Tieši tajās valstīs, kurās tika palielināts iecirkņu skaits, visbūtiskāk pieauga arī vēlētāju skaits
12.Saeimas vēlēšanās ārvalstīs piedalījās 23 116 vēlētāji. Tas 1,63 reizes pārsniedza vēlētāju aktivitāti 11.Saeimas vēlēšanās (14 210 vēlētāji).
Šāds rezultāts kontrastē ar kopējo vēlētāju aktivitātes kritumu Latvijā un ir patīkams pārsteigums, ņemot vērā, ka sabiedriskās aptaujas – cik nu vien tās bija – pirms vēlēšanām neuzrādīja, ka vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būt tik augsta.
Īpaši daudz vēlētāju bija Eiropas valstīs – tuvu 80 procentiem no ārvalstīs balsojušajiem. Vairākās no tām vēlētāju skaits pat dubultojās, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Norvēģijā un Austrijā.
Visvairāk vēlētāju bija Lielbritānijā (7205), Vācijā (1680) un Norvēģijā (1428). Vēlētāju skaits nedaudz pieauga arī ASV (uz 2231), taču tajās, līdzīgi kā citās bijušās trimdas valstīs, vēlētāju skaits saglabājās salīdzinoši nemainīgs, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām.
Iemesls vēlētāju aktivitātes pieaugumam ir ne tikai emigrācija, bet arī vietējo latviešu kopienu un vēstniecību aktīva darbība, veidojot papildus vēlēšanu iecirkņus.
Kā redzams 1. un 2. attēlā, tieši tajās valstīs, kurās tika palielināts iecirkņu skaits, visbūtiskāk pieauga arī vēlētāju skaits.
Šī korelācija uzskatāmi apliecina, ka vēlētāju ārvalstīs lēmumu par piedalīšanos vai nepiedalīšanos vēlēšanās lielā mērā ietekmē dalības vēlēšanās parocīgums, nevis attieksme pret Latviju un politiskajām partijām.
Ciešas sadarbības prakse starp organizētajām latviešu kopienām un valsts institūcijām (vēstniecībām, Centrālo vēlēšanu komisiju) noteikti jāturpina. Uzteicama bija Ārlietu ministrijas iniciatīva vēlētājiem internetā atrast sev tuvāko vēlēšanu iecirkni.
Domājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, noteikti jāapsver vērienīgākas „pasu zīmogošanas” akcijas, lai tā atvieglotu ārvalstīs balsošanu pa pastu. Šādu akciju laikā vēlētāju ārvalstīs pasēs tiek iespiesta atzīme par piedalīšanos vēlēšanās un izsniegti vēlēšanu biļeteni un balsošanas aploksne. Vēlētājiem, kuri piedalījušies šādās akcijās, pēcāk jāsūta pa pastu tikai balsošanas aploksne ar izvēlēto biļetenu. Problēma, ka šādu „zīmogošanu” var veikt tikai Latvijas konsulārās amatpersonas, kuras lielās darba noslodzes dēļ nevarēja šo „zīmogošanu” plaši īstenot šajās Saeimas vēlēšanās.
3.attēlā atspoguļots vēlētāju ārvalstīs balsu sadalījums pa tām politiskajām partijām, kuras pārvarēja 5 procentu barjeru. Vēlēšanu uzvarētājs ārvalstīs ir partija „Vienotība” (34 procenti), kurai seko Nacionālā apvienība „Visu Latvijai”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNL”(22 procenti) un jaunienācējs Latvijas Reģionu apvienība (18 procenti).
Vēlētāju simpātijas gan atšķiras starp vecās trimdas un jaunās emigrācijas diasporas kopienām. Vecajās trimdas kopienās tradicionāli populārāki ir konservatīvi nacionālie spēki, arī partijas, kuras iestājas par tiesiskumu un cīņu pret korupciju, ir populārākas šajās kopienās. Jaunajās emigrācijas kopienās, lai arī vairākums atbalsta tos pašus politiskos spēkus, nozīmīgs atbalsts tiek veltīts arī „Saskaņai” (agrāk „Saskaņas centram”) un Zaļo un Zemnieku savienībai.
Šajās vēlēšanās nozīmīgs atbalsts ir ticis arī Latvijas Reģionu apvienībai, kura īpaši populāra bijusi Lielbritānijā, Īrijā un Norvēģijā. Šī partija varētu būt piesaistījusi lielāko daļu agrākās Zatlera Reformu partijas vēlētāju (sk. 4. attēlu).
Jāatzīmē, ka šāds vēlēšanu rezultāts ir noticis par spīti tam, ka priekšvēlēšanu kampaņā vēlētājs ārvalstīs lielākoties tika ignorēts. Nedz partiju programmas piedāvāja izvērstu skatījumu uz sadarbību ar diasporas kopienām, nedz sabiedriskajās debatēs par to tika runāts. Nedaudz skumji.
11.Saeimas laikā tika izstrādāti vairāki konceptuāli dokumenti sadarbības stiprināšanai ar tautiešiem pasaulē un valdībā tika ierosinātas jaunas sadarbības iniciatīvas, taču acīmredzami domāt „pa jaunam” ir viena lieta, bet panākt rezultātu – cita lieta. Ceram, ka jaunā Saeima veltīs vairāk uzmanības Latvijas cilvēkiem ārpus Latvijas, pārņemot uzsāktās iniciatīvas un paplašinot tās ar jauniem un jaudīgākiem risinājumiem.
Autors ir Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētājs
Komentāri (22)