Knuts Skujenieks.
Dzejnieks Knuts Skujenieks, kurš par dalību nacionālās pretošanās kustībā pavadīja septiņus gadus padomju lēģerī Mordovijā, aicina valsts amatpersonas pieņemt lustrācijas likumu - nevis aiz atriebības, bet
lai gaiss kļūtu tīrāks
Pavadot cauri dārzam līdz vārtiņiem, Knuts Skujenieks atvadoties kā īsu kopsavilkumu intervijai par sevi un sievu Intu saka: «Mēs esam tādi cilvēki, kuri netur ļaunu prātu. Mums tas ir daudz palīdzējis.» Kopā ar padomju laiku pretošanās kustības dalībnieci Lidiju Lasmani un citiem domubiedriem parakstot aicinājumu valsts amatpersonām pieņemt lustrācijas likumu, kas ļautu padomju Valsts drošības komitejas (VDK) savervētajiem cilvēkiem brīvprātīgi atzīt sadarbību, Skujenieka mērķis nav panākt čekas ziņotāju vārdu publiskošanu. Viņš nealkst atriebības. Smaidīdams savu plato smaidu, Skujenieks stāsta, ka ieslodzījums savā ziņā bija laba skola - lēģerī viņš tika pie vērtīgas literatūras un sarakstīja vismaz tūkstoti dzejoļu. To, cik smagi bija septiņi ieslodzījuma gadi, dzejnieks piemin nelabprāt. Par to stāsta lēģera laika dzejoļi, kas pirmo reizi dzejoļu krājumā Sēkla sniegā tika apkopoti un izdoti 1990.gadā, 20 gadus pēc atgriešanās no Mordovijas. Lūk, rindas no viena dzejoļa:
