Krievijas opozīcija publicē Ņemcova ziņojumu par Putina karu

Ziņojums par Krievijas karu Donbasā klajā nāk šodien, 12.maijā

Krievijas opozīcija publicējusi ziņojumu „Putins. Karš”, kuru veidojusi grupa ekspertu un kuru vadīja Iļja Jašins, izmantojot šogad februāra beigās netālu no Kremļa noslepkavotā opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova iestrādes.

Dažas dienas pirms slepkavības – 25.februārī – Ņemcovs vērsās pie Jašina ar lūgumu palīdzēt savākt informāciju un nodeva arī saņemto zīmīti no Krievijas armijas desantniekiem, kas lūdza palīdzību opozīcijas politiķim. Jašins par savu pienākumu uzskatījis, ka pēc Ņemcova slepkavības viņam ir jāpabeidz iesāktais darbs Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas atmaskošanā. Tāpēc darbs pie ziņojuma tika turpināts, taču, kā vēsta „Radio Svoboda”, daudzas tipogrāfijas atteikušās šo ziņojumu iespiest.

Ziņojuma sagatavošanā piedalījās pazīstamais Krievijas žurnālists un avīzes „Kommersant” korespondents Iļja Barabanovs, kurš ziņojis no Ukrainas konflikta zonas, kā arī Pleskavas apgabala politiķis un partijas „Jabloko” Pleskavas nodaļas biedrs Ļevs Šlosbergs, kurš tika nežēlīgi piekauts pēc publikācijas, kurā viņš izstāstīja par Ukrainā kritušo desantnieku slepenajām bērēm.

Pētījumā, par kuru otrdien vēsta „Radio Svoboda”, mēģināts apkopot Krievijas armijas kopējos zaudējumus, kā arī Krievijas budžeta zaudējumus Ukrainas karā. Šim ziņojumam Ņemcovs savulaik vāca informāciju, kas neapstiprināja oficiālo Krievijas versiju par karu Ukrainā.

Ziņojumā tiek citēts Ņemcovs, kurš teicis: „Esmu izdomājis, ko darīt. Vajag uzrakstīt ziņojumu „Putins. Karš”, izdot to milzīgā tirāžā un izdalīt ielās. Izstāstīsim, kā Putins sāka šo karu. Tikai tā mēs uzvarēsim propagandu.”

64 lappušu biezais ziņojums par Krievijas karu Donbasā klajā nāks šodien, 12.maijā, pēc īpašas prezentācijas. Mediji sniedz ieskatu dažās ziņojuma tēzēs.

1. Ne mazāk kā 150 Krievijas karavīru krituši 2014.gada augustā, liecina Ņemcova avotu aplēses. Tad Ukrainas armija sāka uzbrukumu, bet Krievijas karavīri to apturēja pie Ilovaiskas. Kritušo radinieki, kā vēsta ziņojums, saņēmuši divus miljonus Krievijas rubļu un parakstījušies, ka neizpaudīs karavīru nāves apstākļus.

2. Ap 70 Krievijas karavīru (tai skaitā vismaz 17 Ivanovas desantnieku) krituši 2015.gada janvārī – februārī pie Debaļcevas. Kritušo radinieku pārstāvji februārī vērsās pie Ņemcova pēc palīdzības, jo nevarēja saņemt kompensācijas no valsts. Ziņojumā teikts, ka tobrīd uz Donbasu sūtītos karavīrus atvaļinājuši no armijas un viņi tika nosaukti par brīvprātīgajiem. Krievijas Aizsardzības ministrija solījusi viņiem izmaksāt kompensācijas gan ievainojuma, gan arī nāves gadījumā. Tomēr šis solījums nav ticis pildīts, teikts ziņojumā.

3. Aptuveni 53 miljardi rubļu no Krievijas valsts budžeta izlietoti desmit mēnešus ilgajam karam Austrumukrainā. Tādu secinājumu ziņojumā izdara makroekonomikas pētnieks Sergejs Aleksašenko. Viņš pieļauj, ka 21 miljards rubļu vajadzīgs, lai uzturētu sešus tūkstošus tā saucamo brīvprātīgo karavīru, 25 miljardi – 30 tūkstošu vietējo kaujinieku atbalstam, 7 miljardi – militārās un cita veida tehnikas ekspluatācijai, apkopei un remontam.

4. Krievijas vara kopš 2014.gada jūlija 80 miljardus rubļu iztērējusi valsts reģionos Doņeckas un Luganskas apgabala bēgļu atbalstam. To ziņojumā secinājis Sergejs Aleksašenko, kurš savulaik bijis Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks.

5. Krievijas iedzīvotāji gada laikā kopš Krimas aneksijas zaudējuši divus triljonus rubļu, ko varēja saņemt algās, un 750 miljardus rubļu no saviem iekrājumiem, secina Aleksašenko. Ekonomists norāda, ka saistībā ar Rietumu sankcijām pret Krieviju un ieviestajiem pārtikas preču embargo cenas augušas par 5,5%.

Kā norāda mediji, Krievijas karavīru radinieki publiski uzstāties baidās, tāpēc vērsās pie Ņemcova pēc palīdzības. Kā apgalvo ziņojuma avoti, daudziem no kritušo karavīru radiniekiem draudēts ar kriminālizmeklēšanu un viņi kā piemēru represijām minējuši varas safabricēto lietu pret daudzbērnu māti Svetlanu Davidovu, kuru vainoja dzimtenes nodevībā.

Ņemcova slepkavība kritušo karavīru radiniekus pārliecinājusi, ka jāatsakās no uzņemtajām saistībām ar valsti un jāsāk runāt. „Ja Ņemcovu nošāva pie Kremļa sienas, tad ar mūsu aizstāvamiem Ivanovā var vispār izdarīt jebko,” ziņojuma autoriem kopīgo kritušo karavīru radinieku pozīciju formulējis divu nogalināto desantnieku radinieku advokāts.

Lielākā daļa informācijas šajā ziņojumā savākta no atklātiem un publiskiem avotiem. Tā pirmā tirāža būs 3000 eksemplāru. Ziņojums būs lasāms arī internetā.

Jašins teica, ka plāno vākt līdzekļus, lai izdotu ziņojumu papildu tirāžā.