Kā žurnāliste kļuva par m***u

Somijas žurnālistes mēģinājums atmaskot Krievijas «troļļu armiju» izraisa agresīvu atriebības kampaņu

Lai gūtu plašāku informāciju par tā dēvētajiem interneta troļļiem un viņu darbības metodēm, Somijas nacionālās raidorganizācijas žurnāliste lūdza auditoriju dalīties savā pieredzē, saskaroties ar īpaši aktīvajiem Krievijas troļļiem – bieži vien indes pilniem virtuālajiem aģitatoriem. Atsaucība bija pārsteidzoša, taču ne gluži tas, uz ko cerēja Džesika Aro. Viņa uzklausīja vairākus cilvēkus, kuri paši ir cīnījušies ar prokrieviskajām balsīm. Taču to visu pārmāca nežēlīga vajāšana un apmelošana, ko sāka īstenot paši troļļi.

«Troļļu dēļ mana dzīve pārvērtās par elli,» stāsta 35 gadus vecā pētnieciskā žurnāliste, kura strādā raidorganizācijas YLE sociālo mediju nodaļā.

Protams, aizskaroša virtuālā vajāšana un cietpaurīga aģitācija nav tikai prokrievisko troļļu darba metode. Ar līdzīgu sparu uzdarbojas, piemēram, anonīmi ukraiņi un aktīvisti citās valstīs. Taču tieši krievu balsis līdz šim interneta vidi un sociālos medijus ir piesārņojušas visvairāk. Pat tiktāl, ka gan NATO, gan Eiropas Savienība ir radījušas speciālas vienības, lai cīnītos pret pieaugošo apdraudējumu, kas viņu ieskatā jau sāk apdraudēt Eiropas demokrātisko kārtību un pat drošību.

Tas ir «informācijas karš», saka pieredzējis diplomāts Rastislavs Kačers, kas agrāk pildīja Slovākijas vēstnieka pienākumus ASV un NATO galvenajā mītnē Briselē. «Tas viss ir lielākas cīņas sastāvdaļa.» Šajā gadījumā nav runa par asinsizliešanu, viņš piebilst, taču «tas ir tikpat bīstami kā konvencionāla militāra agresija».

NATO jautājums

Uzbrukumi somietei pastiprinājās pērn, kad, sekojot Krievijas opozīcijas mediju ziņām, viņa nolēma pati doties uz Sanktpēterburgu, lai izpētītu vienu no lielākajām Krievijas «troļļu fabrikām». No lielās biroja ēkas katru dienu bez mitas tiek izplatītas viltus ziņas un safabricēti komentāri, galvenokārt par situāciju Ukrainā. Tie pārpludina interneta medijus, sociālos tīklus un šausta Krievijas kritiķus.

Pēc Aro komandējuma uz prokrieviskie aktīvisti Helsinkos sarīkoja piketu pie YLE ēkas, klaigājot, ka pati somu raidorganizācija ir troļļu fabrika. Uz protestu gan ieradās neliela saujiņa cilvēku.

Tajā pašā laikā Aro e-pasts tika pārpludināts ar rupjām vēstulēm, kurās žurnāliste tika apsūdzēta narkotiku tirgošanā. Vietnē YouTube tika ievietots somiski iedziedāts videoklips, kurā Aro atainota kā stulba blondīne, kura paklausīgi izkalpojas amerikāņiem (http://ej.uz/dzesika).

«Ir tik daudz melu un izdomājumu slāņu, ka tajā visā var apmaldīties,» saka Aro, kura šogad martā saņēma Somijas žurnālistikas Grand Prix.

Somija pēdējā laikā ir kļuvusi par īpaši aktīvu informācijas kaujaslauku. Šī ES dalībvalsts, kurai ir 1340 km gara robeža ar Krieviju, līdz šim atturējusies iesaistīties Ziemeļatlantijas aliansē, taču pēc Krievijas militārās intervences Ukrainā un spēka demonstrēšanas Baltijas jūrā sākusi ciešāku sadarbību ar NATO un diskutē par pilntiesīgu iestāšanos šajā organizācijā. Somijas sabiedrības viedoklis šajā jautājumā nav vienots, un tieši tāpēc šī valsts ir kļuvusi par vienu no galvenajiem krievu troļļu mērķiem.

«Viņu galvenais motīvs ir atturēt Somiju no iestāšanās NATO,» saka Somijas aizsardzības spēku pētniece Sāra Jantunena, kas pērn publicēja grāmatu Informatīvais karš. Arī viņa nekavējoties kļuva par virtutālo uzbrukumu un apmelojumu objektu sociālajas medijos. Pati pamanījusi, ka vairāki virtuālās žults autori ir tie paši, kas vajāja žurnālisti. «Viņi piegāž informatīvo telpu ar tik daudziem izdomājumiem un sazvērestības teorijām, ka pat prātīgs cilvēks sāk apjukt,» secina Jantunena.

Izdevīgie muļķi?

Prokrieviskie aktīvisti uzstāj, ka izmanto savas tiesības uz vārda brīvību, un noliedz, ka saņem naudu vai instrukcijas no Kremļa. Lielākoties viņi izplata anonīmus ziņojumus no viltus kontiem tviterī vai Facebook. Tikai viens no aktīvākajiem Somijas kritizētājiem ir atklājis savu identitāti. Tas ir Juhans Bekmans, nenogurstošs prezidenta Vladimira Putina atbalstītājs. Somijā dzimušais 45 gadus vecais soms, kas Helsinkos studējis socioloģiju un labi pārvalda krievu valodu, lielākoties dzīvo Maskavā, un viņam patīk sevi dēvēt par «cilvēktiesību aizstāvi». Viņš ziemeļvalstīs pārstāv Krievijas stratēģisko pētījumu institūtu – tā ir valsts finansēta iestāde, kuru vada padomju laiku pretizlūkošanas virsnieks.

Bekmans, kas uzņēmies arī pašdeklarētās Doņeckas Tautas Republikas diplomātiskā pārstāvja pienākumus, noliedz, ka uzbrukumi žurnālistei Aro ir «informācijas kara» daļa. Viņa ieskatā notiek gluži pretējais – Krievija pati esot Rietumu dezinformācijas kampaņas upure.

Piekrītot intervijai Maskavā, Bekmans stāsta, ka žurnāliste esot kampaņas aģente. Viņas nolūks esot apspiest Krievijai simpatizējošās balsis Somijā, apmelojot visus kā «krievu troļļus». Tajā pašā laikā viņš atbalsta agresīvu žurnālistes apmelošanu, jo tad arī «citi vispirms padomās, pirms ķerties pie Maskavas kritizēšanas».

«Viņa stāsta, ka ir upure, un neviens negrib būt upuris,» saka vīrietis. «Tas ir mainījis atmosfēru visā žurnālistu sabiedrībā.»

Bekmans apgalvo, ka savu rosīšanos apmaksā pats. Dara to pārliecības dēļ, jo Krievijai ir nepieciešama «vienkārša pašaizsardzības» kampaņa pret Rietumu propagandu. Taču uzkrītoši, ka viņa aktivitātes seko Maskavas politiskajam scenārijam, kurā, piemēram, NATO tiek raksturota kā amerikāņu militārās agresijas instruments.

Paralēli komentāriem par NATO Bekmans daudz uzmanības veltījis žurnālistei Aro, kura, viņaprāt, ir tipiska rusofobe. Tikai dažas dienas pēc tam, kad Aro pirmoreiz izteica aicinājumu savai auditorijai par krievu troļļiem, Bekmans sniedza intervijas krievu nacionālistu portālā Krievu tautas līnija un citos plašsaziņas līdzekļos, apgalvojot, ka Aro «ir labi zināma amerikāņu un Baltijas specdienestu aģente».

Drīz pēc tam nakts vidū žurnāliste saņēma zvanu no kāda mobilā tālruņa numura Ukrainā. Neviens nerunāja, taču fonā varēja dzirdēt apšaudi. Tam sekoja īsziņas un e-pasti, kuros sievieti nosauca par «NATO mauku». Tika norādīts, ka šie apgalvojumi nāk no pašas žurnālistes tēva, kas nomira pirms 20 gadiem, bet tagad no debesīm ar nepatiku «novēro meitas aktivitātes».

Sāpīgākais trieciens bija šā gada sākumā, kad somu ziņu portāls MVLehti, kas reģistrēts Spānijā un lielākoties nodarbojas ar imigrantu ķengāšanu, atrada un publicēja vecu tiesas spriedumu – 2004. gadā Aro tikusi pieķerta par apreibinošā amfetamīna lietošanu un sodīta ar 300 eiro naudas sodu.

Ziņas virsraksts bija «NATO informācijas eksperte Džesika Aro izrādās notiesāta narkotiku tirgotāja». Rakstu papildināja foto, kurā Aro redzama dejojam kādā naktsklubā Bangkokā.

Noskaidrots, ka vecos tiesas materiālus no tiesas arhīviem neilgi pirms to publicēšanas presē bija pieprasījis Bekmans. Viņš gan tagad noliedz, ka kopijas iedevis arī portālam.

Nepatiesās ziņas, ka Aro ir tirgojusi narkotikas, kļuva par iemeslu netipiskai atklātajai vēstulei, kuru parakstīja vairāk nekā 20 somu plašsaziņas līdzekļu redaktoru, nosodot «sabiedrisko debašu indēšanu» ar «apvainojumiem, neslavas celšanu un klajiem meliem». Somu policija sāka izmeklēšanu, ierosinot lietu pret portālu par personas vajāšanu un naida kurināšanu.

«Es nezinu, vai šie cilvēki pildīja Krievijas norādes, vai vienkārši bija «izdevīgie muļķi», kā to savulaik teica Ļeņins,» saka Somijas nacionālās ziņu aģentūras redaktors Mika Petersons, viens no atklātās vestules autoriem. «Viņi danco pēc Putina stabules. Nacionālistu kustības Somijā un citās Eiropas valstīs vēlas destabilizēt NATO un Eiropas Savienību, un tas sakrīt ar Putina mērķiem.»

Iļja Jaņickis, kas ir Barselonā reģistrētā portāla MVLehti dibinātājs un vadītājs, apgalvo, ka viņam nav nekādu sakaru ar Krieviju, izņemot krievisko uzvārdu. Viņa personīgie politiskie uzskati esot tuvāki ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa, nevis Putina viedokļiem. Jaņickis piebilst, ka par Aro sācis interesēties pēc tam, kad žurnāliste apsūdzējusi portālu par «Krievijas propagandas izplatīšanu».

Tāpat kā Bekmans, arī Jaņickis noliedz, ka saņem naudu no Krievijas. Viņa portāls 18 mēnešu laikā kopš tā izveidošanas esot kļuvis par vienu no populārākajiem virtuālo ziņu avotiem un savu darbību finansē no reklāmas un lojālu lasītāju ziedojumiem.

Aro neslēpj, ka jaunībā ballējoties lietojusi amfetamīnus, taču par «totāliem meliem» sauc apgalvojumus, ka nodarbojusies ar narkotiku tirgošanu.

«Viņi māk tā ielīst tavā galvā, ka sāc bažīties: ja es tagad darīšu šo, kāds būs nākamais troļļu pretsolis?» secina žurnāliste.