Raustīt „mazos zaļos cilvēciņus“ aiz astes

Biedējoša bija deputātes Cvetkovas uzstāšanās Saeimā pret grozījumu Imigrācijas likumā

Kādreiz izteiciens „zaļie vīriņi” bija sinonīms cilvēkiem no planētas Marss. Diemžēl šādi naivie laiki ir pagājuši, un zaļie vīriņi, sākot ar Krievijas iebrukumu Krimā un tās aneksiju, ir saprotami pilnīgi citādi – kā Krievijas bruņoto spēku piederīgie, kuriem nav atpazīšanās zīmes un kuri tēlo vietējos civiliedzīvotājus, lai īstenotu svešas zemes okupāciju. Tie var arī būt civiliedzīvotāji, kuri ir pakļauti Krievijas militārai komandai un veic diversijas tās uzdevumā.

Ka šis jaunais kara veids tomēr principā neatšķiras no klasiskās militārās ofensīvas, ir pilnīgi skaidrs arī NATO vadībai. NATO samitā Velsā ir bijusi liela vienprātība, ka “mazie, zaļie cilvēciņi”, kas saistīti ar agresora valsti, ir piektā paragrāfa gadījums. (Šis pants paredz aizsargāt dalībvalsti, kurai noticis uzbrukums.)

Krievija attaisno savu iejaukšanos kaimiņzemēs ar Krievijas pilsoņu un krievu tautības cilvēku aizstāvību svešās zemēs, un tāpēc ir dīvaini redzēt, kā Latvija vēl arvien veicina Krievijas pilsoņu imigrāciju Latvijā, par nieka naudu pārdodot termiņuzturēšanās atļaujas.

Nacionālā apvienība mēģināja apturēt termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem uz laiku, kamēr turpinās Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu. Diemžēl šis grozījums Imigrācijas likumā cieta neveiksmi, kad ar kopīgiem spēkiem “Saskaņas centrs”, Reformu partija un “Vienotība” to neatbalstīja. Zaļo un zemnieku savienības deputāti atšķīrās savā balsojumā – daži atbalstīja un daži neatbalstīja.

Biedējoša bija deputātes Cvetkovas uzstāšanās pret šo grozījumu. Viņa teica: „Vai likumprojekta ierosinātāji apzinās, ka Krievija var papildināt savas pretsankcijas?” Kas tās par pretsankcijām? Nedos Latvijas pavalstniekiem termiņuzturēšanās atļaujas Krievijā, kamēr Latvija veic agresiju pret kādu savu kaimiņu? Tagad jau tā ir grūti dabūt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijā.

Deputāte Cvetkova turpināja: „Sena ķīniešu gudrība vēsta: pirms raustīt kādu aiz astes, paskatieties, kas atrodas otrā galā! Tā vietā, lai uzklausītu senu gudrību, jūs mērķtiecīgi kaitināt, esot nesaprotamā pārliecībā, ka Krievija ir kāds plīša lācītis.”

Tātad te ir saredzams atklāts drauds – ja Latvija neielaidīs Krievijas pilsoņus neierobežotā daudzumā, tad varam sagaidīt… ko? Vai atkal jāpārlasa Maskavas ultimāts 1940.gada jūnijā (tūliņ pēc iebrukuma Masļenkos, Latgalē), kas pieprasīja Latvijā ielaist neierobežotā daudzumā PSRS karaspēku?

Vai esam aizmirsuši?

Autors ir laikraksta „Latvietis” Austrālijā redaktors