Žurnāls: Latvija - kapu aplaupītāju "lielvalsts" • IR.lv

Žurnāls: Latvija – kapu aplaupītāju “lielvalsts”

23
Viena no senlietām, kas atsavināta Asaru senkapos pieķertam mantracim un nodota Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Datēta ar 14.—17. gadsimtu, raksturīga latgaļiem. Pēc muzeja Arheoloģijas departamenta vadītāja Jāņa Cigļa teiktā, pētniecībā vairs nav izmantojama, jo nav zināms konteksts — kurā kapulaukā un kādam cilvēkam kapā dota līdzi.

Līdz šim Latvijā notiesājošs spriedums bijis tikai vienā senkapu aplaupīšanas gadījumā

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas ļauj internetā tirgot senkapos salaupītās vērtslietas, jo  nav ratificējusi UNESCO 1970.gadā pieņemto konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīga importa, eksporta un tirdzniecības aizliegumu. Tāpat Latvija nav noslēgusi līgumu ar interneta lielpārdotuvi “eBay”, kas dotu iespēju pieprasīt tur ievietoto senlietu izņemšanu no pārdošanas.

Žurnāls “Ir” ceturtdien raksta, ka Latvija paradoksālā kārtā ir kļuvusi par “vikingu senlietu” interneta pārdošanas lielvalsti – pirms diviem gadiem senkapos izlaupīto rotu piedāvājums no Latvijas bijis pat 6 – 8 reizes lielāks nekā no citām valstīm. Tagad gan kara haosa dēļ līderos izrāvusies Ukraina.

ASV dzīvojošs latviešu rotkalis un vēstures interesents Andris Rūtiņš žurnālam stāsta, ka viņu uztrauc tas, ka pēc likuma par kultūras pieminekļu aizsardzību visas arheoloģiskajās senvietās atrastās senlietas pieder valstij. Tas, kas nonāk pārdošanā internetā, pēc viņa domām, nepārprotami ir kapraču nelikumīgie ieguvumi senkapu postījumos.

Viņš arī saskaitījis 28 visrosīgākos tirgoņus, kas ar dažādiem segvārdiem piedāvā senlietas no Latvijas. 

Rūtiņš sazinājies ar ASV Valsts departamenta Izglītības un kultūras lietu biroja Kultūras mantojuma centru, kas apstiprinājis, ka sadarbojas ar izmeklētājiem, lai atņemtu tirgoņiem ASV nelikumīgi ievestās senlietas. “Taču Kultūras mantojuma centrā aizrādīja, ka Latvija nav lūgusi to darīt. Turklāt mūsu  valsts nav pievienojusies Parīzes UNESCO konvencijai,” žurnālam stāsta Rūtiņš.

No 2011. līdz 2015.gadam Latvijā tikuši nopietni postīti 115 pieminekļi, lielākoties senkapi un pilskalni. Lai arī par kultūras pieminekļa bojāšanu un iznīcināšanu šajā laikposmā ik gadu ierosināti vairāki kriminālprocesi, notiesājošs spriedums līdz šim bijis tikai vienā gadījumā – trim mantračiem, kas pērn aprīlī notverti Alsviķu pagasta Asaru senkapos. Katram mantracim piespriests sods – 160 stundu piespiedu darba, kamēr Asaru senkapos izrakto senlietu vērtība bija 2620 eiro.

Kas jādara, lai pārtrauktu senkapu izlaupīšanu un nodrošinātu valsts mantojuma aizsardzību, lasiet žurnālā “Ir” rakstā “Vandaļu bizness” šeit.

Komentāri (23)

rinķī apkārt 21.07.2016. 10.08

…Kas jādara, lai pārtrauktu senkapu izlaupīšanu un nodrošinātu valsts mantojuma aizsardzību, lasiet žurnālā “Ir” +++ nav jālasa, kas jādara. Tā pat ir skaidrs. “Kapračiem” pēc iekrišanas ir jāatsavina visa manta līdz pēdējai karotei un paši jāiesēdina uz desmit gadiem. Bet vislielākais valsts kapracis šīs problēmas kontekstā ir LR Saeims.

+7
-1
Atbildēt

0

J.Biotops 21.07.2016. 10.18

Rakstā pateikts galvenais „…pētījums dotu pamatu arī palielināt to darbinieku skaitu gan VKPAI, gan Valsts policijā…”

Ja valstī kaut kas nenotiek, kā vajag, tad noteikti kaut kur jāpalielina darbinieku skaits.

Labāk gan ar to neaprobežoties, bet radīt vēl vienu vai vairākus pamatīgus kantorus. Nu kāda vaina uztaisīt teiksim – „Nelikumīgas rakāšanas apkarošanas biroju” ar nodaļām katrā administratīvā vienībā un vēl kādas 2-3 valsts aģentūras. Ar labi vadītiem konkursiem vadītāju atrašanai. Tad atbildīgu papīru aprite kļūs pavisam atbildīga.

+5
-2
Atbildēt

0

kristaps_freimanis 21.07.2016. 14.56

Legalizēt – apmācīt un licencēt. Nebūs aplaupītāji, bet arheologi. Valstij – pirmpirkuma, nevis īpašumtiesības.

+1
-5
Atbildēt

3

    “Pēc muzeja Arheoloģijas departamenta vadītāja Jāņa Cigļa teiktā, pētniecībā (atsavinātā rota) vairs nav izmantojama, jo nav zināms konteksts — kurā kapulaukā un kādam cilvēkam kapā dota līdzi.”

    ===

    Well? Apmācīt un licencēt. Apmācīt nozīmē arī pareizu (vai pareizāku) rakšanu un procesa dokumentēšanu (GPS, video). Būtībā runa ir par ļautiņu padarīšanu par amatieriem arheologiem. Saprotu arheologu loģiku par lietu atstāšanu zemē nākamo paaudžu arheologiem, bet tā tāda šauri cunftiska pieeja, bez īpaša prieka pārējiem.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    Raicha > kristaps_freimanis 21.07.2016. 22.40

    Ne mazāku, drīzāk lielāku postu nodara gandrīz jebkura būvniecība pilsētās, upju un ezeru krastos utml. Retajā no šīm vietām tiek veikta izpēte, pat ja rokot ko nejauši uzrok (nedo’ Dies, kaulus), racēji maksimāli ātri visu cenšas apbērt, lai uz nedēļām, varbūt pat mēnešiem netiktu apturēti iesāktie darbi.

    Bagarētajos strautos un upītēs iznīcinātas senlietas kilogramu kilogramos. Piepilsētu pļavās – tāpat.

    Esmu nedaudz saistīts ar šiem rakšanas darbu veicējiem, VISI viņi apstiprina augstākminēto…

    Pilsētās un to tuvumā, kur izsenis dzīvojuši cilvēki vēstures koncentrācija ir DESMITIEM, SIMTIEM reižu augstāka kā lauku apvidos, bet LV svētā govs – būvniecība ar TUA’istu lobiju čurā tai virsū trakāk, kā padumjajos laikos.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    rinķī apkārt > kristaps_freimanis 21.07.2016. 19.18

    …. Pēc muzeja Arheoloģijas departamenta vadītāja Jāņa Cigļa teiktā, pētniecībā (atsavinātā rota) vairs nav izmantojama, jo nav zināms konteksts — kurā kapulaukā un kādam cilvēkam kapā dota līdzi…++++ Tu taču šo tekstu zem fotogrāfijas izlasīji? :) Un tik un tā raksti par īpašumtiesībām, pirmtiesībām, licenzēm :) Kāds tam visam sakars ar arheoloģiju, un Latvijas vēstures izpēti, kurai šie kaprači nodara neatjaunojamu postu?

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu