Noslēpumainie Gaismas pils nanotīrītāji

Par tehnoloģijām, kas nopirktas LNB ēkas tīrīšanai, internetā ziņu nav

Pieci vīri spilgti zaļos tērpos, nostiprinājušies ar drošības trosēm, dodas lejup pa Gaismas pils nogāzi. Viņiem rokās slotas un muciņas ar tīrīšanas līdzekļiem, kurus ar īpašu dozatoru izsmidzina uz bibliotēkas stiklotās virsmas.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) tīrīšana par aptuveni 117 tūkstošiem eiro sākta ar nanotehnoloģijām, taču ir vairāki neatbildēti jautājumi par to piegādātāju – Vācijā bāzētu firmu. Internetā atrodama aizdomīgi skopa informācija par tās ražotajiem produktiem un līdz šim paveikto. Savukārt tās īpašnieks Krievijas sociālajos tīklos cildina Staļinu un puskails pozē gultā ar ASV dolāriem.

Pirmo reizi
Par netīrajām bibliotēkas sienām un logiem jau labu laiku cilvēki rakstījuši aizkaitinātas ziņas sociālajos tīklos un portālu komentāros. Kopš 2013.gada, kad ēka uzcelta, pilnībā tā vēl nekad nav tīrīta. Mazgāšana bija plānota 2014.gada rudenī līdz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sākumam, taču darbi nenotika nepastāvīgo laikapstākļu dēļ. Ārpus kārtas notika tikai daļēja logu mazgāšana.

Šī ir pirmā reize, kad notiks ne vien pilnīga ēkas mazgāšana, bet arī apstrāde ar īpašām nanotehnoloģijām, kuras, kā solīts, palīdzēs Gaismas pils sienām un logiem ilgāk atgrūst netīrumus. “Vide, kurā ēka atrodas, ir diezgan dramatiska. Ēkas fasādes netīrību rada gan dzelzceļš, gan satiksme,” 18.augusta preses konferencē pirms tīrīšanas darbu sākšanas paziņoja LNB direktors Andris Vilks. Viņš norādīja – ik dienu bibliotēkai garām brauc simtiem kravas vilcienu vagonu, kas atstāj eļļainus nosēdumus uz sienām un logiem.

Ēkas projektētāji rekomendējuši tās mazgāšanu reizi vai divas gadā, taču, pateicoties nanotehnoloģijām, iespējams, to varēs netīrīt katru gadu, spriež Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Indriķis Builis, piebilstot – arhitekti joprojām diskutē, vai ēkai jābūt nemitīgi spožai.

Vēlme ēku turēt nemitīgi spoži maksātu visai dārgi. Konkursa uzvarētājs “Alfa Vita Life Science GmBH” (AVLS) par darbu un nonolīdzekļiem saņems 97,3 tūkstošus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ar nodokļiem pilna summa būs aptuveni 117 tūkstoši eiro. No šī summas nanolīdzekļiem tiks tērēti nepilni 40 tūkstoši, pārējais – darbam, organizatoriskām izmaksām un aprīkojumam.

Kultūras ministrijā atzīst, ka bija gaidījuši lētākus piedāvājumus. Sākotnēji par iespēju piedalīties konkursā esot bijusi liela interese, kas ļāva cerēt, ka sīvā konkurence mazinās cenu, taču galu galā pieteikušies tikai trīs konkursanti. Pārējo pretendentu piedāvātās cenas bija 101 un 201 tūkstotis eiro bez PVN.

Šogad bibliotēkas tīrīšanu līdzfinansē Kultūras ministrija, taču nākamajos gados bibliotēkai par to vajadzēs rūpēties pašai par saviem līdzekļiem.

Konkursā uzvarējusi Berlīnē bāzētā firma AVLS kopā ar Latvijas uzņēmumu SIA “Remroks”. Kā skaidro AVLS līdzīpašnieks Oļegs Gutermans, Vācijas kompānija piegādās nanotehnoloģijas un kontrolēs darba kvalitāti, “Remroks” nodrošinās inventāru un organizēs alpīnistu darbu. “Nodokļi paliks Latvijā,” saka Gutermans.

Grūti atrast
Kad “Ir” šovasar mēģināja noskaidrot ko vairāk par AVLS ražotajiem nanolīdzekļiem, to saturu un izmaksām, precīzāku informāciju nevarēja atklāt ne KM pārstāvis, ne SIA “Remroks”, liekot jautājumus uzdot Berlīnes firmas pārstāvei Latvijā Marinai Ļebedevai. Viņa nebija sazvanāma pa norādītajiem tālruņiem. Plašsaziņas līdzekļos nebija iespējams atrast arī Marinas Ļebedevas saistību ar vācu uzņēmumu.

Taču atklājas viņas saistība ar kādu citu uzņēmumu – Krievijas firmu “Lulu Gym”, kas izplata sejas muskulatūras trenažierus. Uzņēmuma mājaslapā ievietotie Ļebedevas kontakttālruņi un e-pasts ir tādi paši, kādus “Ir” sniedza KM pārstāvis.

Gutermans norāda, ka AVLS un “Lulu Gym” nekādā veidā nav saistīti. Strādāt vairākās vietās vienlaikus viņa darbiniekiem nav aizliegts, tāpēc par Ļebedevas papildu nodarbošanos viņam neesot komentāru. Darba saziņā viņa izmanto savu personīgo telefonu, tāpēc abās kompānijās redzams viens un tas pats numurs. Vaicāts, kā Ļebedeva savieno darbu Vācijā, Krievijā un Latvijā, Gutermans skaidro, ka lielākoties darbiniece atrodas Rīgā.

Sarkanā mašīna
Kad kopā ar KM un bibliotēkas pārstāvjiem Gutermans kāpj liftā, lai brauktu augšup vērot tīrīšanas procesu, viņam jokojot pavaicā, vai ir gatavs. Gutermans atsmaida: “Vienmēr gatavs!” Nostaļģija pēc padomju laikiem manāma ne vien viņa pionieru organizācijas izteikumos, bet arī portāla “odnoklasniki.ru” profilā. Viņš te ievietojis ar attēlu, kurā redzama PSRS hokeja izlase un uzraksts “Viņiem nemaksāja miljardus, bet viņi tāpat uzvarēja”, kā arī piebilde: “Viss pareizi! Tā ir īsta sarkanā mašīna”.

Savā profilā viņš ielicis arī Staļina un Gorbačova fotogrāfijas ar tekstu: “Lai arī cik lielītu Gorbačovu, tauta viņu nicina. Lai arī cik nopeltu Staļinu, tauta viņu ciena.” Citā fotogrāfijā redzams pats Gutermans bez krekla, tikai biksēs un ar zelta ķēdīti ap kaklu sēžam gultā un skaitām ASV dolārus. Savā profilā ar šīm pašām banknotēm pozē arī Gutermana sieva.

Savukārt par Firusu Jusčajevu, kurš ir uzņēmuma tehniskais speciālists, internetā nav atrodama nekāda informācija. Tieši tāpat kā nav atrodama informācija par to, kādas ēkas līdz šim tīrītas ar AVLS produktiem. Jusčajevs vien norāda, ka tās ir daudzas ēkas Vācijā, Brazīlijā un Krievijā. Viņš lielās, ka AVLS nanolīdzekļi izmantoti arī olimpisko spēļu ciematā Rio. Lūgts nosaukt kādu konkrētu ēku, viņš kļūst izvairīgs un lūdz šos jautājumus uzdot bibliotēkai, kurai informācija esot nodota.

Pēc preses konferences bibliotēkā skaidro – zināms vien tas, ka ar AVLS līdzekļiem tīrītas ēkas Ukrainā, Brazīlijā, Vācijā un citviet, bet konkrēti objekti nav zināmi.

Lai arī cik savādi tas būtu mūsdienu laikmetā, internetā nav atrodams neviens pats ieraksts par uzņēmuma norādītajiem tīrīšanas līdzekļiem, kas tiks izmantoti bibliotēkas virsmām – “ALFA VITA NANO SSG HIGH END”, “ALFA VITA STAINLESS STEEL CLEANER” un “AVKS PF”.

“Lielas peļņas mums no tā nav”
LNB nav augstākais objekts, kas apstrādāts ar AVLS nanotehnoloģijām, taču noteikti ir pats sarežģītākais, skaidro Jusčajevs. Grūtības rada ne vien augstums, bet arī dažādie ēkas izvirzījumi, tornīši un saules sargi Valguma ielas pusē. Šo iemeslu dēļ ēku nav iespējams mazgāt ar automātiskām ierīcēm un nepieciešams alpīnistu roku darbs.

Bibliotēkas fasāde būvēta no trim materiāliem – gluda stikla, tērauda un stikla ar īpašu struktūru. Pirmais materiāls ir visvienkāršākais tīrīšanai, taču zaļganās krāsas stikls, kas veido lielu daļu fasādes, rada problēmas. Tīrīšanas līdzekļi un netīrumi aizķeras robainajā virsmā, tāpēc tos grūtāk notīrīt, skaidro Jusčajevs. Stiklotajās virsmās ir daudz savienojuma vietu, kas arīdzan apgrūtina darbu.

Izaicinājumus Gaismas pils tīrītājiem rada arī laikapstākļi. Tīrīšanas līdzekļi uz virsmas tiek smidzināti. Tā kā bibliotēka atrodas vējainā vietā pie upes, daļa izsmidzinātā šķidruma nenosēžas uz virsmas, bet gan tiek aizpūsta, tāpēc nepieciešams vairāk līdzekļu nekā parasti.

Galvassāpes radot lietainais laiks. Līgums noteic, ka tīrīšanas būtu jāpaveic piecu nedēļu laikā, taču lietū to nevar darīt. Drīzā rudens tuvošanās rada draudus, ka gaisa temperatūra kļūs par zemu, lai ķimikālijas iedarbotos tā, kā nepieciešams. Optimālākā gaisa temperatūra līdzekļu uzklāšanai pēc Jusčajeva aprēķiniem ir +15-20 grādi pēc Celsija.

Arī Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” fasāde ir veidota no stikla. Tās tīrīšana ar nanotehnoloģijām maksātu aptuveni 40 tūkstošus eiro, tā koncertzāles vadība secinājusi pēc cenu aptaujas.

Vaicāts, kāpēc Liepājā tīrīšana un apstrāde ar nanotehnoloģijām iespējama tik lēti, bet Rīgā tā maksā tik dārgi, Jusčajevs atsaka: “Gluži pretēji. Tur dārgi, bet te lēti. Tur ir parasts gluds stikls, kas nesagādā nekādas grūtības. Darbu ar Latvijas Nacionālo bibliotēku uzņēmāmies prestiža dēļ, lielas peļņas mums no tā nav.”