Kāpēc ukraiņus pirms gada sadusmoja parlaments?

Pirms gada 16.janvārī Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus vairākos likumos, kas noveda pie asinsizliešanas un nevainīgu cilvēku upuriem 

Tieši pirms gada – 2014.gada 16.janvārī – Ukrainas parlaments jeb Augstākā Rada, balsojot paceļot gaisā roku, pieņēma virkni sabiedrību ierobežojošu likumu. Tā bija toreizējā valsts prezidenta Viktora Janukoviča varas reakcija uz neatkarīgās Ukrainas vēsturē lielākajiem masu protestiem, kas sākās Kijevā pēc tam, kad Janukovičs 2013.gada beigās Viļņā neparakstīja vienošanās līgumu ar Eiropas Savienību.

Attēlā: Neatkarības laukumā Kijevā 2014.gada janvārī. Foto: AFP/LETA

16.janvārī parlamenta pieņemtie likumi, kurus ukraiņi nosauca par “drakoniskiem”, “diktatoriskiem” un “policejiskiem”, izraisīja jaunu varas un tautas pretstāvi, vēl asākas sadursmes starp maidaniešiem un policijas specvienību “Berkut” Kijevas Neatkarības laukumā, kas savu kulmināciju sasniedza pēc mēneša 18.februārī, kad Augstākās Radas opozīcijas partijas mēģināja iesniegt pieprasījumu atcelt spēkā esošo Ukrainas konstitūciju un atgriezties pie 2004. gadā pieņemtās konstitūcijas. Tas tika noraidīts. Opozīcijas un milicijas sadursmēs pērn februārī gāja bojā ap simt cilvēku.

Pieņemtie likumi tika publicēti 21.janvārī parlamenta oficiālajā laikrakstā „Golos Ukraini”, kas nozīmē, ka tie stājās spēkā ar 22.janvāri. Sākot ar šo datumu Ukrainas varas iestādes ieguva likumisku pamatu, lai vērstos pret protestētājiem.

Attēlā: Ukrainas deputāts Vladimirs Oļeiņiks (no kreisās) un Krievijas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins pērnruden. Foto: ITAR-TASS/LETA

Augstākās Radas likumprojektu paketi, kas sastāvēja no 11 likumiem un viena lēmuma, bija izstrādājuši deputāti no valdošās Reģionu partijas Vladimirs Oļeiņiks un Vadims Koļesņičenko. Šos sabiedrības tiesības iegrožojošos likumus parlaments pieņēma bez apspriešanas – tikai ar Reģionu partijas un komunistu deputātu atbalstu. Balsošana nenotika elektroniski, bet gan, vienkārši paceļot rokas.

Balsu skaitīšana parlamentā notika gandrīz zibenīgi – “diktatūras likumprojektu” līdzautors Oļeiņiks uzreiz nosauca skaitli 235. Tā kā dažu sekunžu laikā deputāts bija paspējis “saskaitīt” vairāk nekā 200 paceltas deputātu rokas, tautā šie likumi ieguva vēl vienu ironisku nosaukumu – “divi-trīs-pieci likumi”. Tobrīd valdošā Reģionu partija, kuru pārstāvēja arī prezidents Janukovičs, likumus uzskatīja par leģitīmiem.

Vēlāk, kad žurnālisti Oļeiņikam televīzijas intervijā prasīja, kā viņš saskaitījis deputātu balsis, viņš atbildēja, ka pat neesot skaitījis, bet salicis kopā divus skaitļus – 203 un 32. 203 deputāti parlamentā bija Reģionu partijai, 32 – komunistu frakcijai. Neviens nefiksēja, vai tiešām tik daudz cilvēku tobrīd atradās parlamentā un balsoja.

Vislielāko neapmierinātību izraisīja aizliegums bez saskaņošanas ar autoinspekciju kolonnā pārvietoties vairāk par piecām automašīnām, tāpat kā aizliegums piedalīties demonstrācijās, izmantojot “līdzekļus, kas apgrūtina identificēt personu” (sākot no sejas aizsegiem, līdz ķiverēm, ko tobrīd izmantoja Maidana aktīvisti un protestētāji). Tāpat šie drakoniskie likumi noteica kriminālatbildību par apmelošanu un Ukrainā ieviesa jaunu terminu – ekstrēmistiska darbība.

Tādējādi visi, kuri tobrīd bija bloķējuši administratīvās ēkas Kijevā – pilsētas domi, prokuratūru u.c. -, varēja nokļūt cietumā uz pieciem gadiem, be tie, kuri Neatkarības laukumā atradās ar aizsegtu seju kaut vai tikai ar šalli, varēja tikt ietupināti uz 15 diennaktīm. Savukārt žurnālistiem par apmelošanu draudēja brīvības ierobežošana līdz pat diviem gadiem.

Ukraiņu protesti pret šiem likumiem bija dažādi – sākot no mītiņiem ar virtuves kastroļiem galvā, ar uzlīmēm uz automašīnām, kurās rakstīts: “Nebrauc aiz manis – esmu piektais”, līdz mītiņotāju sadursmēm ar miliciju Gruševska ielā Kijevā.

Attēlā: Protestētāji pie “Dinamo” stadiona Kijevā. Foto: AFP/LETA

Sadursmes pie “Dinamo” stadiona Kijevā notika 19.janvārī pēc astotās Tautas sapulces Neatkarības laukumā, kur cilvēki regulāri pulcējās kopš iepriekšējā gada novembra. Dienā aptuveni 500 demonstrantu, prasot atcelt “diktatoriskos likumus”, piegāda pie milicijas kordona, kas bija slēdzis piekļuvi valdības un parlamenta ēku kvartālam Kijevā. Mītiņotāji gribēja ielauzties parlamenta ēkā, kuru jau mēnesi apsargāja specvienība “Berkut”.

Attēlā: Pēc ūdensmetēja darbības Kijevā gandrīz 20 grādu salā. Foto: AFP/LETA

Vakarpusē mītiņotāji sāka šūpot milicijas autobusus, kas šķērsoja ceļu, bet milicijas vienības demonstrantiem atbildēja ar trokšņu granātām un asaru gāzi, vēlāk demonstrantus gandrīz 20 grādu salā aplaistīja arī ar ūdensmetēja raidītām ūdens strūklām.

Šāda nežēlīga atbilde demonstrantus tikai vēl vairāk uzkurināja. Sadursmes ilga vairāk nekā diennakti un beidzās ar gandrīz diviem simtiem ievainoto.

Māra Cepurīša rakstu par notikumiem Ukrainā lasiet šeit.

Alekseja Grigorjeva rakstu par Ukrainas protestiem lasiet šeit.

Ukrainas laikraksta “Den” (“Diena”) pirms gada veidotā infografika rāda, kādi sodi draudēja protestētājiem pirms gada Ukrainā.