Apsūdzēto sols tukšs nebūs

Nāves briesmām cilvēki Zolitūdes “Maxima” veikalā bija pakļauti ilgstoši – visi, kas gāja tur iepirkties, visi, kas tur strādāja

Zolitūdes veikala “Maxima” traģēdijas gadadienā, kad pirms gada virs cilvēku galvām iegruva dzelzsbetona jumts, nogalinot 54 cilvēkus, atbilžu par vainīgajiem vēl nebūs. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins lūdz sabiedrību vēl dod nedaudz laika izmeklētājiem, solot – apsūdzēto sols tukšs nebūs.

Vai pastāv šaubas, ka notikušais nav noziegums, bet traģisks negadījums?

Tādu šaubu nav! Noziegums tas ir viennozīmīgi, izmeklētājiem jau ir saskatāmas arī noziedzīga nodarījuma pazīmes par atsevišķām personām. Bet vēl nav pietiekams pierādījumu kopums, uz kā pamata varētu atzīt par aizdomās turamajiem. Ar laiku šis pierādījumu kopums būs. 

Par cik personām ir runa?

Ne viena vien, diezgan plašs klāsts cilvēku, kas varētu būt dažādi līdzvainīgi. Cilvēki, kuri, pienācīgi pildot savus pienākumus, būtu redzējuši problēmas un varēja tās novērst. 

Tātad runa nav tikai par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, bet arī bezdarbību.

Jā. Protams, noziedzīgā nodarījuma sastāvs neliecina, ka tā ir tīša darbība, ar domu nogalināt cilvēkus. Tā ir bezdarbība, noziedzīga nolaidība. 

Tad kāpēc vēl nav aizdomās turamo?

Lai pieņemtu kādu procesuālu lēmumu, jābūt pareizi nostiprinātiem un iegūtiem juridiskiem faktiem, pierādījumiem. Pašlaik, protams, mēs esam daudz ko ieguvuši, pierādījumus, bet ir nianses, kuras vajag nostiprināt, lai viss būtu skaidrs par cilvēku lomu. Ko kurš ir noziedzīgi darījis vai neizdarījs, vai bijis vienaldzīgs pret kādiem noteiktiem procesiem. Pamatojoties uz to, cilvēki tiks atzīti par aizdomās turamajiem un apsūdzētajiem. 

Ņemot vērā, ka cilvēkiem nav aizdomās turamā statusa, viņiem nav noteikti arī ierobežojumi. Vai nav bažas, ka pa šo gadu ir saskaņotas liecības?

Cilvēka liecības ir viņa aizstāvības taktika. Pašlaik mēs strādājam tā, ka faktiski, manuprāt, nebūs lielas nozīmes liecībām. Protams, būtu pozitīvi, ja cilvēki sāktu sadarboties lietišķi, izklāstot patiesību, nevis izmantot savas liecības tikai kā aizstāvības taktiku. Jebkurā gadījumā visas apsūdzības būs balstītas arī uz liecībām, kuras būs snieguši citi cilvēki, ne tikai potenciālie aizdomās turamie. Tie būs pierādījumi. Ir neieinteresētie cilvēki, kas nav vainojami traģēdijas notikumos, bet, kas bija līdzās dažādiem procesiem. Esam nopratinājuši vairāk kā 400 cilvēkus, liela daļa no viņiem, apmēram puse, ir vai nu tuvinieki vai cietušie, pārējie ir tie cilvēki, kuri bija līdzās šiem procesiem. Lielākā daļa šo cilvēku ir pratināti neskaitāmas reizes.

Objekts ir diezgan sarežģīts, izmeklēšana sarežģījas, jo tur parādās arī otra būvniecības kārta. Darba apjoms, kas ir jāiziet, visas tās problēmas, sākot ar to, ka parādās iecere par celtnes būvēšanu un tad tā tiek radīta dabā. Mums ir jānoskaidro tās ieceres, vai tās ir pareizas, kā tās risinājās. Jānoskaidro, kā celtne radās dabā. Pēc tam ir jāizpēta arī, vai tas, kas ir dabā, atbilst reālajai iecerei. Tas jānoskaidro par pirmo kārtu, tas pats arī par otro kārtu. Šeit arī virkne jautājumu, kas nav ar pašu celtni [saistīti] – tas ir darba aizsardzības tiesiskais regulējums, ugunsdrošības tiesiskais regulējums.

To vētī otrajā, pēc Valsts darba inspekcijas secinājumiem sāktajā kriminālprocesā.

Šobrīd ir trīs kriminālprocesi. Viens, kuru mēs neuzskatām īsti par rezultātu, – pētot dokmentāciju atklājās, ka ir vairākkārt viltoti paraksti dokumentos, lai slēptu neizdarības. Vai tās ir neizdarības, kas saistītas ar cilvēku nāvi, pašlaik mēs pateikt nevaram. Kriminālprocesam par dokumentu viltošanu tuvojas noilgums, nebija pareizi atstāt cilvēku nesodītu, februāra otrajā pusē virzījām prokuratūrai, prokratūra piemēroja priekšrakstu par sodu. [SIA “Monce”, kas montēja sabrukušās kopnes, īpašnieks Viktors Ivanovs viltoja parakstus dokumentos, lai nebūtu jāalgo sertificēts darbu vadītājs, par to saņemot 1920 eiro sodu].

Pašlaik mums lietvedībā ir divi aktuālie kriminālprocesi, tas ir par pašu objekta sagrūšanu un par darba tiesisko regulējumu, kur ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Nav izslēgts, ka var parādīties arī citi.

Iespējamā amatpersonu nolaidība?

Ne tikai, tur var būt arī citi noziedzīgu nodarījumu sastāvi, kas varbūt nav cēloņsakarībā ar cilvēku nāvi. Varbūt kļūdas būvniecībā, vai tās ir pieļaujamas vai nav. Droši vien, ka nav iespējams ideāli uzbūvēt celtni, kļūdas droši vien būs, arī kļūdas, kurām nav cēloņsakara ar galvenajiem sabrukšanas iemesliem.

Teicāt, ka būtu labi, ja cilvēki sadarbotos ar izmeklētājiem. Vai ir tādi cilvēki šajos kriminālprocesos?

Es nevaru atbildēt. Neviens nav slēpies, izvairījies no izmeklēšanas, bet neviens arī nav atnācis un izrādījis milzīgu interesi palīdzēt izmeklēšanai. Būtībā cilvēki ir liecinājuši, nav slēpušies, viens otrs ir slimojis, bet pagaidam nav bijis tā, ka kāds ļaunprātīgi izvairās no policijas. Visi ir izteikuši savus viedokļus un domas.

Tās liecības, kuras mēs esam ieguvuši, precizējošos jautājumus, kurus uzdodam, tas arī ir diezgan būtiski. Gan eksertu jautājumi, gan mūsu. Tas, kas attiecas uz tehniskiem jautājumiem, tas izmeklētājiem ir sarežģītāk. Izmeklētājs ir jurists, viņš nav būvnieks, bet izmeklētājam arī ir savs viedoklis. Ir daudz normatīvo aktu, kas attiecas uz būvniecību, ko arī vērtē un skatās, momenti, kurš par ko atbild, kādi ir pienākumi. Tehniskais darbs arī ir milzīgs. Izmeklēšanas grupā ir 48 cilvēki. Lai neaizkavētu izmeklēšanu, bija jānozīmē ekspertīze, jānodod ekspertiem visi dokumenti, kas ir saistīti ar tehniskajiem jautājumiem, bija jāizskata vairāki tūkstoši dokumentu. Šim darbam mēs bijām spiesti papildus piesaistīt uz vairāk kā nedēļu vēl 100 policistus.

Pašlaik paralēli nopratināšanām notiek procesuālās darbības, kas attiecas uz elektroniskajiem datu nesējiem, tur arī ir milzīgi informācijas apjomi. Ir ko darīt diendienā.

Šādu noziegumu, pēc šāda panta – par būvniecības normu pārkāpumiem, kas izraisījis cilvēku nāvi, policija ir iepriekš izmeklējusi? Ir pieredze?

Ir bijuši noziegumi. No šiem izmeklētājiem [kuri izmeklē Zolitūdes lietu], es domāju, varbūt kāds arī ir saskāries ar kādu tamlīdzīgu vieglāku lietu. Ir bijuši kriminālprocesi, kas saistīti ar būvniecības procesiem, ir pat notiesājoši spriedumi. Tomēr šī lieta mums ir diezgan inovatīva, jo to visu skatījām daudz plašāk. Nevienam nav noslēpums, ka ēka sabruka, nenovedot to līdz galīgai iecerei. Līdz ar to tā jau saknē ir radīta nedroša. Mēs neesam slēpuši arī to, ka ir pamatotas aizdomas, ka sabrukšanas draudi bija ilgstoši. Faktiski nāves briesmām cilvēki bija pakļauti ilgstošā laika periodā, visi, kuri gāja tur iepirkties, visi, kuri tur strādāja. Neviens par to pat nenojauta.

Jūsuprāt, kļūda bija iestrādāta jau projektā?

Nekomentēšu. Pirmkārt, es nevaru atbildēt uz šo jautājumu, otrkārt, mums nav galīgā slēdziena par tiem iemesliem, kas ir cēloņsakarā ar cilvēku nāvi, ar sabrukšanu. Tur var būt dažādi momenti.

Bet ir skaidrs, ka kopņu savienojumā bija vaina.

Skrūves ir deformējušās. Tas ir acīmredzami, to visi redzēja, ka kopnes bija pārlūzušas.

Jāsaprot, kas tam bija par iemeslu.

Redziet, pēc traģēdijas mēs piesaistījām speciālistus, ar dažādiem speciālistiem tika runāts, izvirzītas dažādas versijas. Pat ģeodēzijas versijas bija izvirzītas – par vibrācijam. Mūsu ekspertīzes ir diezgan plašas, mūsu mērķis ir atsijāt arī tās iespējamās versijas, kas pie noteiktiem apstākļiem var pastāvēt teorētiski un faktiski. Šī ekspertīze ir apjomīga, tā atsijās nepamatotās versijas. Arī prokuroram būs iespējams tiesā pateikt: “Nē, mīļie draugi, šis jautājums ir izpētīts!”

Ekspertīzē, sākot no ieceres, projektēšanas, pēc tam būvēšanas, dokumentu saskaņošanas, kuram ko vajadzēja darīt, otrās būvniecības kārtas, ekspluatācija, jo arī tās dēļ pasaulē ir notikušas traģēdijas, to pašu nenotīrīto sniegu dēļ. Tas viss tiks izpētīts un visam tiks dots skaidrojums.

Trešais nobrukums, ko pēdējo skatījās [eksperti], labi parādīja, bija iespēja restaurēt otrās kārtas būvniecību, kāda tur bija [būvniecības] kultūra.

Izpētes ir bijušas daudz – laboratorijās, eksperimenti, kas bija ekpertīzes daļa, slogošana ar ūdeni un dedzināšana. Faktiski restaurēja tos notikumus, tikai paātrinātā veidā. Kā uzvedas nesošās konstrukcijas, vai ugunī betons zaudē savu nestspēju. To, cik [zaudē], es nevaru atbildēt, jo Kriminālprocesa likums neļauj.

Sarežģīts ir arī juridiskais regulējums būvniecībā, pakāpeniski gadu no gada tas tika vienkāršots, lai būtu vieglāk uzbūvēt ātri lētu celtni. Prakse parāda – tas ir grūti sasniedzams mērķis. Šeit ir jāatzīst, ka, pakāpeniski dažādos posmos mainot normatīvos aktus, ir radušies “baltie plankumi”.

Vai nebūs tā, ka šie baltie plankumi traucēs apsūdzēt cilvēkus, dabā būs kļūda, bet darīts pēc normatīvā akta?

Jautājums ir loģisks, varbūt tāpēc ir neizprotams, ko policija tik ilgi dara. Faktiski mums ir jānosaka iemesli, kāpēc tā notika, pēc tam mums jāpierāda cilvēku vaina saistībā ar šiem iemesliem tādā griezumā, ka viņš nav izpildījis to, ko viņam liek ārējais normatīvais akts vai priekšraksts. Šobrīd ir sarežģīti, jo nav precīzi un skaidri noteikts. Izņemot vienu normu normatīvajā aktā, nebija padomāts, kur tad tā transformēsies citā veidā vai kādi pienākumi cilvēkiem tiks uzlikti citur. Diezgan daudz normatīvajos aktos ir tādu kopējo “atbildīgs par to”, bet ko nozīmē tā atbildība? Tie dokumenti, ko tiesā rādīs prokurori, būs diezgan juridiski sarežģīti dokumenti.

Nebūs tā, ka šo atviegloto normatīvu dēļ kāds izspruks no soda? 

Mēs strādājam un ir pārliecība, ka tie cilvēki, kas ir vainīgi cilvēku nāvēs, sauksim viņus pie kriminālatbildības. Mēs atrodam gan risinājumus, gan visu pārējo.

Vai tiešām dzīvē līdz sīkumam ir jāapraksta priekšrakstos, ar kādu spēku ir jāiedzen nagla vai ar cik sitieniem nagla jāiedzen? Neviens to nerakstīs! Šeit ir jautājums, ka ir normatīvie akti, pēc kuriem varēsim saukt pie kriminālatbildības cilvēkus. Cits jautājums, cik tie ir precīzi, cik ir nepārprotami un cik iespējas ir variēt, interpretēt tos juristiem – prokuroriem vai aizstāvības advokātiem. Līdz ar to mēs strādājam tā, lai būtu mazāk iespējas dažādi interpretēt. Pats galvenais šajā izmeklēšanā varētu būt tas – atzīšana par aizdomās turamajiem. 

Vai var būt tā, ka aizdomās turamo statuss kādam var tikt piemērots vēl pirms ekspertīzes slēdziena? 

Es droši vien būtu skeptisks, jo tomēr ir daudzi jautājumi, kas saistīti ar cēloni, kādēļ tas notika. 

Jūs ekspertiem uzticaties?

Nav pamata neuzticēties, turklāt eksperti ir brīdināti, ka ir kriminālatbildība par neapzinātu vai apzinātu faktu sagrozīšanu. Ir noalgoti Latvijā vieni no labākajiem savas jomas ekspertiem. 

Manā rīcībā ir būvniecības žurnāls, kurā lasāms, ka salūzušās kopnes montēja četri cilvēki. Tur arī tas viltotais paraksts redzams. Vai šos montētājus policija ir noskaidrojusi?

Es pieļauju, ka jā, bet precīzi pa uzvārdiem atbildēt nevaru. Faktiski tas, kas bija noskaidrojams, ir noskaidrots.

Firmā “Monce”, kura reāli skrūvēja šīs kopnes, teica, ka nezinājuši par otro stāvu un brīnījās, kādas skrūves iedotas.

Es kādreiz teicu, ka droši vien būtu vienkāršāk, ja atbildību par šo traģēdiju norakstītu tikai uz skrūvēm. Būvniecības procesā katram ir sava atbildība. Vai var prasīt atbildību no cilvēka, ja viņa kvalifikācija neatbilst tiem secinājumiem, kurus viņam vajadzēja izdarīt? Ir darbinieks, kuram ir jāskrūvē, un ir jāskrūvē kvalitatīvi, no viņa var prasīt, ka, pieņemsim, viņam ir jāparūpējas un jāpadomā par citu cilvēku darbu, droši vien tas būtu pārāk daudz no tā strādnieka prasīts. Jo būvniecības procesā ir paredzēta virkne dažādu cilvēku un lomu, lai cits citu uzraudzītu, pārraudzītu un kontrolētu, un arī ir cilvēki, kuri izpilda konkrētus darbus. Šā cilvēka, ar kuru jūs, iespējams, runājāt, atbildība, būvējot objektu, ir tā, cik kvalitatīvi viņš izdara savu darbu. Ja katrs izdarītu profesionāli savu darbu, radot šo ēku, tā nesagrūtu, neaizietu bojā cilveki.

Vai nebūs tā, ka beigās visu vainu uzliks tikai strādniekiem?

Tas ir atkarīgs no galvenajiem cēloņiem. Ja atceramies Prezidenta pili, tur arī ekspertīze gāja diezgan ilgi, bet tur ekspertīze bija vienkāršāka. Ja strādnieka darbs, neprofesionāls darbs ir novedis pie traģēdijas, tad viņš arī ir saucams pie kriminālatbildības. Ja šim darbam nav cēloņsakarības ar cilvēku nāvi, var pārmest neprofesionalitāti, nezināšanu, var būt kāda administratīvā atbildība vai cita rakstura kriminālatbildība, bet ne par cilvēka nonāvēšanu. Nav izslēgts, ka [aizdomās turamie] var būt no strādnieka līdz tiem, kas uzrauga šo strādnieku.

Cilvēks, ar kuru es runāju, teica ka nezināja par otrā stāva ieceri, bet ja būtu zinājis…

Jūs jau sākat diskusiju ar iespējamajiem krimināltiesiskajiem dokumentiem. Es jums mēģināju atbildēt. Šim cilvēkam, kurš skrūvēja, viņam nav jāzina [par otro stāvu]. Ja viņš izrāda iniciatīvu, tas ir ļoti labi. Diemžēl izskatās, ka šajā celtnē nebija cilvēku, kas izrādīja [iniciatīvu], tas ir tāds liktenis. Es domāju, ka ne reizi vien varbūt bija iespēja kaut ko pamanīt, ja kāds uzdotu lieku jautājumu. Tas ir bēdīgi. Varbūt, ka varētu savlaicīgi to novērst. Šajā kontekstā izmeklētāji arī skatās un pēta situāciju.

Kā var būt, ka viens cilvēks nemanīti varēja viltot tik daudzus parakstus? Vai tas nerada kādas šaubas? Vai neviens neatbild par to, kādi cilvēki iekļūst būvlaukumā?

Tas jautājums nav man īsti adresēts, bet, cik man ir zināms, būvlaukumā ir jābūt atbildīgajam cilvēkam par drošību. Cilvēks [Viktors Ivanovs], kurš jau ir sodīts, tajā objektā bija, viņš objektā bija tiesiski, tikai viņš viltoja dokumentus.

Vai ir zināmi visi, kas tur strādāja, vai nav tā, ka tur vēl kāds anonīmi darbojies?

To, ko mēs varējām noskaidrot, to noskaidrojām, grūtu pateikt, vai tur ir bijis kāds anonīmais, pagaidām mums nav tādu ziņu.

Lūdzām arī cilvēkus dalīties ar informāciju, ja kāds vēlējās palīdzēt, sūtīt fotogrāfijas. Tie strādnieki, kas ir strādājuši, viņi sūtīja fotografijas. Ir daudz cilvēku, kas ir rakstījuši, lūguši vērst uzmanību uz niansēm.

Par kriminālprocesu, kas sākts pēc VDI pārbaudes -, kāpēc tur nav aizdomās turamo?

Kā jau teicu, daudzi jautājumi ir tieši saistīti ar cēloņsakarību. Jūsu jautājums bija par normatīvajiem aktiem. Ja mēs runājam par ugunsdrošību, tad tieši nav un nebija, vēl joprojām nav tiesiskā regulējuma, kas ir jādara, atskanot balss trauksmes signālam. Arī šajā jomā, tāpat kā ar būvniecību, nav tik vienkārši pierādīt cilvēku vainu, ka viņš nav izpildījis noteikto priekšrakstu. Tur izmeklētājiem ir diezgan sarežģītas juridiskās shēmas [jāšķetina]. Mums likumā daudz kas nav rakstīts! Neviens vien likums ir rakstīts ar asinīm, arī būvniecībā. PSRS laikā bija akti, ka aizliedza tapešu līmētājiem darīt savu darbu, ja virs viņiem strādāja celtnieki, ja sestajā stāvā strādāja, tad pirmajā varēja līmēt tapetes, pieciem stāviem vajadzēja būt pa vidu. Tagad nav tāda noteikuma!

Tuvākajā laikā nebūs aizdomās turamo?

Cilvēki atradīsies uz aizdomās turamo sola. Tas ir skaidrs! Izmeklētājiem vēl ir vajadzīgs nedaudz laika. Mēs [vēl] nevaram saukt pie kriminālatbildības, varbūt arī pašiem būtu vēlme, bet negribas izdarīt kļūdas, kas varētu ietekmēt iztiesāšanu. Tā būtu vēl lielāka kļūda kaut kur pārsteigties.

Mums faktiski ir skaidrs, kā objekts tika būvēts, kā tie procesi bijuši, ir cilvēki, kas piedalījās, un atliek saprast, kurš bezatbildīgi pildīja savus pienākumus.

Bet par cik cilvēkiem ir runa?

Neesmu skaitījis. Ir skatīts plašāks cilvēku loks, dažādos procesos, kur arī varēja novērst. Kurš ko no svarīgajiem momentiem ir darījis. Ir jāsagatavo korekti juridiskie dokumenti, lai nav pavirši, un tam ir vajadzīgs laiks. Dotiet, lūdzu, izmeklētājiem vēl laiku! Viņi godprātīgi pilda savus uzdevumus. Mēs visi esam ieinteresēti ātrāk virzīt [procesu]. No tā ir atkarīgs arī sabiedrības viedoklis par [policiju]. 

21.novembrī cilvēkiem būs jautājums – “kas notika, kas vainīgs?”. Vai atbilde būs?

Publiskas atbildes nebūs. Mums, procesa virzītājiem, ir savs viedoklis. Man arī ir savs viedoklis. Bet 21.novembrī nebūs tāda paziņojuma, kas bija par iemeslu veikala sabrukšanai. Bezatbildība, jā! Tas visiem ir skaidrs. Mūsu skatījumā, to jau arī eksperiments ar slogošanu parādīja, ka tās nesošās konstrukcijas, betona pārsegumi, tas viss vienā mirklī kā sērkociņš nenotiek. Tie materiāli pakāpeniski pakļaujas slodzei, novājinās, nogurst. 

Kad sāksies tiesa, visi sapratīs, kurš ko ir noklusējis.