Komponists Mārtiņš Brauns savā 65. jubilejā var atskatīties uz klasiķa cienīgu veikumu
Viņa radītie skaņdarbi ir gan Dziesmusvētku repertuārā, gan Latvijas kultūras kanonā, leģendārās rokgrupas Sīpoli mūzika arvien skan gan koncertos, gan radio, bet monumentālā Saule, Pērkons, Daugava pat kļuvusi par katalāņu neatkarības himnu, kā pirms ceturtdaļgadsimta bija mūsu Atmodas himna. Taču meistars nelabprāt piekrīt intervijai. Viņa īstā atskaite būšot koncerti šoruden, bet «piedrazāt informatīvo telpu ar pļāpāšanu par dzīvi» viņš nealkstot.
Kad tomēr satiekamies svētdien viņa mājas dārzā vecajā Baltezerā, Mārtiņš sev raksturīgajā ironiskajā stūrainumā pukojas: «Viss ir apstāstīts, izstāstīts – nu, ko vēl? Nu, kas ir sešdesmit pieci? Smiltis birst vecim!»
Smiltis? Aleksandram Kublinskim šodien astoņdesmit, bet radio tik un tā dzied par mazo Janu.
Mazā Jana pati ir jau kādus četrdesmit gadus veca.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.