem pat deguns nav jāaizspiež. Higiēnas prasību līmenis, “odnako”.
0
Ēriks > dzeris49 19.11.2016. 14.22
dzeri,tu esi drausmīgs muldoņa,Rasnačs Tieslietu ministra amatā pirmoreiz bija divdesmit gadus atpakaļ,trīs gadus( 4 Dzintars Rasnačs 1995. gada 21. decembris 1998. gada 26. novembris)
https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Republikas_tieslietu_ministrs
Toties Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” tika izveidota 2002.gada 16.janvārī ar mērķi īstenot valsts politiku maksātnespējas jomā, nodrošināt valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo sociālo seku iestāšanos uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (turpmāk – uzņēmumu) maksātnespējas gadījumos.
http://www.mna.gov.lv/lv/parmums/vesture/
0
andrejs > dzeris49 20.11.2016. 21.00
nogaida, kamēr situācija ir tādfa, ka noteikti zināms, ka “reforma” neies cauri,
——————–
Nogaida kamēr Vienotības ģeputāti aiziet “pačurāt”? Vai ne, dzeri?
0
atrium > dzeris49 20.11.2016. 11.10
dzeris49
Un kāpēc tad to Bordānu noņēma
To čekas kurmi noņēma par to, ka būdams NA ministrs savu tiešo darba pienākumu veikšanas vietā, nodarbojās ar savas parķijas taisīšanu. Par “vēršanos” pret Vienotības biedra Ābeles vadīto MNA, viņš vārgi nomurmināja, kad jau bija no amata atsaukts. Kā redzams pēc pēdējā balsojuma, MNA ir viens Vienotības prokremliskās kleptokrātijas un sodomijas “obšķaka” pildīšanas instruments.
0
DD1 > dzeris49 20.11.2016. 16.13
dzeris49
“kāpēc tad to Bordānu noņēma, ja ne tāpēc, ka viņš gribēja vērsties pret MNA?”
Tieši tāpēc, ka gribēja ierobežot svēto govi MNA.
0
Ēriks > dzeris49 20.11.2016. 10.38
Nevis ļoti sen,bet gan no 2011.gada 25.oktobra,tātad pēdējos piecus gadus,turklāt Bordāna,kurš nebija NA biedrs un taisīja savu partiju, pusotru gadu arī vajadzētu izsvītrot no šī perioda,tātad paliek 3,5 gadi.Ja pieskaita pārējos nacionāļu tieslietu ministrus -9 gadus,kas ir apmēram trešdaļa no neatkarības 25 gadiem.Turklāt no svaigā piemēra labi redzam,ka Saeima var nobloķēt TM izstrādātos un virzītos likumprojektus.
0
dzeris49 > dzeris49 20.11.2016. 10.08
Nu ko tu Baiba, mums Saeimā viss notiek godīgi un atklāti, nekādu intrigu un vienošanos, visi balso pēc pārliecības un valsts un sabiedrības interesēs, kāds tur viltīgums, mūsu deputāti ir tikpat taisni, godīgi pareizi un patstāvīgi, kā sētas mieti.
Ēriks – muldoņa esi tu, par tieslietām ļoti sen atbild NA, ministrs ir tikai partijas vēlmju paudējs.
0
Jānis V. > dzeris49 21.11.2016. 14.49
Bordāns YouTube ir ielicis vairākus video. Tajos viņš runā to, ko es domāju. Man gribas viņam ticēt, jo pārējās partijas ir pilnībā izgāzušās. Arī tas, ka viņš palika pie savas nostājas pat zaudējot ministra krēslu, arī norāda uz to, ka viņam var ticēt. Kādam taču ir jātic un nav izvēles. Vai viņš spēs izarīt to, ko sola, izmainīt pārvaldes sistēmu Latvijā, nezinu, bet tā noteikti ir jāmaina.
0
Ēriks > dzeris49 20.11.2016. 16.21
BNS
2014. gada 8. janvārī 14:16
Izprotu reālo situāciju, ka jaunās valdības veidošanas procesā es vairs netikšu aicināts vadīt Tieslietu ministriju, atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/492810-bordans_saprotu_ka_netiksu_aicinats_vadit_tieslietu_ministriju
LETA
2014. gada 10. janvārī 15:53
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns šodien nosūtīja Saeimai priekšlikumus Maksātnespējas likuma grozījumiem, kuros iekļautas valdībā apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, informēja ministra preses sekretāre Līga Ādamsone.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/493152-bordans_iesniedzis_priekslikumus_maksatnespejas_administratoru_sistemas_pilnveidei
Pēc visa tā pati Bordāna ideja tika turpināta un attīstīta,tāpēc apgalvot,ka viņu noņēma tādēļ,lai noraktu MNA reformu nav nekāda pamata,nupat reformu izgāza ar tiešu Vienotības līdzdalību.
0
Ēriks > dzeris49 21.11.2016. 17.51
Jāni,kas tev nepatika NA tieslietu ministra virzītajā reformā?Ar ko tā atšķīrās no Bordāna idejām?
0
dzeris49 > dzeris49 20.11.2016. 10.56
Un kāpēc tad to Bordānu noņēma, ja ne tāpēc, ka viņš gribēja vērsties pret MNA?
Nu, pieci gadi, kad NA artbild par tieslietām, neskaitot iepriekšējo laiku, saprotams, pārāk maz, lai tur ko varētu izdarīt, varbūt, vēl gadus 50 vajag, lai tur ko sakārtotu.
0
Baiba > dzeris49 19.11.2016. 22.19
nogaida, kamēr
———
Skat, kādi viņi viltnieki
0