Veidos čekas dokumentu digitalizēšanas fondu

Ja valstij trūkst naudas, zinātnieki dokumentu digitalizācijai piesaistīs privātpersonu līdzekļus

Virkne zinātnieku vienojušies dibināt padomju okupācijas režīma represīvo struktūru dokumentu digitalizēšanas institūciju, Ir.lv informē izglītības un zinātnes ministres padomnieks Didzis Šēnbergs.

Lai digitalizētu un publiskotu represiju dokumentus, kas atrodas Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā un citur, zinātnieki nolēmuši piesaistīt nevis valsts budžeta, bet gan privātpersonu līdzekļus.

Jau ziņots, ka 5.augustā Ministru kabinets apstiprināja komisiju LPSR Valsts drošības komitejas darbības un dokumentu zinātniskai izpētei. Komisijai dotā uzdevuma izpilde, pēc komisijas priekšsēdētāja vietnieces Kristīnes Jarinovskas domām, ir saistīta arī ar nepieciešamību digitalizēt Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva ar Valsts drošības komitejas darbību, kā arī pret Latvijas tautu vērstajiem totalitārajiem noziegumiem saistītos fondus: iedzīvotāju filtrācijas un izsūtīšanas lietas, krimināllietas, PSKP un VDK nomenklatūras lietas, iznīcinātāju bataljonu kaujinieku lietas.

Taču valstij šim uzdevumam līdzekļu pagaidām nav. Šogad komisija sākusi darboties bez valsts finansējuma. Par to tiks lemts tikai 2015.gada valsts budžeta kontekstā.

Dokumentu digitalizācijas iniciatīvas grupa ir Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks, diplomāts Bonifācijs Daukšts, Sociālās atmiņas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs, Tartu universitātes docētājs un komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns, zinātnes un inovāciju politikas eksperts Armands Plāte, Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks, vēstures doktors Ritvars Jansons, valdības apstiprinātās komisijas VDK dokumentu izpētei vadītājs un Latvijas Vēstures institūta pētnieks, vēstures doktors Kārlis Kangeris, izglītības un zinātnes ministres padomnieks, Eiropas tiesību institūta pētnieks un politologs Didzis Šēnbergs, kā arī citi zinātnieki un valsts pārvaldes eksperti.

Jaunās institūcijas nosaukums būs „Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Drošības komitejas pret latviešu tautu vērsto totalitāro noziegumu dokumentu digitalizācijas krātuve”, informē Šēnbergs.

Tā, pēc Jarinovskas aprēķiniem, arhīvos saglabāto pēc Otrā pasaules kara filtrācijas lietu kopējās digitalizācijas izmaksas ir 148 tūkstoši eiro. Savukārt Latvijas PSR VDM iznīcinātāju bataljonu kartotēkas pārveidošana datu bāzes formātā – 38 820 eiro.

Vislielākās izmaksas, pēc komisijas domām, būtu Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietu, kas aptver ziņas par 52 924 čekistu upuriem, fonda digitalizācijai – tās varētu sasniegt 1 159 miljonus latu.