Latvija PAPP programmā lielāko pozitīvo impulsu saņems no eirozonas ekonomikas izaugsmes paātrināšanās
Cenu stabilitātes mērķis
Saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 127.pantu [1] galvenais Eirosistēmas – Eiropas Centrālās bankas (ECB) un eirozonas nacionālo centrālo banku (NCB) – mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Noteiktais vidēja termiņa inflācijas mērķis ir tuvu, bet mazāk par 2% gadā.
Visu 2014.gadu saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) eirozonā bija zem 1% un pamazām tuvojās 0% līmenim, ietekmējot inflācijas gaidas arī vidējā termiņā un radot riskus, ka zema inflācija saglabāsies ilgā laika posmā (zemas inflācijas apstākļos tiek atlikti lēmumi par jauniem ieguldījumiem un pirkumiem, gaidītas zemākas cenas, samazinās investīcijas un patēriņš, kā rezultātā ekonomika stagnē un centrālai bankai samazinās iespējas ar tradicionālajiem monetārās politikas instrumentiem ļoti zemu procentu likmju apstākļos nevēlamās tendences mainīt).
Ne tikai ECB attālinājās no sava inflācijas mērķa, bet pie tik zema inflācijas līmeņa un saistībā ar ECB Padomes veikto likmju samazināšanu arī īstermiņa procentu likmes saruka līdz 0%, un centrālajai bankai nācās ķerties pie netradicionāliem monetārās politikas instrumentiem, jo vairs nebija iespējams izmantot procentu likmju samazināšanu [2].
ECB 2014.gada pēdējos mēnešos sāka trīs jaunas programmas – nodrošināto obligāciju pirkšanas programmu (Third Covered Bond Purchase Programme – CBPP3), ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programmu (ABSPP – Asset-backed Securities Purchase Programme) un ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO). Tomēr pēc apjomiem visas trīs vērtējamas kā nišas programmas, tās uzlabo likviditāti noteiktā finanšu tirgus segmentā, bet fundamentālā ziņā nerisina inflācijas un to gaidu jautājumu.
Kas ir PAPP?
2015.gada janvārī ECB padomes locekļi tika informēti, ka inflācijas rādītājs eirozonā decembrī kļuva negatīvs (-0.2%) [3], ko galvenokārt noteica naftas cenu pazemināšanās. Tā kā iespējamā sekundārā ietekme uz darba samaksas un cenu noteikšanu draudēja nelabvēlīgi ietekmēt cenu dinamiku vidējā termiņā, šajā situācijā bija nepieciešama iedarbīga monetārās politikas reakcija. Tāpēc tas nekļuva par pārsteigumu, ka ECB padome pieņēma lēmumu par paplašinātas aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) sākšanu, kura ietver jaunu programmu PSPP (valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu), kā arī jau esošās – CBPP3 un ABSPP – programmas.
Attēls. ECB PAPP sastāvdaļas
PAPP iezīmes ir šādas:
* programma ilgs no 2015.gada marta līdz 2016.gada septembra beigām (jeb, citiem vārdiem sakot, 19 mēnešus) vai līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim [4];
* ik mēnesi pirkto vērtspapīru mērķapjoms PAPP ietvaros būs 60 mljrd. eiro jeb 19 mēnešos kopā – vairāk nekā triljons eiro [5].
Valsts vērtspapīru tirgus ir lielāks nekā nodrošināto vērtspapīru tirgus, tāpēc arī PSPP apjoms būs ievērojami lielāks nekā CBPP3 un ABSPP ietvaros veiktās iegādes. Eirozonas NCB piedalīsies PSPP proporcionāli to kapitāla atslēgai ECB kapitālā (tiesa, jāņem vērā, ka daļa valstu ir ES, bet nav eiro zonā un PAPP nepiedalās, līdz ar to kapitāla atslēgas lielums tiek koriģēts; Latvijas Bankas gadījumā tas ir 0.4%).
PAPP rezultātā Eirosistēma apmainīs finanšu tirgū esošos mazāk likvīdos aktīvus (vērtspapīrus) pret augsti likvīdajiem naudas līdzekļiem. Sagaidāms, ka šī intervence ietekmēs eirozonas ekonomiku caur trīs monetārās transmisijas mehānisma kanāliem:
* tiešā ietekme – obligāciju un kredītu procentu likmju samazinājums; šis kanāls izteiktāk darbojas CBPP3 un ABSPP gadījumā, jo šajās programmās pērkamo vērtspapīru emitenti ir arī kreditētāji;
* ieguldījumu portfeļa pārstrukturizācija – naudas līdzekļu ieplūde finanšu sistēmā samazinās arī citu finanšu instrumentu likmes, jo bankas un citi investori PAPP ietvaros saņemtos naudas līdzekļus no Eirosistēmas vēlēsies ieguldīt citos, ne mazāk ienesīgos ieguldījumos;
* signāla efekts – lejupvērsti ir ietekmētas obligāciju procentu likmes un eiro valūtas kurss, pat pirms tika noslēgti pirmie vērtspapīru pirkumu darījumi PSPP ietvaros.
Tādējādi varam sagaidīt, ka PAPP uzlabos eirozonas konfidences rādītājus, samazinās procentu likmes, sekmēs kreditēšanas atgūšanos, stimulēs kopējo pieprasījumu un ražošanas kapacitāšu izmantošanu, kā rezultātā pieaugs ekonomiskā izaugsme un inflācija.
ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) savā aktīvu pirkšanas programmā nopirka obligācijas aptuveni 25% apmērā no IKP, Anglijas Banka – 21%, bet Japānas Banka – 50% apmērā no IKP. ECB plānotais PAPP apjoms ir ap 10% no eirozonas IKP, tā kā joprojām tas būs relatīvi neliels.
PAPP Latvijā
Latvijai 2014.gadā valdības parāds pret IKP bija 40.6% (sākotnējais novērtējums), kas ir viens no mazākajiem eirozonā un nozīmē arī relatīvi mazāku emitēto valdības vērtspapīru apjomu nekā citām valstīm. Turklāt Latvijas valsts parādu veido arī kredīti, ko izsniegušas Eiropas Komisija (700 milj. eiro) un Pasaules Banka (380 milj. eiro), kā arī ASV dolāros denominēto obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos (2.75 mljrd. eiro), kas nozīmīgā apjomā samazina PAPP programmas ietvaros pieejamo valsts eiro vērtspapīru apjomu.
Rēķinot pēc kapitāla atslēgas, katru mēnesi Latvijas Bankai (LB) PAPP ietvaros būtu jāiepērk PSPP vērtspapīri vairāk nekā 100 milj. eiro apjomā un kopējā intervence būs virs 2 mljrd. eiro. Marta sākumā apgrozībā bija 1.1 mljrd. eiro valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru, kā arī ārējos tirgos emitētās eiro obligācijas 2.4 mljrd. eiro apjomā. Šogad varētu tikt emitētas eiro obligācijas ārējos tirgos līdz pat 1 mljrd. eiro apjomā, jo joprojām valsts budžets ir ar deficītu.
Jaunas emisijas gadījumā Latvijas valsts vērtspapīru pirkums PAPP ietvaros (ņemot vērā 25% noteikto emisijas limitu) varētu būt līdz 1 mljrd. eiro, kas nozīmē, ka LB būs jāpērk starptautisko institūciju vērtspapīri vairāk nekā 1 mljrd. eiro apjomā.
Ja salīdzina, cik Latvijas banku īpašumā ir citu eiro zonas valstu vērtspapīri, kurus pirktu citas eirozonas NCB PAPP programmas ietvaros, tad šis apjoms ir mazs, ap 30 milj. eiro. Pat tad, ja ieskaitītu banku klientus, šis apjoms ir zem 200 milj. eiro.
Jāsecina, ka intervences apjomu ziņā tiešais efekts no PAPP Latvijai nebūs tik liels, kā varētu domāt, jo Latvijas valsts vērtspapīru apjoms (līdzīgi kā valsts parāds) ir mazs un to īpašnieku struktūrā ir liels īpatsvars ārvalstu investoriem, kas ir iegādājušies Latvijas eiroobligācijas. Tātad arī samaksātā nauda par vērtspapīru iegādi vairāk ieplūdīs tieši citās eirozonas valstīs.
Pēc visa spriežot, Latvija PAPP programmā lielāko pozitīvo impulsu saņems no PAPP īstenošanas netiešā efekta – eirozonas ekonomikas izaugsmes paātrināšanās. Savukārt procentu likmju samazināšanās tiešā veidā ietekmēs Latvijas kredītņēmējus – PAPP ietekmēs (un jau ietekmē) EURIBOR likmes, bet kredīti Latvijā pamatā ir piesaistīti pie EURIBOR. Līdz ar to ieguvums būs arī valsts parāda apkalpošanas jomā, kur gaidāmas zemākas procentu likmes un aizņemšanās izmaksas.
Secinājumi
Eirosistēmas vērtspapīru uzpirkšanas programma ir sākusi strādāt, un jau var novērot pirmos pozitīvos efektus no tās ieviešanas. Šī programma ietekmēs Latviju galvenokārt netieši – pateicoties straujākai eirozonas attīstībai.
Ilgtermiņā Eirosistēmas realizētajai vērtspapīru pirkšanai pozitīvie efekti būs noturīgi tikai tad, ja paralēli tiks nostiprināta valstu fiskālā disciplīna un turpinātas strukturālās reformas. Ja disciplīnas un reformu nebūs, tad ekspansīvā monetārā politika radīs pozitīvu efektu īstermiņā, bet negatīvas sekas ilgtermiņā.
Autors ir Latvijas Bankas ekonomists
Pilna raksta versija – Latvijas Bankas makroekonomikas portālā www.makroekonomika.lv.
Izmantotie avoti:
[1] Līgums par Eiropas Savienības darbību. [2] Ben S. Bernanke: Deflation – making sure “it” doesn’t happen here. [3] ECB. Economic Bulletin. Issue 1/2015. [4] Mario Draghi, President of the ECB, Nicosia, 5 March 2015. Introductory statement to the press conference (with Q&A). [5] ECB. Economic Bulletin. Issue 2/2015.
Komentāri (30)