Elmāra Seņkova izrāde Zēns iepriecinās psiholoģisku trilleru cienītājus
Pirms sākt stāstīt par režisora Elmāra Seņkova iestudējumu Nacionālā teātra Jaunajā zālē, jums jāzina trīs lietas. Jēdziens «naratīvs» apzīmē vēstījumu, un tas ietver gan stāstu, ko stāsta, gan veidu, kādā to dara. Imaginārs skaitlis ir komplekss skaitlis, ko veido reāls skaitlis un tāda skaitļa, kura kvadrātsakne ir -1, reizinājums. Neviena reāla skaitļa kvadrātsakne nevar būt -1.
Izrāde Zēns ir mūsdienu spāņu dramaturga Huana Majorgas lugas Zēns no pēdējā sola iestudējums, ko daļa skatītāju atpazīs no Fransuā Ozona filmas Mājā. Dzīvē vīlies literatūras skolotājs Hermans nejauši atklāj, ka puisim pēdējā solā – mūžīgi klusējošam asociālam tipam Klaudio – piemīt literārs talants. Abu starpā aizsākas, varētu pat teikt, platonisks romāns, jo Hermans kļūst atkarīgs no Klaudio sacerējumiem, kuri pamazām pilnībā pārņem viņa dzīvi, kļūstot par vienīgo domu un jūtu objektu. Un viņam ir vienalga, ka šo literāro sacerējumu tēma ir Klaudio klasesbiedra Rafa ģimene, kurā, kādu slepenu (nojaušams – tumšu) motīvu vadīts, Klaudio aizvien biežāk ciemojas. Tātad – detektīvs. Seņkova izrāde Zēns tiešām iepriecinās psiholoģisku trilleru cienītājus, lai gan izrāde vēsta arī par ko citu.
Zēnam ir divi aktieru sastāvi. Abos spēlē Ivars Puga (Hermans), Ināra Slucka (viņa sieva Huana), Zane Jančevska (Rafas māte Estere) un Juris Hiršs (Rafa tēvs); dublējas puišu atveidotāji – Nacionālā teāt-ra aktieris Uldis Siliņš (Klaudio) un Jurģis Spulenieks (Rafa) vai Seņkova Kultūras akadēmijā skolotā aktieru kursa studenti Igors Šelegovskis (Klaudio) un Kārlis Reijers (Rafa). (Pēdējie pērn spoži atveidoja galvenās lomas izrādē Liesmojošajā tumsā, ko lielākie teāt-ra entuziasti, iespējams, redzēja studentu festivāla Patriarha rudens programmā.) Pirmizrādē spēlēja Reijers un Siliņš. Pirmajam tā ir veiksmīga debija uz profesionālās skatuves. Siliņam tas ir kas vairāk – talanta pierādījums. Aktierī, kurš spoži atveido filigrāni niansēto sociopātu Klaudio, nevar ne pazīt Feliksu Krulu no Avantūrista dienasgrāmatas, ļoti vājo Siliņa pirmo šīs sezonas lielo lomu Nacionālajā teātrī. Starp citu, Zēnā nepazīt arī Krula atveidotāju vecumdienās Ivaru Pugu. Hermans, manuprāt, ir viņa labākā loma vairāku sezonu griezumā, un tā atkal ļauj ieraudzīt talantīgu, smalkākās lomas detaļas iedzīvināt spējīgu, turklāt apburoši pašironisku aktieri. No Siliņa un Pugas dueta izrādē burtiski nav iespējams novērst acis – tā ir visvaldzinošākā kaķa un peles spēle, kādu vien var iedomāties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.