Saskaņā ar likuma izmaiņām VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes “atslēgas cilvēkiem”.
Rīta pusē Saeima likuma izmaiņas atbalstīja 1.lasījumā, noteica tās par steidzamām un atvēlēja vien 15 minūtes priekšlikumu iesniegšanai. Kopumā tika iesniegti 12 priekšlikumi, kurus iesniedza partijas “Saskaņa” un “No sirds Latvijai” (NSL).
Uzrunājot deputātus, NSL priekšsēdētāja Inguna Sudraba norādīja, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, ir jārada līdzvērtīgi nosacījumi visā valsts pārvaldē. “Ar ko VID iepirkuma nodaļas speciālists ir labāks par iepirkuma speciālistu kādā citā iestādē? Nekā. [Ar Saeimas lēmumu] tiek radīts precedents, ka rindā stāvēs arī pārējās valsts iestādes, jo arī tām būs nepieciešama īpaša atlīdzības sistēma,” uzskata Sudraba.
Viņa piebilda, ka atalgojuma palielināšana nepaaugstinās iestādes darbinieku darba kvalitāti, tāpēc NSL rosināja iestrādāt likumā prasību, ka iestādes publisko informāciju par tiem amatiem, kuriem tiek piemērots jaunais algas koeficients, kāds ir atalgojuma pieauguma pamatojums un kāds ir algas apmērs. NSL arī rosināja noteikt, ka Ministru kabinetam līdz nākamā gada septembrim jāiesniedz Saeimā informatīvais ziņojums par to, vai jaunā atalgojuma sistēma ir sekmējusi iestādes darba kvalitāti.
Saeimas deputāti visus NSL priekšlikumus noraidīja.
Turpretī tika atbalstīts Saeimas darba grupas atbildīgā referenta Viktora Valaiņa (V) priekšlikums, ka Valsts kancelejai līdz 2017.gada 31.decembrim jāizstrādā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts.
Deputāti likuma izmaiņas pieņēma ar 60 balsīm “par” un 28 balsīm “pret”.
Saskaņā ar likuma izmaiņām VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.
Tāpat likuma izmaiņas paredz palielināt algu citiem VID darbiniekiem.
“Līdzekļus VID vadītāja atalgojuma palielināšanai ņemsim no pašreizējā budžeta. Tāpat Finanšu ministrija jau no gada sākuma kā prioritāti ir izvirzījusi VID darbinieku motivēšanu un atalgojuma palielināšanu, kas tiks arī pildīts. VID darbinieku motivācijas pasākumi paredz, ka VID vadītāja kompetencē būs sadalīt finanšu līdzekļus – vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī izdalīt līdzekļus visiem, kas, manuprāt, nav labākais variants,” iepriekš sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka VID kā pilotprojekts izvēlēts tādēļ, ka no tā veiksmīgas darbības atkarīgas visas sabiedrības intereses un budžeta ieņēmumi. Tuvākajās nedēļās Valsts kanceleja plāno prezentēt projektu, kā visu valsts pārvaldi padarīt efektīvāku.
Pēc VID pilotprojekta rezultātu izvērtēšanas 2017.gadā, tostarp darba snieguma rādītāju analīzes, tiks pieņemts lēmums par sistēmas attiecināšanu arī uz citām iestādēm.
Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma 2016.gada jūlijā tika veikts salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru valsts pārvaldē un privātajā sektorā, lai noskaidrotu, cik konkurētspējīgs ir valsts pārvaldes atalgojums (mērķis kopš vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanas 2005.gadā – 80% no privātā sektora). Pētījuma rezultāti liecināja, ka izteikti kritiska situācija ar atalgojuma līmeni ir augstākā līmeņa vadītājiem (vidējā mēnešalga ir tikai 36% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā), nākamā kritiskā grupa ir vidējā līmeņa vadītāji (vidējā mēnešalga nesasniedz 50% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā) un augsta līmeņa eksperti, īpaši informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri, privātpersonu kontrolētāji un citi.
Komentāri (26)