ES Tiesas tiesnesis noliedz runas, ka gatavo NA pieteikumu Satversmes tiesai
Vērtējot Latvijas valdības lēmumu par 250 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, tajā saturiski un pēc būtības nav pretrunu ar Satversmi, uzskata Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, tiesību eksperts, “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) prezidenta amata kandidāts Egils Levits.
Levits aģentūrai LETA sacīja, ka, pretēji publiski izskanējušam, viņam “nav nekāda sakara” ar VL-TB/LNNK ieceri vērsties Satversmes tiesā (ST) saistībā ar valdības lēmumu par 250 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu Latvijā. Levits arī neplānojot palīdzēt VL-TB/LNNK gatavot pieteikumu ST.
Viņš uzsvēra, ka “no Satversmes viedokļa pēc būtības saturiski neredz problēmu” saistībā ar šo valdības lēmumu. Savukārt, lai komentētu procesuālus aspektus, šis jautājums būtu jāizvērtē detalizētāk.
Levits kandidēja šogad notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās, kurām viņu izvirzīja VL-TB/LNNK kopā ar dažiem citu partiju pārstāvjiem.
Koalīcijas partneri kopumā ir kritiski pret nacionālās apvienības ieceri vērsties ST saistībā ar valdības lēmumu par 250 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu Latvijā. “Vienotība” šo ieceri sauc par bezprecedenta gadījumu, bet Zaļo un zemnieku savienība pauž neitrālāku nostāju, uzsverot, ka tieši “Vienotībai” būtu šī situācija jāatrisina.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš skaidroja, ka Nacionālās apvienības biedru vidū izskanējuši viedokļi, ka šajā jautājumā būtu jāizmanto tiesiskās aizsardzības līdzekļi. To nepieciešams darīt, ņemot vērā, ka Nacionālā apvienība šajā jautājumā valdībā ir mazākumā, bet šis ir ļoti būtisks jautājums. Līdz ar to VL-TB/LNNK apsver iespēju vērsties ST, sacīja Bērziņš, piebilstot, ka Latvijas nostāja bēgļu jautājumā būtu parlamenta kompetencē.
Pašlaik tiekot vērtēti dažādi iespējamie risinājumi, līdz ar to šis jautājums vēl ir apsverams, teica Bērziņš. Viņš arī teica, ka pieteikums tiesā nevarētu tikt iesniegts tuvākajās dienās, tas būšot ilgāks process.
Jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā jau iepriekš radījis nesaskaņas koalīcijas partiju vidū.
6.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Komentāri (28)
Fikseris 29.07.2015. 15.56
Levitam laiks veidot jaunu politisko partiju un ieņemt to vietu kas kādreiz bija Vienotībai.
3
andrejs > Fikseris 29.07.2015. 16.45
kas tā ir par vietu – vai nevarētu noformulēt? :)
0
LVANTIGLOBALIST > Fikseris 16.02.2019. 18.03
Levits par prezidentu nevar būt. Latviešu tauta migrantu-bēgļu iepludināšanas aktā tiks iznīcināta.Vienkārši mūs izspiedīs no Dzimtenes.Migrantu-bēgļu uzņemšana ir jāaizliedz ar likuma spēku.Tagad jau latrviešu tauta ap 400 000 ir izbraukusi trimdā.Atliek šeit ievest nēģerus, un mūsu tautai varēs teikt ardievas.
0
Fikseris > Fikseris 29.07.2015. 17.01
Liberālā eiropeiskā partija. Atbildīgais pieaugušais starp bērniem. Kādreiz Vienotība tāda bija, tagad vairs nav.
0
latvijas_valsts 29.07.2015. 13.54
Par Levitu labi uzrakstīja Aleksandrs Giļmans, jo personīgi viņu pazīst un
viņi, kā jau visi ebreji, gandrīz vai nu kaut kādi tālie tālie radi:
http://rus.delfi.lv/news/daily/versions/aleksandr-gilman-ne-storozh-bratu-svoemu.d?id=46042007
Te arī, tas pats raksts, bet ar citiem komentāriem:
http://www.imhoclub.lv/ru/material/ne_storozh_bratu_svoemu
1
ierados > latvijas_valsts 30.07.2015. 11.37
Kas tev ir pret ebrejiem, pridurik?
0
rinķī apkārt 29.07.2015. 11.37
Apstrīdēt Satversmes tiesā valdības pieņemtu lēmumu, tas ir stulbi, jo pēc šāda precedenta turpmāk būtu jāseko nevis Saeimas vēlēšanām, bet gan Satversmes tiesas tiesnešu komandas komplektēšanas procesam :) Man jau likās, ka Levitam ar šo sviestu nevarētu būt nekāda sakara. Atkal preses pīle :)
2
+5
-2
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@lno > rinķī apkārt 29.07.2015. 16.38
riņķī apkārt. Tu jau sāc runāt kā Rinkēvičs un Āboltiņa – viens baida ar izstāšanos no ES, otrs no NATO, Tu ar jaunu ST:)
0
kristaps_freimanis > rinķī apkārt 29.07.2015. 13.29
Valdības un Saeimas lēmumus un arī izdotos likumus var apstrīdēt Satversmes Tiesā, apšaubot to atbilstību Satversmes normām,”burtam un garam”. Satversmes Tiesas uzdevums ir neļaut kādai no varām – būtībā visām trim – neatbilstošā veidā mainīt vai tulkot pamatlikumu un no tā izrietošos valsts pamatprincipus.
0