Okupācijas muzeja piebūves “lietu” novirza Pilsētas attīstības departamentam (papild.)

Būvvaldes padome nav paguvusi četru mēnešu laikā iepazīties ar visiem speciālistu atzinumiem

Rīgas Būvvaldes padome ceturtdien Latvijas Okupācijas muzeja piebūves – “Nākotnes nams” – iesniegto dokumentu izvērtēšanu nodevusi par būvvaldi augstākas institūcijas – Pilsētas attīstības departamenta izlemšanai, Irir.lv teica būvvaldes sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Žūka.

Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs Irir.lv teica, ka muzejs gaida būvvaldes oficiālo atzinumu, taču ir skaidrs, ka būvniecība septembrī vēl nesāksies.

“Esmu šokēts, ka pilsētas arhitekts savu atzinumu iesniedzis pēdējā brīdī, lai arī laiks bija četri mēneši. Jebkāda tālāka vilcināšanās pat, ja tie ir vien daži mēneši, apdraud iespēju pārbūvētajā ēkā iekārtot jauno ekspozīciju un atvērt muzeju sabiedrībai uz Latvijas simtgadi 2018.gadā. Vēl tālāka vilcināšanās nopietni apdraudētu muzeja eksistenci,” teica Nollendorfs.

Ceturtdien līdztekus citiem jautājumiem būvvaldes padomes darba kārtībā bija iekļauts arī jautājums par Okupācijas muzeja rekonstrukciju Latviešu Strēlnieku laukumā 1 (001. grupa, 0095. grunts). Kā zināms, šā projekta skiču autors ir arhitekts Gunārs Birkerts, arhitekte Ija Rudzīte, bet projekta pasūtītājs norādīts VAS „Valsts nekustamie īpašumi”.

Jautājums par Okupācijas muzeju būvvaldē jau tika iesniegts šogad 11.maijā.

Būvvaldei līdz 10.septembrim bija jāizskata Okupācijas muzeja piebūves jautājums, jo to paredz arī Administratīvā procesa likums (APL). Taču Rīgas pilsētas arhitekta Gvido Prinča atzinumu par būvniecības ieceri Vecrīgā būvvalde saņēmusi tikai 8.septembrī. Tāpēc padomes locekļi ceturtdien lēma par nepieciešamību lūgt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam pagarināt administratīvā akta termiņu, informē Žūka.

Saskaņā ar APL 64. panta otro daļu, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā administratīvo aktu var apstrīdēt, kas šajā gadījumā ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Irir.lv vaicāta, kas ir būvaldes padomes locekļi, kuri pieņēma šādu lēmumu, Žūka atbildēja, ka “būvvaldes padomes sēdes locekļi tiks publicēti Būvvaldes padomes sēdes lēmumā, kas, kā jau norādīju iepriekš, tiks publicēts ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc minētās sēdes, tātad 16.09.2015.”.

Pēc Irir.lv lūguma I.Žūka ceturtdienas pēcpusdienā nosūtīja visu Būvvaldes padomes sēdes dalībnieku sarakstu. 10.septembra sēdi, kurā lēma arī par Okupācijas muzeja piebūvi, vadīja Arhitektūras pārvaldes vadītāja A.Vahere, piedalījās Būvvaldes padomes locekļi Arhitektu nodaļas vadītāja L.Sarma, galvenā ainavu arhitekte teritorijas plānotāja L.Tomiņa, Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītāja p.i A.Maderniece, Inženieru nodaļas vadītājas p.i Z.Putnaērgle, Apstādījumu inspekcijas vadītāja I.Bernovska, Detālplānojumu nodaļas vadītāja L.Beila, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas vadītāja I.Staša – Šaršūne.

Sēdē piedalījās arī Arhitektūras pārvaldes Arhitektu nodaļas galvenā arhitekte teritorijas plānotāja D. Bērziņa, Arhitektu nodaļas galvenais arhitekts teritorijas plānotājs A.Smiltenis, Arhitektu nodaļas galvenā arhitekte teritorijas plānotāja J.Kotello, Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu galvenā arhitekte teritorijas plānotāja D.Celmiņa, Arhitektu nodaļas galvenā arhitekte teritorijas plānotāja I.Šavraka un pārvaldes galvenā juriskonsulte V.Belerte.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis savā atzinumā Rīgas būvvaldei ieteicis neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves – arhitekta Gunāra Birkerta projektētā “Nākotnes nama” būvniecībai.

“Risinājums deformē objekta kultūrvēsturisko vērtību un pastiprina tā neiederību Vecrīgas ainavā un panorāmā, tādējādi disonējot ar koncepciju par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm,” uzsvēris Princis. Viņš norādījis arī uz to, ka būvniecības iecerei kopš idejas prezentācijas 2001.gadā nav tikusi organizēta publiskā apspriešana.

Savukārt 2011.gada 8.jūlijā Ministru kabinets ar rīkojumu paredzēja Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju Latviešu strēlnieku laukumā, tā piebūves “Nākotnes nams” un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla celtniecību. Valdības rīcības plāns paredz būvniecību veikt līdz 2017.gada 1.jūlijam. Apņēmību solīto īstenot, atbildot uz 23 Saeimas deputātu vēstuli, šā gada jūnijā vēlreiz apliecināja premjere Laimdota Straujuma.

Jāpiebilst, ka Okupācijas muzejs ir privāta institūcija, kurai jaunās piebūves projektam naudu ziedoja cilvēki no visas pasaules. Ja muzeja piebūvi – “Nākotnes namu” – sāktu būvēt jau septembrī, kā bija iecerēts, būvniecība ilgtu 14 mēnešus.

Opozīcijā pret Birkerta projektu šogad nostājās neliela arhitektu grupa ar Zaigu Gaili priekšgalā, kas vāca pat parakstus pret muzeja piebūves celtniecību.

Jūnija sākumā Rīgas pilsētas būvvaldes padome atlika Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā rekonstrukcijas tehniskā projekta izskatīšanu, uzdodot arhitektiem to papildināt, kā arī prasot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) un Rīgas pilsētas arhitekta atzinumus. VKPAI ēku atzinusi par kultūrvēsturiski vērtīgu, piešķirot tai vērtējumu 7 no 10, bet nav iebildusi pret “Nākotnes nama” būvniecību.