Atlīdzību gaidas Rīgas pils apdrošināšanā

Rīgas pils gadījumā atliek vai nu patērētāju un apdrošinājuma ņēmēju spiediens vai tiesa

Atkal mediju uzmanības lokā ir nonākusi Rīgas pils apdrošināšana par 2013.gada 20.jūnijā notikušo pils ugunsgrēku un “Baltijas Apdrošināšanas nams” (BAN). Rīgas pils bija apdrošināta “Baltijas Apdrošināšanas namā” arī ugunsgrēka laikā. Polises ietvaros Rīgas pils bija apdrošināta pret uguns, ūdens, plūdu, vētras, trešo personu prettiesiskās darbības un zādzību risku.

BAN, kas pieder Rīgas mēra N.Ušakova padomniekam Ērikam Teilānam, patlaban atsakās izmaksāt ugunsgrēka apdrošināšanas atlīdzību četru miljonu eiro apjomā. Esam lasījuši arī Saeimas deputātu sašutuma pilnos izteikumus un arī to, ka BAN vadītājs Ē.Teilāns nebija ieradies uz deputātu sarīkoto iztaujāšanu.

Par ko tad ir šis sašutums? Vai tiešām BAN bija jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība un BAN ļaunprātīgi to nedara? To mēs patlaban nezinām, un to, visticamāk, ka nezina arī deputāti, jo nav publiskots Rīgas pils apdrošināšanas līguma pilnais teksts kopā ar visiem pielikumiem, pieteikuma anketām un visu pārējo apdrošināšanas līgumu raksturojošo informāciju. BAN nav tiesību šo līgumu publiskot, jo tas satur Rīgas pils īpašniekiem (īpašuma turētājs ir VAS «Valsts nekustamie īpašumi» – VNĪ) piederošo konfidenciālo informāciju un, iespējams, arī komercnoslēpumus.

Pat deputātu pilnīgi pamatotā vēlme uzdot jautājumus par šo gadījumu neatceļ likuma par apdrošināšanas līgumu uzliktos apdrošinātāja pienākumus neizpaust klienta informāciju. Savukārt Rīgas pils īpašniekiem gan ir tiesības publiskot šos līgumus, ja vien viņi tā vēlas.

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (PABA) aicina Rīgas pils īpašniekus publiskot pilnu ar BAN noslēgtā apdrošināšanas līguma tekstu ar visiem tā pielikumiem, lai gan deputāti, gan arī nozares profesionāļi varētu ar to iepazīties un veidot profesionāli pamatotu viedokli par šo skandalozo gadījumu.

No publiski izskanējušās informācijas ir noprotams, ka Rīgas pils īpašnieki nav apmierināti ar BAN apdrošināšanas atlīdzības izmaksas procesu. Arī citur pasaulē lielāki apdrošināšanas gadījumi bieži tiek izskatīti ļoti ilgi. Piemēram, Ņujorkas Dvīņu torņu apdrošināšanas atlīdzība tika lemta vairāku gadu ilgā tiesu procesā, kur bija jānolemj vai tas ir bijis viens gadījums vai tomēr divi. Tiesa nolēma, ka tie bija divi gadījumi, un tad arī apdrošinātāji izmaksāja atlīdzību par abiem torņiem, jo polisē bija atbildības limits – viens tornis vienā gadījumā. Rīgas pils gadījumā tiesa pat vēl nav sākusies.

Cik zināms, tad apdrošināšanas līgumu sagatavošanā tā laika VNĪ vadība apdrošināšanas brokerus nav izmantojuši. Šeit interesanti ir atzīmēt, ka Latvijā lielākie un skaļākie apdrošināšanas atlīdzību nemaksāšanas gadījumi bieži vien ir tie, kur apdrošināšanas līgumu slēgšanā nav tikusi izmantota apdrošināšanas profesionāļu (brokeru) palīdzība. Tas attiecas gan uz privāto, gan uz publisko sektoru. Šāda sakritība ir saprotama, jo tikai un vienīgi apdrošināšanas brokeriem Latvijas Republikas likumi ir devuši tiesības profesionāli veikt vairāku apdrošinātāju nosacījumu salīdzinošo analīzi un rekomendēt klientiem izdevīgākos risinājumus.

Tāpat ir arī ar atbildību par noslēgto apdrošināšanas līgumu. Tikai un vienīgi apdrošināšanas brokeriem ir segums atbildībai par apdrošināšanas procesā pieļautām kļūdām – likumā apdrošināšanas brokeriem ir noteikta savas profesionālās darbības apdrošināšana ar minimālo summu vairāk nekā pusotrs miljons eiro. Šādas atbildības par saviem lēmumiem nav ne apdrošinātāju aģentiem, ne apdrošinātāju piesaistītajiem aģentiem – bankām un citiem. Šādas atbildības apdrošināšanas nav arī iepirkumu komisiju locekļiem, kuri pieņem lēmumus par apdrošināšanas iepirkšanu valsts un uzņēmumu vajadzībām.

Apdrošinātāju konkurencei ir jānotiek ne tikai ar cenām (prēmijām), bet arī ar apdrošināšanas noteikumiem un apdrošināšanas atlīdzības procesu, tā ātrumu un efektivitāti. Cenu salīdzināt ir vienkārši, bet apdrošināšanas nosacījumu un atlīdzību procesa salīdzinājums ir ļoti sarežģīts, un bieži vien nav iespējams bez atbilstošas profesionālas sagatavošanās. Tāpēc diemžēl vēl aizvien daudzos gadījumos mēs vērojam apdrošinātāju konkurenci galvenokārt tikai ar cenu.

Pilnvērtīgu apdrošināšanas sabiedrību konkurenci galvenokārt būtu jānodrošina apdrošināšanas brokeriem. Tieši brokeri ir tie, kuri visātrāk izplata informāciju par apdrošinātājiem, kuri ne visai korekti un ātri maksā atlīdzības, un arī par tiem apdrošinātājiem, ar kuru atlīdzībām un lietu izskatīšanas gaitu klienti ir ļoti apmierināti. Tirgū ir apdrošinātāji, kuri vēlas aizsargāt savu iegūto tirgus daļu un peļņas apmēru, un nav pārsteigums, ka šādi apdrošinātāji uzskata brokerus par peļņas apdraudējumu. Īpaši tas attiecas uz Ziemeļvalstu (Skandināvijas un Somijas) apdrošinātājiem, jo Skandināvijā daudzus gadus tirgu ir kontrolējušas tikai dažas apdrošināšanas sabiedrības, kas tur ir radījis oligopola stāvokli un lielākas cenas. Tieši Ziemeļvalstu apdrošinātāji ir tie, kuri gan savās valstīs, gan kaimiņu valstīs ar dažādām iniciatīvām cenšas kavēt brokeru attīstību, lai mazinātu apdraudējumu savam oligopola stāvoklim.

Diemžēl iniciatīvas, kas vērstas uz brokeru darbības apgrūtināšanu, ir vērojamas vēl aizvien arī Latvijā, un tai skaitā arī likumdošanas līmenī, kur patlaban, piemēram, ir sākti tādi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma grozījumi, kas paredz apgrūtināt brokeru sektora darbu.

Ko darīt cietušajiem Rīgas pils gadījumā, lai saņemtu atlīdzību?

Deputāti ir piesaukuši FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisija), pie kuras it kā varētu meklēt aizstāvību, jo FKTK viens no uzdevumiem ir arī apdrošināšanas sektora pārraudzība. Līdz šim daudziem, kuri ir meklējuši palīdzību pie FKTK, tās ir bijušas tukšas cerības. Visos mums zināmajos gadījumos, kur ir bijis konflikts starp negadījumā cietušo un apdrošināšanas sabiedrību par atlīdzības izmaksu, FKTK ir norādījuši, ka tas ir civiltiesisks strīds, kurš skatāms Latvijas Republikas tiesā vai citā civiltiesiskā kārtībā. Redzēsim, vai deputātu no tribīnes izteiktais aicinājums vērtēt BAN atlīdzību procesu, dos citādāku rezultātu.

Latvijā apdrošināšanā pastāv ombuda institūts, kurā tie, kuri jūtas nepelnīti aizskarti ar apdrošinātāju rīcību, var meklēt palīdzību. Ombuds izskata gadījumus un sniedz savu nesaistošo viedokli, kuram apdrošinātāji parasti mēdz sekot. Bet ombuds ir paredzēts tikai fiziskām personām ierobežotos apdrošināšanas gadījumu veidos. Tātad ombuds Rīgas pils gadījumā atkrīt, jo īpašnieks nav fiziska persona. Atkrīt arī patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas jo VAS «Valsts nekustamie īpašumi» nav patērētājs.

Tātad atliek vai nu patērētāju un apdrošinājuma ņēmēju spiediens vai tiesa. Tā, protams, ir ilga, un ir bijuši gadījumi, kad valsts institūcijas nav bijušas tiesā sevišķi veiksmīgas.

Rīgas pils gadījuma ieilgšanā nezinām, vai būtu jāvaino tieši BAN. Var gadīties, ka BAN apdrošināšanas noteikumi ļauj viņiem pilnīgi pamatoti gaidīt ar lēmumu pieņemšanu par atlīdzību. Apdrošināšana ir līgums, kur katrai no pusēm ir nosacījumi, kuri ir jāievēro. Rīgas pils gadījums ir īpaši sarežģīts, jo šajā vērtīgajā objektā bija gan īrnieki (lietotāji), gan būvnieki un viņu apakšuzņēmēji, un katrai no šīm pusēm ir savi pienākumi un tiesības, un arī atbildība. Atzīmēsim, ka vēl aizvien turpinās atbildīgā noteikšana par pašu negadījumu.

PABA iesaka vismaz vienu veidu, kā saīsināt apdrošinātāju pārdomu laiku pirms atlīdzību izmaksas – noslēgt ne tikai īpašuma apdrošināšanas līgumu, bet arī darījumdarbības pārtraukuma līgumu, jo tad apdrošinātājam katra pārdomu diena palielinās izmaksājamās atlīdzības lielumu. Un tas, kā zināms, ir labs stimuls ātrākiem un konstruktīvākiem lēmumiem.

Autors ir PABA valdes priekšsēdētājs