Skats no izrādes — Eva ar neesošām klavierēm atskaņo Šopēna prelūdiju. Šarlotes lomā — Baiba Broka (centrā), Eva — Inga Tropa, Evas vīrs — Ģirts Krūmiņš.
Māras Ķimeles iestudētajā Rudens sonātē aukstums apdedzina
Jaunā Rīgas teātra izrāde Rudens sonāte piedāvā vairākas baudas: izcilu dramatisko materiālu, skaidru režiju, precīzu aktierspēli, stilā tīru telpu un kā bonusu - mierīgu, psiholoģisku reālismu. Nekā no sadzīves patiesības, toties iedziļināšanās tajos paradoksos, kas var rasties tikai cilvēka galvā, sirdī, jutekļos. Režisore Māra Ķimele atvērusi Ingmara Bergmana smalko, ekrāna tuvplānos un dialogos balstīto scenāriju ar tikpat niansētu teātra atslēgu, pierādot, ka skatuves valodā iespējams pārtulkot jebko.
Rudens sonātes fabula - taisnais ceļš starp diviem punktiem - ir izstāstāma pāris teikumos. Slavena pianiste Šarlote atbrauc pie sen neredzētās meitas Evas, sastop tur arī savu otru bērnu, slimo Lēnu, un... atkal aizbrauc prom, iespējams, uz neredzēšanos. Ko vienkāršajā fabulā atklāj režisore, viņas jauneklīgā radošā grupa un aktieri? Tur, kur sastopas cilvēki, nekas nav vienkāršs, tāpat kā nav taisnu līniju, tīru jūtu un pareizu atbilžu.
