Pienākuši laiki, kad uz pasauli jāparaugās no apdraudējuma viedokļa
Sabiedrības sašutuma reakcija uz ANO Bēgļu aģentūras kampaņas “Mēs darītu tāpat” vietējo versiju bija skaļa. Neveiksmīga kampaņas lokalizācija, kura ideāli kalpo Krievijas hibrīdkara vajadzībān, bija ērts mērķis. Kampaņas seja ir plaši pazīstams personāžs ar lielu apmātību krāniņu zīmēšanā uz valsts karoga, kas sašutumu tikai kāpināja. Tomēr dienas beigās palika neatbildēts jautājums – ko tad mēs, civiliedzīvotāji, darītu karadarbības situācijā?
Sadzīvo un attīstās
Dzīvot blakus agresīvam kaimiņam nav nekas vēsturiski jauns. Nesenā pagātnē tā bija norma. Mūsdienās esam atslābuši, taču arī mūsdienās ir valstis, kas to ir darījušas gadu desmitiem. Iemācījušās ne tikai sadzīvot ar šiem draudiem, bet sekmīgi attīstīties.
Dienvidkoreja, sānu pie sāna ar neadekvātu un neprognozējamu kaimiņu, šo izaicinājumu vairāk nekā pusgadsimtu ir pārvarējusi, neaizmirstot par savām interesēm un nodrošinot spožu izaugsmi. Šīs valsts pilsoņi ikdienā nedzīvo ar domu izdabāt agresoram vai bēgt. 20.gadsimtā gadu desmitiem kaimiņi dzīvoja militarizētas, impēriskas un komunistiskas Ķīnas paēnā. Tas netraucēja Singapūrai un Honkongai kļūt par ekonomiskā uzplaukuma supergigantiem.
Gadu desmitiem sekmīgi attīstījusies pastāvīgā konflikta klātbūtnē ir Izraēla, turklāt drošības situācija ir bijusi dramatiska gan iekšēji, gan ārēji. Draudi nekad nav bijuši arguments depresijai. Valsts patlaban piedzīvo jaunu savu tautiešu ierašanās vilni, kas izskaidrojams ar islamticīgo migrācijas izraisītajiem antisemītisma uzplūdiem vecajā Eiropā. Izraēla dzīvo savai nākotnei, un sabiedrība ir sapratusi, ka to nodrošina ikviena pilsoņa morāla un fiziska gatavība reaģēt uz drošības riskiem.
Skatupunkts mainās
Ir laiki, kad jāparaugās uz pasauli nevis no siltumnīcas apstākļu, bet no apdraudējuma viedokļa. Vai zināt, kam pieder lētā interneta un kabeļpiedāvājuma firma, kuras pakalpojumus jūs lietojiet un cik viegli ir pārtraukt jūsu piekļuvi internetam un mediju informācijai? Vai no jūsu kabeļpaketes, piemēram, kā manas mājas pakalpojumu piegādātāja gadījumā, pēdējā laikā nav izslēgtas lielās Rietumu TV kompānijas, kas sākumā tur atradās, proti, ZDF, BBC un CNN? Vai tas, ko jūs krīzes situācijā informatīvi varēsiet saņemt, nebūs tikai Krievijas TV kanāli bez nekādām alternatīvām iespējām?
Vai jums ir norunāts veids, kā sapulcināt savu ģimeni kopā, ja pazūd vietējie mobilie sakari, bet jums ir jāmaina uzturēšanās vieta? Vai jums ir rezerves variants gadījumam, ja ziemas laikā pazudīs elektrība vai gāze? Vai jums ir pirmās palīdzības iemaņas? Vai jūs zināt, kas ir jādara, ja cilvēkam ir insulīna šoks, bet insulīna nav klāt? Kā rīkoties, ja sākas dzemdības, arteriālā asiņošana, gadās lūzums vai galvaskausa trauma? Tas ir pirmās palīdzības minimums, ko būtu labi zināt gan kara, gan miera laikā un ko vajadzētu mācīt no skolas sola.
Lielāku procesu gaismā: vai esat padomājuši, kā no lielpilsētas relatīvi ātri iespējams evakuēt cilvēkus, ja pašvaldība pēkšņi vienlaikus remontē divas vai trīs maģistrālās ielas, kā tas šobrīd notiek Rīgā?
Kā pilsētu aizstāvēt ar militāriem līdzekļiem, ja maģistrālās transporta artērijas ir vienlaikus pārraktas?
Starp citu, vai kāds ir analizējis Ušakova simultāno Rīgas centra ielu demolēšanu no drošības viedokļa? Sekmīga evakuācija ir cilvēku drošības jautājums. 1998.gadā no Kosovas īsā laikā verifikācijas misijas pavadībā tika izvesti 800 000 cilvēki, atstājot teritoriju praktiski tukšu, radot iespēju īsai, bet sekmīgai militārai ofensīvai. Pēc tās beigām evakuēto kolonnas no Albānijas un Maķedonijas atgriezās jau mierīgajā teritorijā. Neliels kosovāru skaits, kas tika ar ANO Bēgļu aģentūras palīdzību izvietots Rietumvalstīs, atgriezās, tikko beidzās izsniegtās īsam periodam izsniegtās uzturēšanās atļaujas.
Gatavi rīkoties
Pagājušajā nedēļā Vācijas laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung” (FAZ) publicēja informāciju, ko tālāk detalizēja arī citi Vācijas mediji. Tika vēstīts, ka šo trešdien Vācijas valdība gatavojas apspriest civilās aizsardzības koncepciju. Tā ietvers pirmo civilās aizsardzības stratēģiju kopš Aukstā kara beigām. Stratēģijas pamatnostādnes būs ļoti praktiskas un, kā raksta FAZ, “stratēģijas autori aicina uz publisku sabiedrisku viedokļu apmaiņu par civiliedzīvotāju aizsardzības līmeni un civiliedzīvotāju vēlmi uzņemties riskus”.
Pagaidām pirms valdības lēmuma stratēģijas detaļas nav zināmas. Taču skaidrs, ka stratēģijai ir jābūt piemērotai reālajai, nevis ierastajai – konvencionālā kara – situācijai.
Reālā situācija ir hibrīdkonflikts, kad agresija izpaužas, piemēram, kā sabotāža vai kiberuzbrukums.
Vācijas civilās aizsardzības stratēģija iekļaus vispārzināmo par civiliedzīvotāju pārtikas un ūdens krājumiem, piejamību energoresursiem un skaidrai naudai. Civiliedzīvotājam jābūt gatavam tikt gala ar saviem izdzīvošanas jautājumiem.
Koncepcijas prioritāte būs civiliedzīvotāju atbalsts bruņotajiem spēkiem, Bundesvēra vienību pārvietošanai. Būtisks jautājums būs valsts iestāžu darbības nodrošināšana, ja nepieciešams tās pārvietot uz drošāku vietu.
Latvija nav izdarījusi mājasdarbu
Kā tika konstatēts koncepcijas sagatavošanas laikā, pašlaik pastāvošā valsts un pašvaldības iestāžu darbība paredzētajā kārtībā ir nepietiekama. Vācijas Federālajai Drošības padomei vēl būs jāstrādā pie šī jautājuma. Cik saprotu, dažiem šķiet, ka Latvijā tā ir pietiekama un pie tās jāstrādā nav.
Pieņemu, ka Latvijā visi šie jautājumi ir skaidri, tikai nezin kādēļ cilvēkiem tie nav zināmi.
Ir grūti iedomāties, ka Latvija ir daudz mazāk apdraudēta kā Vācija. Tie, kas ir atbildīgi par sagatavotību civilajai aizsardzībai, tā arī palikuši šprošu ceha sarunu, termiņuzturēšanās atļauju lobēšanas un tukšu runu līmenī.
Politiķi vai nu nav pamanījuši, ka laiki ir mainījušies, vai arī ir nespējīgi saprast laikmeta izaicinājumu. Prezidents ar kundzi līdzīgi diviem Lunaparkā nokļuvušiem bērniem priecīgi bauda prezidentūras labumus. Viņa partijas biedrs aizsardzības ministrs kuplina Rio funkcionāru delegāciju. Tas varētu būt smieklīgi, bet tas nebūt tā nav.
Ir ļoti nopietni, neatbildēti jautājumi: kad civiliedzīvotāji tiks informēti un, ja nepieciešams, apmācīti krīzes situācijai? Kur var izlasīt vadlīnijas un instrukcijas? Kad tās būs pieejamas it visiem? Kā notiks mobilizācija, evakuācija, piekļuve medicīniskai palīdzībai? Un vēl daudz un dažādas citas lietas, kas jārisina jebkurai ģimenei, lai garantētu drošību, veselību un spēju funkcionēt.
Mēs neatstājam savus bērnus, savus vecīšus, savus nevarīgos. Mēs vēlamies, lai mūsu valsts ir gatava rīcībai un spējīga rīkoties. Mēs vēlamies tai palīdzēt. Mēs nedarām tāpat.
Tad kā mēs darām?
Rita Našeniece ir publiciste
Komentāri (63)
tara 23.08.2016. 16.20
Piekrītu katram autores vārdam.
1
Dr. Bērziņš > tara 23.08.2016. 18.55
LAbi un pareizi uzrakstīts, kas ir tas ir.
0
lno 23.08.2016. 17.55
SC ar ZZS nostiprina dradzību – Nils pārrok Rīgas ielas, Duklavs ar kremlīnu uzkož reņģīti:)
2
moonlight > lno 23.08.2016. 18.35
lno
Ozoliņa, Sprances un Kļaviņa sūdos graudu nav. Vai tiešām visām ministru darba tikšanās ir jābūt saskaņotām ar Rinkēvičas vīru? Kāpēc tad saskaņiešu vadītās IeM un ĀM nebija Dvorkoviču ielikušas melnā listē?
0
Edgars Avotiņš > lno 23.08.2016. 21.13
No militārā viedokļa – jo vairāk pārraktas ielas, jo vieglāk aizstāvēt. :P
Tiesa gan – evakuācija neiespējama. Bet … kur gan varētu evakuēt miljonu/divus … vēl jo vairāk situācijā, kad NATO par bīstamāko vietu uzskata Suvalku koridoru un Baltijas jūrā Krievijas kuģu vairāk par par NATO kuģiem …? Būsim reāli – nekāda evakuācija nespīd un arī privāti bēgļu gaitās atklāta kara situācijā doties nebūs iespējams.
0
Kalvis Apsītis 23.08.2016. 19.10
Domāt-rosinošs R.Našenieces raksts. Man jāatzīst, ka arī es neesmu izdarījis mājasdarbu – neesmu, teiksim, pārbaudījis spēju pieslēgties Internetam, izmantojot kaut kādu rezerves savienojumu (izņemot mobilo sakaru torņus vai Lattelecom optiskos kabeļus). Atcerēsimies, ka Ēģiptē latviešu izcelsmes Aljazeera žurnālistu Pēteri Gresti arestēja tieši brīdī, kad viņš safilmēto materiālu gribēja pārraidīt caur satelītu. Kāpēc P.Greste mācēja darīt tādas lietas, bet es nemāku? Faktiski – mērķis ir panākt, lai mēs visi spētu pavēstīt Aldžazīras televīzijai, kas te notiek. Ja ikviens spētu būt kā Pēteris Greste, tad arī riski katram atsevišķajam cilvēkam būtu mazāki.
Nākamais solis – jānoskaidro, kā nodrošināt relatīvi drošus sakarus mūsu amatpersonām. Čečenijas pirmo prezidentu Dž.Dudajevu Krievijas specdienesti 1996.g. nogalināja ar raķeti tieši brīdī, kad viņš sazinājās caur satelītu. Visticamāk, cilvēku no raidītāja var attālināt ļoti vienkārši – ar dažu vadu un/vai sadzīves rūteru/maršrutētāju palīdzību. Bet atkal – tas ir mājasdarbs, kuru es neesmu veicis. Nerunājot par spēju arī uzzināt jaunumus no Interneta. Mamma atceras, ka mans vectēvs pēc atgriešanās no izsūtīšanas līdz pat mūža beigām (t.i. apmēram no 1955.g. līdz 1962.g.) savā lauku sētā ik dienas klausījies Amerikas Balsi. Jautājums – vai arī es vajadzības gadījumā prastu atrast, kur raida VOA vai BBC?
Manuprāt, spēja ārkārtas situācijās fiksēt notikumus un aši aizsūtīt uz ārzemēm – ļoti uzlabotu mūsu drošību. 1991.g. janvārī to palīdzēja nodrošināt pašaizliedzīgi zviedru, dāņu un vācu reportieri. Tolaik bija arī vairāki televīzijas darbinieki – Latvijas patrioti. Teleoperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne par barikāžu notikumu dokumentēšanu tika nogalināti. Tomēr jārēķinās, ka nākamais saasinājums var prasīt lielāku iedzīvotāju iesaisti. Filmējot, fotografējot, nosakot GPS datus. Manuprāt, nevajadzētu pilnīgi norakstīt Lattelecom un citu sakaru uzņēmumu darbību kā Latvijas valsts pastāvēšanai viennozīmīgi naidīgu. (Kaut arī pašlaik, šķiet, šie uzņēmumi atbalsta Krievijas informatīvās telpas un krievu valodas pašpietiekamību.) Bet, ļoti iespējams, arī tur strādā valsts patrioti. Manuprāt, ir jābūt gataviem viņiem palīdzēt un lūgties par viņiem.
Ir, protams, arī prasmes izdzīvotājiem un pilsētnieku evakuēšanai un arī militāri aspekti, par kuriem cilvēki jāinformē. Pieņemu, ka par to vairāk zina citi.
8
0
-6
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@edge_indran > Kalvis Apsītis 23.08.2016. 23.06
———Kalvis Apsītis:”… Jautājums – vai arī es vajadzības gadījumā prastu atrast, kur raida VOA vai BBC?”
========================================================================================
Atbilde – Vašingtonā dzirdēsi VOA, Londonā – BBC!
“[Roberts] Zīle: pēdējais laiks doties Rietumu virzienā”
http://www.nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/04/ZILE_Roberts_EP.jpg
http://www.robertszile.lv/2010/09/zile-pedejais-laiks-doties-rietumu-virziena/
0
moonlight > Kalvis Apsītis 24.08.2016. 17.39
Edgars Avotiņš
Par tām padlām es spriežu pēc to darbiem un tie, viennozīmīgi, ir vērsti pret latviešu valsti un tautu.
Pilnīgi pietiek jau ar to, ka Maizītis ir nodrošinājis neierobežotu pieeju valsts noslēpumiem: Meļņikam, Zaharjinam, Savickim, Rāvim, Korenam, Esterkinam, Suharenkai, Fiļam, Bernim un vēl desmitiem mūsu nedraugu un atņēmis to Brokai, Naudiņam un Dreimanei un piedraudēja atņemt arī Belēvičam, šoreiz par nevēlēšanos dāvināt Stradiņa būvniekiem – čekistiem papildus 16 miljonus VM budžeta naudas, lai sāktu domāt. Nemaz nav jābūt paranoiķim.
http://www.protesti.lv/latvijas/
0
Edgars Avotiņš > Kalvis Apsītis 24.08.2016. 17.10
Kremļa aģents Mēnesgaisma atkal aģitē pret organizētu Latvijas aizsardzibu – sak – ja gribat aizstāvēt, tad izvēlieties to pašu taktiku, kuru jau Latvijas mežabrāļi zaudēja 1944-1949. gadā.
0
Edgars Avotiņš > Kalvis Apsītis 24.08.2016. 17.21
Kalvi – kāpēc Greste mācēja? Tāpēc, ka viņam TV kompānija iedeva satelīt-telefonu vai kaut ko tamlīdzīgu.
Bet ja tā reālāk – kāds pie velna internets??? Kara apstākļos? Kur Tu elektrību rausi?
0
moonlight > Kalvis Apsītis 24.08.2016. 16.52
Kalvis Apsītis
Zināšanām un iemaņām vairs nebūs nozīmes, kad X stundā atnāks pakaļ Kozlovska, Mežvieta un Maizīša plintnieki, kopā ar bruņotām atvaļinātām krievu armijas militārpersonām.
Kas attiecas uz mūsu amatpersonām, visu vajadzīgo tiem nodrošinās viņu čekas kuratori.
Latvijas gadījumā pretoties agresoram iespējams tikai pilnīgi lokalizējoties un to darīt tikai šaurā lokā.
0
moonlight > Kalvis Apsītis 25.08.2016. 11.35
Edgars Avotiņš
pareizāka ir Latvijas politika – turēties ar viņiem draugos un palīdzēt noturēt Baltkrievijā stabilitāti
Čekas paskvilu skribents, Ozoliņš, īpaši pacentās uzjundīt intelektuāli alternatīvi apdāvināto prātus ar rakstu par Parādnieka un Naudiņa hokeja spēli pret Baltkrievijas politiķiem.
0
Edgars Avotiņš > Kalvis Apsītis 25.08.2016. 10.31
Donbass nav īsti karš.
Tur ir situācija, kad Ukraiņi, pat ja gribētu uzbrukt, tad nevar to atļauties, jo tad Krievija veiks prettriecienu, ko savukārt Ukraina nespētu atsist. Savukārt Krievija marinē situāciju, jo … publiskais tēls vēl daļā Pasaules sabiedrības vēl nav galīgi sabojāts (pieņemu, ka ASV ir piedraudējuši – ja jūs to, tad mēs šito).
To, kas patreiz ir Doņeckā – drīzāk varētu nosaukt – “pēc kara”, kad jau okupants ir izveidojis sev vēlamo kārtību.
Latvijas situācijā …, ja pieņemam, ka NATO pildīs savus solijumus, tad šāda jēla situācija nav iespējama. Ja šeit būs mazi zaļi vīriņi, tad Latvija un NATO viņus noslaucīs no zemes virsas, bet ja Krievija veiks pēkšņu, strauju, plānotu konvencionālo uzbrukumu, tad Krievija mūs noslaucīs no zemes virsas un pēc tam NATO mūs vēlreiz noslaucīs no zemes virsas, lai mūs atbrīvotu. Trešā iespēja – kodolkarš … nu tur vispār vairāk jādomā par baltu palagu nekā par internetu.
Personīgi domāju, ka Krievija mums neuzbruks, kamēr nebūs ieguvusi kontroli pār Ukrainu un Baltkrieviju. Kā arī – uzbrukums ir maz ticams, kamēr NATO un ES būs vienotas. Ja Trampa utml tipu dēļ izjuks NATO – tad gan varam gaidīt “atbrīvotājus”. Esmu lasījis analītiku, ka Krievija jau pamazām spiež uz Baltkrieviju un Baltkrievijas pierobežā tiek izvietots Krievijas karaspēks. Arī Krievu portālos ik pa laikam parādās uzsaukumi Baltkrievijas krieviem – lai viņi grupējas un gatavojas. Tā ka … personīgi uzskatu Lietuvas kašķēšanos ar Lukašenko par neproduktīvu – pareizāka ir Latvijas politika – turēties ar viņiem draugos un palīdzēt noturēt Baltkrievijā stabilitāti … tiesa gan – Lukašenko mūžīgi nedzīvos …mums būtu izdevīgi, lai varas nomaiņas brīdī Baltkrievija saglabātu neatkarību. Tas nekas, ka viņi draudzējas ar Krieviju – galvenais, lai Putins nevar brīvi izmantot Baltkrievijas teritoriju lai uzbruktu Latvijai, Lietuvai, Polijai un Ukrainas ZR galam (tai skaitā Kijevai)
Kopumā – mums jāgatavo sava aizsardzība, lai celtu likmes (lai nevar zaļie vīriņi sadibināt tautas republikas) – jo iespēja, ka Krievija veiks atklātu uzbrukumu ir daudzkārt mazāka.
Un no savas puses jācenšas darīt visu, lai NATO neizjuktu.
Paralēli – der pabalstīt Ukrainu un Baltkrieviju – jo viņi piesedz mūsu pakaļas.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 25.08.2016. 01.46
>>> Bet ja tā reālāk – kāds pie velna internets??? Kara apstākļos? Kur Tu elektrību rausi?
=======
Kara skartajos apgabalos, teiksim, Donbasā elektrība ar pārtraukumiem mēdz būt pat rozetēs – cilvēki var uzlādēt kaut kādas nelielas ierīces. Mazu telefoniņu var arī no automašīnas piepīpētāja lādēt. Bet, iespējams, vajadzīgi arī ģeneratori. Cits stāsts – ar kādu kurināmo tos darbināt?
Protams, satelītu sakarus privātpersonas parasti neizmanto; tie nav arī lēti. Bet kādai daļai cilvēku tie jāmāk izmantot. Tāpat kā vecos laikos bija radioamatieri.
0