Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmajā lielajā intervijā pēc atveseļošanās - par premjera izvēli, valsts drošību un nodokļos nesamaksātajiem miljardiem
Mirdzošais apvārsnis aiz loga ir lielākais greznums Jūrmalas rezidencē, kuras lietišķajā atturīgumā nemana nekādu personisku Raimonda Vējoņa pieskārienu. Pie iebrauktuves pasens basketbola grozs, tāpēc sarunu sākam ar prezidenta iecienīto spēli - izrādās, to ārsti sola atļaut maijā. Rehabilitācijas process vēl turpinās, bet prezidents ir enerģisks un smejoties neslēpj, ka nu jau pietiek viņu apsveikt «ar atgriešanos».
Atgriezīsimies pie laika pirms jūsu saslimšanas, pie valdības veidošanas. Šķiet, Solvita Āboltiņa līdz pēdējam bija pārliecināta, ka uzticēsiet valdību viņai. Iespējams, šo pārliecību vairoja tas, cik aktīvi viņa strādāja pie jūsu ievēlēšanas amatā. Viņa stingri dala cilvēkus savējos un nodevējos - vai tagad neesat iekļuvis nodevēju sarakstā?
Tas jāprasa viņai pašai, vai esmu kādos nodevības vai, kā tagad populāri teikt, melnajos sarakstos. Bet prezidenta vēlēšanu procesā es gāju pie visām partijām, arī Vienotības. Tur jau nekādu vienošanos nebija, tāpēc uzskatīt, ka ir obligāts mans pienākums kādu izvirzīt... Es vērtēju pēc tā, kādi kandidāti bija. Protams, izvirzīju jautājumus par sabiedrības atbalstu un reputāciju. Bet mani pārsteidza, ka decembrī nekādas lielas aktivitātes no partijām nebija, lai piedāvātu kandidātus. Izšķīros pa kluso meklēt pats. Gribējās, lai ir jauna politika, jauns «draivs». Mēģināju runāt ar jauniem cilvēkiem, kā Jānis Rozenbergs un Jānis Baiks no reģioniem. Uzrunāju arī citus, kuri publiski neparādījās. Bet visi - nē, paldies par godu.
