Kāpēc LTV nerāda Rio olimpisko spēļu galveno disciplīnu — vieglatlētiku?

Pārraižu tiesību izsolēs sabiedriskie mediji nespēj konkurēt ar komerckanālu likmēm

Sabiedriskajam medijam jārāda visi nacionālās nozīmes pasākumi, paredz Ministru kabineta noteikumi. Taču uz papīra uzrakstītais Rio spēļu sakarā nestrādā, jo Latvijas Televīzijai (LTV) nav tiesību rādīt vieglatlētu startus, gluži kā pirms diviem gadiem nebija iespējas rādīt Soču hokeja mačus. Kāpēc tā?

Skops ieraksts mikroblogošanas vietnē Twitter, atbildot uz jautājumu, kāpēc laikā, kad Rio notiks sieviešu maratons, LTV rādīs Rīgā notiekošos basketbola “Krasta mačus”, liecina: «Mums, diemžēl nav tiesību rādīt vieglatlētiku, tāpēc LTV7 nerādīsim.» Kāpēc, jautāja sekotāji! 8.augustā LTV izplatīja paziņojumu, ka vieglatlētikas pārraides tiesības iegādājies Starptautiskais raidorganizāciju koncerns “Modern Times Group” (MTG), kurš šo disciplīnu Latvijas skatītājiem rādīs kanālā LNT un “Re:TV”, kas ir pieejams valsts nodrošinātajā virszemes televīzijā.

«Tiklīdz licence ir privātās rokās, mēs esam tieši tāds pats komercspēlētājs kā jebkurš cits,» skaidro LTV vadītājs Ivars Belte. Lai labāk saprastu situāciju, viņš aicina ielūkoties vēsturē. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) rīko konkursu par tiesībām pārraidīt populārāko notikumu sportā – olimpiskās spēles. Līdz šim šīs tiesības piederēja Eiropas raidorganizāciju apvienībai (EBU), kura apvieno sabiedriskos medijus un tās biedrs ir gan LTV, gan Latvijas Radio.

«Šo tiesību atrašanās vienā raidorganizācijas apvienībā garantēja zināmu drošību, ka mums ir pirmā roka, jo mēs esam [EBU] biedri, maksāja lielu biedru naudu,» stāsta LTV šefs. Taču 2008. gadā EBU šīs tiesības zaudēja, viņus kārtējā konkurā pārsolīja starptautiskā sporta mārketinga aģentūra “Sportfive international”. Belte saka – jaunie spēlētāji uzreiz sāka diktēt savus noteikumus, liedzot iespēju iegādāties visu spēļu programmu vienā pakā, kā arī krietni paceļot cenas.

Spēļu pārraides tiesības televīzijām sāka tirgot 2012. gada vasarā un tenderī LTV no “Sportfive” iegādājās tiesības pārraidīt lielāko daļu 2014. gada ziemas spēļu un 2016.gada vasaras spēļu. Taču “Sportfive” tās bija sadalījis vairākas pakās un tieši «pirmā sporta veida» tiesības iegādājās MTG – ziemas spēlēs tas bija hokejs, bet vasaras – vieglatlētiku, tāpēc šīs disciplīnas LTV rādīt nevar.

Laikā, kad notika Soču un Rio spēļu pārraides tiesību pirkšana, Belte vēl nevadīja LTV, taču viņš saka – sabiedriskais medijs mēģināja tikt pie «pirmā sporta veida», taču MTG varēja maksāt vairāk un televīziju pārspēja. Summas Belte neatklāj, bet «nebija runa par summu līdz 100 000, tā bija ievērojami lielāka». Konkretizēt summas nebija gatavs arī toreizējais LTV vadītājs Edgars Kots.

Tas, ka vieglatlētikas rādīšana gājusi gar degunu, nenozīmē, ka LTV nespēj izstāstīt par mūsējo startiem. Brazīlijā strādā 14 cilvēki no LTV – žurnālisti, komentētāji, tehniskais personāls. Šīm spēlēm LTV bija speciāls budžets, taču Belte atkal nevēlas summas saukt, lai konkurenti nevarētu izkalkulēt, cik LTV maksājusi par pārraides tiesībām. Taču viņš neslēpj, cik izmaksā viena cilvēks nosūtīšana uz Brazīliju: «Apmēram 8000 eiro.»

Sporta redakcijas vadītājs Andris Ušackis telefoniski no Rio saka, 250 dolārus izmaksā nakts numuriņā. Sākumā spēļu organizētāji latviešus ielikuši 450 dolārus vērtās istabiņās, bet viņi prasījuši lētāku variantu. Rio, ja salīdzina ar 2008.gada spēlēm Ķīnā, ir dārgāka dzīvošana, saka Ušackis. Vēl ir jāizdod nauda par serveru īri, ofisu, pieslēgumiem.

Televīzijas priekšnieks piekrīt – var spēles komentēt no Rīgas, taču, uz Rio nosūtot uz pusi mazāku grupu, naudas vieglatlētikas paketes pirkšanai tik un tā nebūtu pieticis. Uz Rio aizbraukuši par vienu cilvēku vairāk nekā 2014. gadā uz Sočiem, bet LTV sākotnēji vēlējušies sūtīt 18 cilvēkus.

Ušackis stāsta – attālumi, kas Brazīlijā ir jāveic, ir ļoti lieli un medijs cenšas atspoguļot visus Latvijai svarīgos notikumus. «Kāds nav gulējis 42 stundas, kāds 37,» par žurnālistu darbu saka Belte. LTV valdes priekšsēdētājs uzskata, ka citādāk nebūtu jēgas vispār spēles rādīt, «mēs to darām kvalitatīvi». Katru dienu ir pieci sižeti, viss divās valodās, papildus stāsti par latviešiem Brazīlijā, uz vietas tiek gatavotas divas dokumentālās filmas, noklāti sociālie tīkli. «Es domāju, tas bija pareizs LTV lēmums,» par spēļu programmas izvēli saka Belte. Ušackis mēģina saldināt situāciju – Lietuvas sabiedriskā televīzija spēles vispār nerāda, viss ir komerckanālos.

Nākotne neskaidra

Pērn vasarā ASV mediju gigants “Discovery Communication” ar SOK noslēdza līgumu par 1,3 miljardiem eiro, iegādājoties olimpisko spēļu raidīšanas tiesības Eiropā (izņemot Krieviju) līdz 2024. gadam. Tas nozīmē, “Discovery” ieguvis tiesības uz nākamajām četrām spēlēm.

LTV Sporta redakcijas vadītājs Ušackis stāsta, ka patlaban notiek sarunas ar ASV mediju milzi, lai saprastu Latvijas izredzes. Tiesības atgūt mēģināja arī EBU, šajā konkursā ar savu piedāvājumu kā biedre piedalījās arī LTV, taču atkal zaudēja. Belte saka, sarunas jau notiek gan ar “Lattelecom”, gan “Viasat” un citiem spēlētājiem. Tā ir normāla prakse, ka sarunas sāk ar komercknāliem un kā pēdējie esot sabiedriskais medijs LTV.

Par summām, kāds ir liktas uz galda, nedz Belte, nedz Ušackis atkal nevēlas runāt. «Ja konkurenti zinās mūsu piedāvājumu, var viegli mūs pārmaksāt,» uzsver Ušackis. Taču Belte atklāj, runa ir par summām starp vienu un diviem miljoniem eiro tikai par divu nākamo spēļu (ziemas 2018. gadā un vasaras 2020. gadā) rādīšanas tiesībām. Tas ir 2,5 reizes vairāk nekā iepriekš. LTV vadītājs atzīst, ka pagaidām ar piedāvājumu nav apmierināts – tas ir par mazāku stundu skaitu, jo “Discovery” daļu spēļu vēlas rādīt arī sev piederošajā “Eurosport”.

Skatoties nākotnē uz sporta spēļu rādīšanas iespējām sabiedriskajā medijā, Belte runā drūmā tonī. Arvien vairāk šis saturs nonāk maksas kanālu rokās. Arī noteikumi, ka nozīmīgie pasākumi jārāda visiem pieejamos kanālos, netiek ievēroti.

Ušackis saka – lai gan spēles ir populāras, tās rādošais LTV7 ir otrs skatītākais, tomēr reklāmas ieņēmumi nesedz pat pamatizmaksas. Sponsori, kuru nauda palīdz spēles translēt, to nedod citiem projektiem, arī laika zonu starpība mazina reklāmdevēju dāsnumu. «Ja netiks nodrošināts sabiedrisko mediju normāls finansējums, lai varam arī savus noteikumus diktēt, nedabūsim saturu, kuru grib skatītājs,» saka Belte. Šāgada Rio spēļu sakarā valsts budžeta dotācija LTV bijusi 250 tūkstoši eiro, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija – aptuveni tikpat, cik olimpiskajām spēlēm Ķīnā 2008. gadā pirms finanšu krīzes.