Latvijas Arhitektūras gada balvu iegūst Rundāles pils restaurācijas projekts 12

Rundāles pils. Foto: Ieva Lūka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Starptautiskā žūrija nolēma nepiešķirt balvas Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils ēkai

Latvijas Arhitektūras gada balvu šogad ieguvis Rundāles pils restaurācijas projekts, ziņo LETA.

Pēc 50 gadus ilga mērķtiecīga darba Rundāles pils ansambļa atjaunošana noslēdzās pērn. Restaurācijas projektā tika konsekventi īstenota profesionāla restaurācijas metodika – ne tikai oriģinālās substances un dekora konservācija, bet vispusīga interjera atjaunošana, to maksimāli atgriežot sākotnējā stāvoklī, ieskaitot sienu tapešu izgatavošanu, kā arī telpu iekārtošanu ar mēbelēm un mākslas priekšmetiem.

Žūrija šovakar piešķīra arī četras sudraba balvas. Vienu no tām saņēma paviljons multimediālam dabas izglītības pasākumam “Dabas koncertzāle”, otru – brīvdienu māja “Brieži” Talsu novadā, trešo – dzīvokļu nams Skārņu ielā, Vecrīgā, bet ceturto – Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss.

“Dabas koncertzāles” paviljona un laboratoriju autori ir arhitektu biroja “Didzis Jaunzems Arhitektūra” arhitekti Didzis Jaunzems un Klinta Pickaine. Vides objekts apliecina, kā ar prasmīgi lietotiem arhitektūras paņēmieniem var radīt racionālu, taču inovatīvu un scenogrāfiski spēcīgu telpas pieredzi, pat ja tā ir pavisam īslaicīga.

Brīvdienu mājas “Brieži” autori ir arhitektu biroja “Sintija Vaivade_Arhitekti” arhitekti Sintija Vaivade un Madara Vēze, būvkonstruktors – Ģirts Bērziņš. Projekta autori centušies atbildēt uz jautājumu, vai projekts ir ainava mājā vai māja ainavā. Gan ēkas fasādei, gan interjerā izmantots betons, uzskatot, ka tas novecos tikpat skaisti kā senais ozols pie mājas.

Dzīvokļu nama Skārņu ielā projekta autori ir birojs “Jaunromāns un Ābele”, arhitekti Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele, Ieva Skadiņa, Jolanta Šaitere, Liene Danilēviča, Oskars Žuks, Juris Pupainis, grafikas dizainers Edgars Zvirgzdiņš. Projekts izstrādāts pēc uzvaras starptautiskā konkursā 2006.gadā, tā arhitektūras mūsdienīgais dizains papildina atrašanās vietas vēsturisko apbūvi.

Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpusa autori ir biroja “AB3D” arhitekti Juris Mitenbergs, Pēteris Spuriņš, Uldis Tučs un Guna Priede. Tas ir pirmais realizētais Rēzeknes Augstskolas attīstības posms. Jaunais studiju korpuss iecerēts kā fons 1927.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta celtajai Skolotāju institūta ēkai un nodala to no apkārtējās mazāk vērtīgās apbūves.

Starptautiskā žūrija nolēma nepiešķirt balvas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils ēkai. Latviešu izcelsmes arhitekts no Austrālijas Andrejs Andersons, nenoliedzot ēkas kultūrvēsturisko nozīmi, atzina, ka laiks šim projektam ir bijis nelabvēlīgs.

“Tas sākās pirms 25 gadiem, bet tolaik bija cita pasaule. Projekts turpinājās tik ilgi, ka pasaule ir mainījusies, patlaban šis projekts īsti neiederas pilsētvidē. Mīnuss ir arī melnie punkti uz stikliem, kas neļauj baudīt ainavu, un daudz kas cits. Protams, tur ir arī labas lietas, piemēram, brīnišķīgas auditorijas,” sacīja Andersons.

Starp šā gada 13 pretendentiem uz Latvijas Arhitektūras gada balvu bija Latvijas Nacionālā bibliotēka jeb Gaismas pils, pabeigtā Rundāles pils restaurācija, Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss, vides objekts “Arsenāla tunelis” Ķeipenes dzelzceļa stacijā, brīvdienu māja “Brieži” Talsu novadā, uzņēmuma “Cabot” birojs Mūkusalas ielā Rīgā, paviljons multimediālam dabas izglītības pasākumam “Dabas koncertzāle”, dzīvokļu nams Skārņu ielā Vecrīgā, Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennāles 14.starptautiskajā arhitektūras izstādē “Unwritten”, ielas maketa projekts “Mierīgi!” Miera ielā Rīgā, neliels mājoklis “Pied a Terre” vēsturiskā namā Rīgas klusajā centrā, privātmāja Juglas ezera krastā.

Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums iepriekš informēja, ka 20 gadu laikā balvu ir ieguvuši jau vairāk nekā 100 objekti, bet kopš 2004.gada uzvarētājus nosaka starptautiska žūrija. Valgums arī piebilda, ka šogad žūrija atteicās no nominācijām kategorijās, jo reizēm minimāls objekts ir tikpat spēcīgs kā grandiozs objekts un nav svarīgi, vai tā ir jaunbūve, rekonstrukcija, restaurācija vai tikai interjers, vai pat kāds vienreizējs projekts.

“Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015” nacionālās žūrijas priekšsēdētāja Zaiga Gaile iepriekš norādīja, ka balvas ieguvējus nosauks starptautiska žūrija, taču nacionālajai žūrijai šī gada favorīti bija Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss, brīvdienu māja “Brieži” Talsu novadā, kas ir Lekorbizjē un Mīsa van der Roes līmeņa arhitektūra, kā arī dzīvokļu nams Skārņu ielā Vecrīgā un vēl daži objekti.

Starptautiskās žūrijas sastāvā šogad strādā latviešu izcelsmes arhitekts no Austrālijas Andrejs Andersons, arhitekts no Spānijas Oktavio Mestre, mākslas un literatūras kritiķe, rakstniece un akadēmiķe Annija Kohena-Solala no Francijas, arhitekts Noa Boe-Vaithorns no Dānijas un Igaunijas Arhitektūras muzeja direktore, mākslas vēsturniece Trīna Ojari.

Gaile sacīja, ka sākotnēji žūrija divus objektus gribēja vērtēt ārpus konkurences to izcilās kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ – Rundāles pils 50 gadus ilgušās restaurācijas pabeigšanu un Gaismas pili -, bet tad tomēr nolemts atstāt šos objektus kopējā konkurencē, vienīgi aicinot starptautisko žūriju novērtēt Rundāles pili ar īpašu balvu.

Latvijas arhitektūras labāko darbu skate tiek organizēta 20.reizi un jau tradicionāli ir valsts galvenais notikums arhitektūrā.

 

Komentāri (12)

Skumjais Bruņinieks 16.05.2015. 22.01

Interesanti, kāpēc nav nekāda kustība ar Preses namu un Zemkopības ministrijas ēku – diviem kauna traipiem Rīgas panorāmā.

Ņems un apšūs vēl ar kādu lētu materiālu veco karkasu un lieta darīta.

Vai tad pašiem valdības cilvēkiem, politiķiem neriebjās, ka mūsu Rīga ir pilna ar tādiem augoņiem?

+4
-1
Atbildēt

0

gustaps 16.05.2015. 21.23

Gaismas pils projektu taču ir vērtējuši Latvijas labākie spečuki. Un vērtējumi bija supperatzinīgi. Kā tā?

Man viņa no paša sākuma nepatika, bet es neesmu arhitekts. Tāpēc centos piespiest sevi mīlēt Raini. Diezkā nesanāca.

Bet tas nekas, telpas esot ļoti funkcionālas. Priecāsimies par lielisku bibliotēku, pie paskata pieradīsim. Un ja vēl drusku apsūbēs (kā euromonēta), būs pavisam labi.

+5
-2
Atbildēt

0

Skumjais Bruņinieks 16.05.2015. 19.47

Izmantošu iespēju, lai izteiktu savas domas par Gaismas pili.

Izrādās, nav jābūt nemaz politiķim, lai dabūtu “dunča dūrienus”. Tos izjūtu arī caur bruņām, kad skatos uz jauno bibliotēkas ēkas ārējo fasādi. Neticās, ka tādas formas un apdares materiālus ir izvēlējies pasaulē slavens arhitekts. Paskatījos viņa slavenākās, agrāk celtās ēkas – tur ” cepuri nost”, tiešām iespaidīgi. Žēl, ka Birkerta mūža svarīgākais darbs savai Dzimtenei ir sanācis stipri vidējs.

Zinu, ka tas nav patriotiski, bet būsim reāli un nemānīsim sevi. Nabaga fotogrāfi cenšās, kā var, un ir atraduši vienu rakursu, no kura celtni vēl var daudz maz baudīt – mums ir jāpieplok pie pašas zemes un tad no apakšas pa diognāli( lai pēc iespējas mazāk būtu redzams tizlais jumts un tā nedabiskie izaugumi) no attāluma ir jāpriecājās un jābūt lepniem.

Skats uz Gaismas pili no Vanšu tilta( kur notiek vislielākā kustība un gribētos pabaudīt arhitehtūras brīnumu) ir graujošs, tāda sajūta, ka uz bibliotēkas jumta vēl notiek celtniecība un acis meklē ceļamkrānu.

Man šī ēka no ārpuses neatgādina Gaismas pili, tā ir smaga un tai nav viegluma. Kāpēc apdares materiāls nevarēja būt, kā Saules akmenim tur pat līdzās? Skaties uz “Buru” un acs priecājās.

Gaismas pilij bija jābūt no stikla, lai debess un saule atspīd tajā. Punkts.

Grūti iedomāties neveiksmīgāku materiāla izveidi jumtam, kas vispār nemaz nav jumts, jo sava stāvuma dēļ, ir kā siena redzams. Tik liela platība bez logiem ir noklāta ar nepraktisku, neizteiksmīgu materiālu. Jumta baltās šķautnes, kas laikam simbolizē ledus kontūras(minu) un pašā augšā ar baltu materiālu noklātā piramīda, kas laikam simbolizē sniega virsotni(atkal minu) izskatās prasti un nebaudāmi.

Visinteresantāk ir palasīt Birkerta interviju – attaisnojumu.

Izrādās slavenais arhitekts nav ņēmis vērā klimatiskos apstākļus savā Dzimtenē. Bet varbūt cerēja uz globālo sasilšanu, kur Latvijas ziemas būtu tādas pašas, kā Kalifornijā.

Pavisam dīvaini palika, kad Birkerts saka – “..nekas, kad izgaismos, gan jau būs labi..”. Tas man atgādina frizieru – nemākuļu attaisnojumus, kad tie sacūko Tev matus –

“..Jums tā piestāv..”

“.. gan jau ataugs..”

vai vēl labāk – “..panēsājiet pagaidām cepuri..”.

Pats Birkerts jau arī jūt, ka nav tā, kā gribētos. Īsti profesionāli būtu to atzīt un visiem vienoties – kad būsim bagātāki, Gaismas pils ārējā apdare un formas ir jāpārtaisa. Esam iegāzuši tur milzīgu naudu, vai tad neatradīsim vēl 10 – 20 milj. lai tiešām varētu lepoties.

Jo pati ideja ir fantastiska un bāze arī tam ir, bet izpildījums ir s….gs.

Ps

Bet mēs jau esam pieraduši trimdiniekiem mutē skatīties.

+6
-3
Atbildēt

1

    andrejs > Skumjais Bruņinieks 17.05.2015. 00.45

    Pavāri savas kļūdas labo ar kečupu, arhitekti ar vīteņaugiem. Te ar nekas cits neatliek…

    Kad agrāk izteicos (arī IRsī), ka bibliotēks ēka ir neglīta, vienmēr saņēmu pārējo nosodījumu.

    p.s. Gaismas pils 🙂 vislabāk izskatās tumsā. Nopietni. 🙂

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu