Kāds algoritms jāievēro pirmās palīdzības sniegšanā nelaimes gadījumā?

Lūžņu kaudzes, kas palikušas pāri no mašīnām. Vienai atdalījies motors un spidometrs apstājies uz 180 kilometriem. Tajā iespiesti divi cilvēki, viens vēl pie samaņas. Otrs spēkrats cietis mazāk, tam līdzās kāds kustas un izdveš vāras skaņas. Šādu situāciju video dokumentēja garāmbraucējs, kurš 21. martā pirmais nonāca negadījuma vietā Madonas novada Praulienas pagastā. «Kas noticis jums te ira?» viņš jautā cietušajam, kurš atrodas ārpus mašīnas. «Tūlīt izsaukšu ātros.» Visi trīs cietušie tagad ir miruši. Divi BMW braukušie nomira notikuma vietā, bet Toyota Hilux vadītājs slimnīcā. Par palīdzības nesniegšanu bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem cilvēkiem pienākas kriminālsods. Vai tas šajā gadījumā piemērojams video filmētājam, izmeklē Valsts policija.

«Jebkurā negadījuma vietā kāds ierodas pirmais, un no šī cilvēka rīcības var būt atkarīga citu dzīvība,» Puķītis saka un sīkāk šo gadījumu neiztirzā. Mēs tiekamies tiešsaistē dienā, kad viņš vada mācības topošajiem pirmās palīdzības pasniedzējiem. Ir pusdienas laiks, un Puķītis tikko ieturējis vieglu maltīti. Kārtīgai ēdienreizei ikdienas skrējienā neatliek vaļas. Kamēr sarunājamies, malko ūdeni. «Cilvēki bieži brīnās, kā tas var būt — strādā medicīnā un nedzer kafiju,» viņš pasmaida.

Puķīša amata nosaukums ir garš — Pirmās palīdzības apmācības organizēšanas nodaļas galvenais speciālists. Viņš kontrolē, kā pirmās palīdzības pasniedzēji māca autoskolu kursantus, policistus, glābējus, arī uzņēmumu darbiniekus. Pēc tam sniedz ieteikumus procesa uzlabošanai vai soda, «ja ir pavisam slikti». «Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir izstrādājis šādu mācību vadlīnijas, un tās ir jāievēro,» viņš paskaidro. Te man prātā ataust pirmās palīdzības kursi, kad pati mācījos autoskolā. Pasniedzēja vadīja tikai teorētiskās nodarbības — no praktiskām neesot jēgas, tāpat drīz aizmirsīšot. Tas bija pirms 20 gadiem. Vai mūsdienās notiek līdzīgi? «Pēdējā laikā situācija uzlabojas,» Puķītis vērtē. Taču gadījies novērot, ka praktiskās mācības neīsteno pietiekami plaši. Vadlīnijās ietvertas 15 situācijas, kuras jāizspēlē, lai apgūtu rīcības algoritmus, taču pasniedzēji ne vienmēr parāda visas.

Kāds algoritms jāievēro, pirmajam nonākot satiksmes negadījuma vietā ar cietušajiem? «Vispirms jāpārliecinās par savu drošību,» uzsver eksperts. Tas nozīmē uzvilkt atstarojošo vesti, kam jābūt katras mašīnas salonā, un tikai tad izkāpt no spēkrata. Puķītis atgādina traģisko negadījumu novembrī Latgalē, kad pēc sadursmes sieviete ar mazu bērnu izkāpa no avarējušās mašīnas uz ceļa. Bija tumšs, un garāmbraucošais auto abus notrieca. Vadītājs cilvēkus tumsā vienkārši neredzēja. Bērns gāja bojā notikuma vietā, sieviete guva smagas traumas.

Nākamais solis — zvanīt glābējiem pa tālruni 112. «Jo ātrāk piezvanīs, jo ātrāk ieradīsies.» Pirms zvana svarīgi saprast precīzu atrašanās vietu, ko dispečers noteikti prasīs. To var izdarīt arī ar telefonā instalētu 112 lietotni — zvanot no tās, jūsu atrašanās vieta tiek fiksēta. Uzreiz nepieciešams izvietot uz ceļa arī avārijas trijstūri, lai nelaimi laikus pamanītu citi satiksmes dalībnieki.

Tikai tad jādodas pie avarējušajām automašīnām, lai noskaidrotu cietušo skaitu un stāvokli. Ja cietušie ir vairāki, vispirms jāpievēršas tiem, kuri nekliedz un nekustas. Šie cilvēki var būt bezsamaņā, iespējams, viņiem nepieciešama sirds masāža, elpināšana, novietošana stabilajā sānu pozā. Bezsamaņā esošos vajadzētu izvilkt no spēkrata, ja vien tas iespējams un viņi nav iespiesti starp dzelžiem. «Pirmās palīdzības mācībās ietverts salīdzinoši drošs paņēmiens, kā to izdarīt — rauteka.» Tālāk jāpārbauda, vai cietušais elpo, un jārīkojas atbilstoši situācijai.

Taču bez vajadzības cilvēku no mašīnas nevajag mēģināt izvilkt, uzsver speciālists. «Arī tad, ja cietušais esi pats, nelec uzreiz ārā! Tur ir bīstamāk, nekā palikt uz vietas. Mašīnas tik viegli nesprāgst un neaizdegas.» Puķītis strādā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē un ikdienā bieži redz situācijas, kad cilvēki rīkojušies pretēji šim ieteikumam. To ievērot ir svarīgi arī tāpēc, ka satiksmes negadījumos visbiežāk traumētā mugurkaula daļa ir kakls, bet sāpes pirmajās minūtēs pēc negadījuma var nejust.

Vēl svarīga nianse — ja avarējis elektroauto, palīdzības sniedzējam jāievēro piesardzība. Trieciena rezultātā var būt bojāta elektroinstalācija, tāpēc, pieskaroties mašīnai no ārpuses, var gūt elektrotraumu. Lai kontaktētos ar cietušo, kas ir pie samaņas, labāk palūgt atvērt logu. Bet, ja auto pēc negadījuma sāk dūmot, visticamāk, atlikušas 20—30 sekundes līdz brīdim, kad tas uzliesmos. Tādā gadījumā cietušajam pēc iespējas ātrāk vajag izkāpt, bet durvis jāatver pašam no iekšpuses.

Tomēr iedzīvotāju gatavība iesaistīties līdzcilvēku glābšanā ir pasīva, rāda pirms pieciem gadiem Latvijas Universitātes bakalaura darbā veikts pētījums. «Bieži dzirdu — cilvēkiem ir bail, ka, mēģinot palīdzēt, viņi tieši pasliktinās cietušā stāvokli,» vienu iemeslu min Puķītis. «Taču vienmēr jāizvēlas mazākais no diviem ļaunumiem. Piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, neelpo, sirds apstājusies, tad noteikti neizdzīvos, ja viņam neveiks sirds masāžu.» Daudzi baidās cietušajam salauzt ribas. Salauzta riba sadzīst 4—6 nedēļās, bet galvas smadzenes bez skābekļa sāk iet bojā pēc 4—5 minūtēm.

Kamēr neesam nonākuši krīzes situācijā, nezinām, vai spēsim domāt un rīkoties loģiski. «Lielāka drošības sajūta vienmēr būs tiem, kas iepriekš bijuši līdzīgā situācijā vai vismaz praktiski mācījušies rīkoties,» saka Puķītis. Palīgs var būt arī zvans glābējiem — kritiskā gadījumā ārsts pa tālruni dos norādes, kā sniegt pirmo palīdzību, kamēr brigāde ir ceļā.

Pēdējo mēnešu laikā autovadītāju kursus apguvuši divi mani ģimenes locekļi, un esmu secinājusi — vairākas lietas mums mācīja citādi vai nemācīja vispār. Piemēram, kā lietot automātisko ārējo defibrilatoru — ierīci, kas palīdz atjaunot sirds ritmu. Varbūt jāievieš prasība autovadītājiem regulāri atkārtot pirmās palīdzības kursu? Puķītis piekrīt — izrādās, vadlīnijas par pirmās palīdzības mācību un rīcības algoritmi mainās ik pēc pieciem gadiem. «Medicīnā visu laiku notiek pētījumi, tāpēc mainās nosacījumi efektīvākai palīdzības sniegšanai.» Taču līdz obligātas prasības ieviešanai vēl nepieciešams «iekustināt daudz dažādu mehānismu».

Risinājums varētu būt vienas dienas kurss iemaņu atsvaidzināšanai, kas patlaban ir izstrādes stadijā. «Vienu dienu piecos gados noteikti varētu atrast. Tas palīdzētu cilvēkiem justies drošāk, ka pratīs rīkoties krīzes situācijās — sevišķi, ja nelaime notiek ar tuvajiem.» Pētījumi rāda, ka tieši mājās un darbā ir vislielākās iespējas nokļūt situācijā, kad nepieciešams sniegt pirmo palīdzību.

Pašlaik īsākais pieejamais ir 12 stundu pamatkurss, un ikviens savas zināšanas var atkārtot brīvprātīgi. Visu organizāciju saraksts, kuras tiesīgas rīkot mācības, pieejams Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mājaslapā. Turklāt jau trešo gadu darbojas elektroniskā sistēma, kas ļauj pirmās palīdzības kursiem pieteikties, izmantojot vietni Latvija.lv. 

Ēdienkarte

• Smalkmaizītes
• Ūdens
• Balta kafija