Valdība atzinusi: nodokļu progresivitāte vajadzīga, lai mazinātu nevienlīdzību
Relatīvi klusi veidojas 2016.gada budžets. Jau senā pagātnē palikusi krīzes laika spieg-šana par starptautisko aizdevēju prasībām. Pretēji daudzkārt dzirdētajām prognozēm nekas pašlaik neliecina, ka budžets varētu kļūt par iemeslu valdības krišanai. Tiesa, bijušas nedaudz sakāpinātas diskusijas ar tā sauktajiem sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un uzņēmēju organizācijām Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru -, tomēr tās nav sevišķi izcēlušās uz agrāko gadu fona.
Varētu domāt, ka budžets, kas top bez ultimātiem un apokaliptiskām vīzijām, atspoguļo zināmu pēctecību, varētu pat teikt, inerci valsts ienākumu un izdevumu plānošanā, tomēr tas būtu maldīgs priekšstats. Gan 2016.gada budžeta izstrāde, gan rezultāts iezīmē svarīgas izmaiņas vairākās nostādnēs, kuras līdz šim tika uzskatītas gandrīz vai par budžeta veidošanas aksiomām.
Būtiskākā šā gada atklāsme: zemākas nodokļu likmes nav brīnumlīdzeklis, kas vienmēr un visur palielina budžeta ieņēmumus. Šis maģiskās domāšanas paraugs radās Amerikā 80.gados prezidenta Ronalda Reigana laikā un balstījās atziņā, ka pārāk augsti nodokļi var slāpēt ekonomisko aktivitāti un līdz ar to samazināt budžeta ienākumus. Laika gaitā un ieinteresētu cilvēku aktivitātes rezultātā šis konkrētos apstākļos balstītais vērojums pārtapa plaši un enerģiski atkārtotā lozungā, ka jebkura nodokļu samazināšana ir a priori vēlama un ka par tās ietekmi uz budžeta ienākumiem nav jāuztraucas. Latvijā šo tēzi esam dzirdējuši līdz apnikumam, un tā daudziem politiķiem un uzņēmējiem likās vienlīdz derīga gan ekonomikas pārkaršanas, gan straujās atdzišanas laikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.