Atbalsts pilsoniskajā sabiedrībā viņa kandidatūrai ir zīme, ka cilvēki ir noilgojušies pēc demokrātiskas politiskas kultūras

Valsts prezidentu kandidātu izvēlē “zoodārza procedūra” faktiski vairs nav iespējama un sabiedrība to neakceptētu, uzskata Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kuru nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK kopā ar citiem deputātiem plāno virzīt prezidenta amatam.

Komentējot prezidenta kandidātu izvirzīšanas procesu, Levits aģentūrai LETA sacīja, ka process atbilst Satversmei, taču tam jābūt saturiskākam un caurspīdīgākam. “Mana kandidatūra tādēļ ir uzskatāma arī par simbolisku noraidījumu līdz šim valdošajai shēmošanas un intrigu kultūrai. Negaidīti plašais atbalsts pilsoniskajā sabiedrībā manai kandidatūrai ir zīme, ka cilvēki ir noilgojušies pēc demokrātiskas politiskas kultūras,” pauda Levits.

Viņš arī uzskata, ka pirmais panākums ceļā uz to jau ir gūts, jo “zoodārza procedūra” kandidātu izvēlē faktiski vairs nav iespējama, nedz vēlēšanu pirmajā kārtā, nedz arī nākamajās kārtās.

“Deputātiem ir jābalso pēc savas sirdsapziņas, nevis pakļaujoties aizmuguriski sashēmotiem plāniem. Esmu piesardzīgi cerīgs, ka tas tā būs,” piebilda Levits.

Taujāts, vai ir būtiski, lai viņa kandidatūru izvirzītu vairāku partiju pārstāvji, Levits norādīja, ka tas būtu vēlami, bet nav nepieciešami. “Mana kandidatūra ir atbrīvojums un aicinājums deputātiem, vairs nepakļauties aizmuguriskiem shēmojumiem, bet iztaisnoties un rīkoties pēc savas sirdsapziņas,” uzskata Levits.

Viņš arī pastāstīja, ka pirmajā balsojumā par Valsts prezidenta kandidātiem rēķinās ar Nacionālās apvienības atbalstu, un ņemot vērā, ka “Vienotībai” un “No sirds Latvijai” (NSL) būšot brīvais balsojums, arī ar lielu šo frakciju atbalstu.

Levits akcentēja, ka ir atvērts un ieinteresēts dialogam ar visiem politiskajiem spēkiem, “kas stingri stāv uz Satversmē iezīmēto demokrātisko pamatvērtību platformas”. “Tie ir spēki, uz kuriem balstos, un ar kuru atbalstu rēķinos,” piebilda Levits.

Levita vienas no galvenajām prioritātēm prezidenta amatā būtu palīdzēt novērst pastāvošos demokrātijas un tiesiskuma deficītu, kā arī padarīt valsti drošāku. Viņš teica, ka “ir savs skaidrs redzējums par to, kā būtu jāattīstās Latvijas valstij” un kā būtu jāpilda Valsts prezidenta amata pienākumi.

Taujāts par prioritātēm, ja viņš kļūtu par Valsts prezidentu, Levits akcentēja, ka prezidenta pilnvaras Latvijas parlamentārajā sistēmā ir saistītas ar spēju saredzēt problēmas, uzrādīt iespējamus risinājumus, izlīdzināt konfliktus, nevis ar valsts varas izmantošanu. “Tas ir galvenokārt intelektuāls amats, kam nepieciešama politiska un profesionāla autoritāte,” uzskata Levits.

Viņa galvenās prioritātes būtu stiprināt Latvijas valsti, “it sevišķi palīdzēt novērst pastāvošos demokrātijas un tiesiskuma deficītus”, kā arī padarīt valsti drošāku, ņemot vērā visus drošības aspektus, tajā skaitā hibrīdkara situāciju, panākt Latvijas ciešāku iesaisti NATO aizsardzības sistēmā un intensīvāku NATO klātbūtni Latvijā.

Tāpat viņš iestātos par sociāli atbildīgu valsti, kas īpašu uzmanību pievērš sociālajiem un nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem. Starp Levita prioritātēm būtu arī “aktīvi un pārliecinoši” pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē, it sevišķi palīdzēt attīstīt Latvijas ekonomiku, izmantojot visas ES radītās iespējas. Viņš arī vēlētos “veicināt sabiedrības saliedētību uz Satversmes pamatvērtību pamata”.

Levits uzskata, ka ir piemērots kandidāts, lai uzņemtos prezidenta pienākumus. “Kā jurists un politologs, kuram ir pieredze visos trijos valsts varas atzaros – kā likumdošanas varā, tā izpildvarā un tiesu varā, kā cilvēks, kurš zina, kā darbojas Latvija un Eiropa, kur ir trūkumi un kā tos risināt, kā patriots, kurš ir piedalījies Latvijas valsts atjaunošanā un pastāvīgi dod savu profesionālo pienesumu valsts nostiprināšanā, domāju, ka būtu šim amatam piemērots,” norāda Levits.

Kā ziņots, Nacionālā apvienība pagājušajā nedēļā atbalstīja Levita virzīšanu Valsts prezidenta amatam, aicinot arī citus parlamenta deputātus pievienoties. Levita nominēšanu plāno atbalstīt arī atsevišķi opozīcijas deputāti, piemēram, Ringolds Balodis (NSL), kā arī “Vienotības” deputāti, piemēram, Lolita Čigāne.

Iepriekš valdošā koalīcija plānoja vienoties par kopīgu kandidātu prezidenta amatam, taču tas neizdevās. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Valsts prezidenta amatam nolēma virzīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī “Vienotība”, bet pēc nacionālās apvienības lēmuma par Levitu “Vienotības” frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem kandidātiem.