Skats no izrādes. Aktieri Jānis Vimba (no kreisās) un Uldis Siliņš.
Nacionālā teātra izrāde Veiksmes stāsts - izrāde par politiku, skats uz Latvijas ekonomisko attīstību. Šoreiz abu žurnāla recenzentu - divu dažādu paaudžu kritiķu - viedokļi
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe
Šajā žurnālā spēles noteikumi ir mainīti - mani lūdza uzrakstīt par Valtera Sīļa un Jāņa Baloža Veiksmes stāstu no savas paaudzes (trīsdesmitgadnieces, režisora un dramaturga vienaudzes) pozīcijām. Vai paaudzei te ir nozīme? Šaubos. Bet trekno gadu un krīzes analīzei veltītais iestudējums Nacionālajā teātrī iespaidu rada arī par to.
Par Veiksmes stāstu (nosaukums ironizē par Latvijas krīzes pārvarēšanas starptautisko vērtējumu) dominē polarizēti viedokļi - daļa ir sajūsmā, citi šausminās. Es teiktu, ka iestudējums ir 50:50. Solīdi aktierdarbi - Uldis Siliņš, Jānis Vimba, Romāns Bargais, sajūsminoša Daiga Gaismiņa. Visi vienādos uzvalciņos iemiesojas konkrētu politiķu, ekonomistu, žurnālistu lomās, izspēlējot dažādu publisku un ne tik publisku sanāksmju, uzrunu, sarunu utt. fragmentus. Labs režisora darbs. Lugas teksts arī vietām ir ļoti asprātīgs. Būtu brīnišķīgs vakars, ja ne izrādes veidotāju mēģinājums skaidrot, kas Latvijas ekonomikā un politikā noticis pēdējo padsmit gadu laikā. Un, galvenais, atbilde uz jautājumu: kas vainīgs?
