Pamatskolas vecuma bērni viedās ierīces var izmantot līdz trim stundām dienā.
Latvijā ir noteikts, ka līdz skolas gaitu sākšanai, bērnu redze pie redzes speciālista ir jāpārbauda trīs reizes – viena un trīs gadu vecumā, kā arī īsi pirms bērna pirmā mācību gada skolā.
Nereti vecāki neizprot, kādēļ bērna redze ir jāpārbauda tik bieži, taču šajās acu pārbaudēs tiek noteikts, vai bērniņa acis redz un attīstās vienādi, vai nav izmaiņu acu kustību muskuļu darbībā, kā arī vai nav kāda no acu slimībām. Briļļu nēsāšana mazam bērnam var ietekmēt visu redzes attīstību. Tāpēc, ja brilles ir nepieciešamas, taču konkrētā brīdī netiek uzliktas, tas var radīt nopietnas sekas uz visu atlikušo dzīvi.
Kā attīstās redze un kam ir jāpievērš uzmanība?
Bērna redzes sistēma turpina veidoties un attīstīties līdz pat septiņu, astoņu gadu vecumam. Laikā, kad bērna redze vēl attīstās, savlaicīgi atklājot redzes problēmu, to var veiksmīgāk pakļaut korekcijai.
Visbiežāk mazi bērniņi piedzimst tālredzīgi un tā ir normāla parādība. Taču ir jāseko līdzi tam, cik liela tā ir un vai abas acis attīstās vienādi. Turklāt redzi ietekmē arī iedzimtības faktors, līdz ar to bērniem, kuru vecākiem ir redzes problēmas, tā ir jāpārbauda ļoti regulāri. Tāpat īpašu uzmanību jāpievērš to bērnu acīm un redzei, kuri ir dzimuši priekšlaicīgi.
Bērnudārza vecumā ir jāpievērš uzmanība, vai bērniem proporcionāli vienmērīgi attīstās abas acis un kā darbojas redzes sistēma kopumā. Šo problēmu visbiežāk nevar atklāt bērnudārza auklītes vai vecāki, tāpēc ir svarīgs otrais redzes speciālista apmeklējums. Tieši šajā – trīs līdz četru gadu vecumā visbiežāk atklātā problēma ir ambliopija jeb slinkā acs, kad viena acs dara visu darbu, bet otra „slinko” jeb līdz galam nefunkcionē.
Viena no pamanāmākajām problēmām bērnu vecumā ir šķielēšana – kāds vai kādi acu kustības muskuļi darbojas pavājināti vai pastiprināti, līdz ar to kopējā redzes sistēma arī var neattīstīties pareizi. Liela daļa šķielēšanas gadījumu ir koriģējami ar briļļu korekciju, citos gadījumos ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, bet arī šoreiz darbojas princips – jo ātrāk problēma tiks novērsta, jo labākus rezultātus redzes sistēmas attīstībai iegūsim.
Skolas prasa pirmsskolas acu pārbaudi – ja bērnam ir redzes problēmas, tas var ietekmēt mācību vielas apgūšanu. Bērns var būt izklaidīgs, nespēt koncentrēties, bieži vien ir grūtības apgūt mācību vielu, kas rezultējas sliktās sekmēs. Meklējot cēloni, vecāki ar bērnu dodas vizītēs pie daudziem speciālistiem, līdz pašā noslēgumā nonāk pie redzes speciālista, kad uzzina, ka bērnam ir nepieciešama redzes korekcija.
Vai bērns drīkst izmantot kontaktlēcas?
Agrāk valdīja uzskats, ka kontaktlēcas nav piemērotas bērniem un jauniešiem, un to lietošanu var sākt, sasniedzot vismaz 14 gadu vecumu vai pilngadību. Tagad vecums vairs netiek definēts, bet noteikts – bērns lēcas var izmantot no tā brīža, kad pats var parūpēties par kontaktlēcu ievietošanu un to higiēnisku kopšanu. Ideāls vecums, kad varētu sākt lietot kontaktlēcas, ir ap 13 – 14 gadiem, taču mūsdienās lēcas mēdz izmantot, sākot jau no astoņu gadu vecuma.
Jāatceras, ka kontaktlēcas nevajadzētu izmantot septiņas dienas nedēļā. Ar kontaktlēcām var sadzīvot četras piecas dienas, protams, ievērojot to nēsāšanas rekomendācijas, ko sniedz redzes speciālists. Pārējā laikā vajadzētu valkāt brilles un atpūtināt acis. Vispiemērotākās bērniem ir vienas dienas kontaktlēcas, jo tām nav nepieciešama papildus kopšana un ir daudz mazāks infekcijas risks.
Bērniem kontaktlēcas tiek rekomendētas izmantošanai skolā un sporta nodarbībās, taču mājās speciālisti rekomendē izmantot brilles.
Kas jāievēro, lietojot viedierīces?
Līdz divu gadu vecumam bērniem nevajadzētu ļaut spēlēties ar viedtālruņiem vai planšetdatoriem, tāpat līdz minimumam jāierobežo pie datora pavadītais laiks. Bet vēl labāk – nepieradiniet bērnu pie viedierīcēm jau no maza vecuma.
Līdz skolas vecumam viedierīču izmantošanu vajadzētu ierobežot līdz 30 – 60 minūtēm dienā, atceroties, ka jāseko līdzi, cik tuvu bērns tur „viedo” priekšmetu. Tas nedrīkst atrasties pārāk tuvu acīm. Attālumam starp acīm un ierīci ir jābūt vismaz 30 – 40 centimetriem. Vēl jāatceras, ka aplūkojamajai lietai ir jābūt pietiekami lielai, tātad ar pietiekami lielu ekrānu.
Pamatskolas vecuma bērni viedās ierīces var izmantot līdz trim stundām dienā. Galvenais nosacījums – šīs ierīces ir jālieto dinamiski. Tas nozīmē ik pēc 20 minūšu lietošanas paskatīties tālumā un atpūtināt acis. Amerikāņiem ir tāds termins: 20-20-20, latviski mēs to esam iztulkojuši kā 20-20-6, kas nozīmē, ka ik pēc 20 minūtēm uz 20 sekundēm ir jāpavērš skatiens vismaz sešu metru tālumā un acis nedaudz jāatpūtina. Savukārt ik pēc stundas darbošanās tuvumā, acīm nepieciešama ilgāka, vismaz 10-15 minūšu atpūta.
Darba vietas ergonomika bērna istabā
Vecākiem jāatceras pievērst uzmanību tam, kā tiek iekārtots bērna mācību galds vai galdiņš bērna rotaļām. Svarīgs ir galda augstums. Vislabākais attālums starp bērna acīm un galdu ir 30 – 40 centimetri. Galdam obligāti jābūt labi apgaismotam, vispareizāk ir izmantot galda lampu, kas papildus apgaismo galda virsmu, jo tumsa vai ēnas, kas krīt uz galdu, rada vēl lielāku slodzi acij.
Savukārt datoram ir jābūt vismaz 60 centimetru attālumā. Datora ekrāna augšējai malai ir jābūt acu augstumā, jo skats uz datora ekrānu ir jāvērš nedaudz uz leju, jo pirmkārt, mugurai ir jābūt taisnai un tā netiks nospiesta arī spranda. Otrkārt, šādi – nedaudz uz leju vērstam acu skatam priekšā ir daļa no acu plakstiņa, tādejādi acs priekšējā virsma mazāk izžūst.
Autore ir vadošā optometriste
Komentāri (21)