Saeima goda un cieņas aizskāruma prasībās aizliedz naudas apķīlāšanu

Tiesām jāvērtē gan prasību pirmšķietamais pamatojums, gan samērīgums starp pušu interesēm

Saeima trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas nepieļaus maksājumu apķīlāšanu prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata. Tas attiecas arī uz goda un cieņas aizskāruma prasībām, vēsta LETA.

Likumā noteikts, ka “to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nav pieļaujama prasībās, kurās prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata”. Pēc tiesas ieskata tiek noteikta morālā kaitējuma atlīdzība civillietās, tajā skaitā arī lietās par goda un cieņas aizskaršanu. Prakse liecina, ka tiesas piespriestās summas var būtiski atšķirties no tām, ko prasības pieteikumā subjektīvi rosinājis iesniedzējs, tāpēc prasības summa nevar būt par pamatu apķīlāšanai.  

Bez tam Saeima noteica – lemjot par prasību nodrošinājumu, tiesām jāvērtē ne tikai prasību pirmšķietamā pamatotība, bet ir jāievēro arī samērīgums starp pušu interesēm. Tāpat noteikts, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesa izvērtē likumā norādītos nosacījumus, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu.

Saeimas sēdē grozījumi Civilprocesa likumā tika pieņemti vienprātīgi – pret tiem nebalsoja un neatturējās neviens deputāts.  Likums pieņemts galīgajā lasījumā un stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Ziņojot par likumprojektu, tieslietu ministrs un Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (NA) atzina, ka problēmas būtība ir tiesu praksē – pareizi un samērīgi piemērojot jau esošās likuma normas, būtu jānonāk pie taisnīgiem spriedumiem. Taču tiesu prakse nav vienveidīga, tāpēc likumdevējam ir šoreiz jāiejaucas, lai novērstu nepareizu tiesību normu piemērošanu.

Arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V), kas ir šo izmaiņu galvenā iniciatore, debatēs uzsvēra – likumdevējam jaiesaistās, jo nedrīkst pieļaut Satversmei neatbilstošu tiesu praksi un to, ka prasību nodrošinājuma instruments tiesās tiek pārvērsts par atbildētāju sodīšanu. Sevišķi bīstami tas ir gadījumos, kad šādas prasības tiek vērstas pret medijiem, kas pilda savus pienākumus, informējot sabiedrību par būtiskiem procesiem.

Kā ceturtdien sociālajā tīklā Twitter raksta Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Vienotība), šodien pieņemtie grozījumi ir likumdevēja atbilde „apkaunojošam tiesas lēmumam „Ir” gadījumā”.

Agrāk jau ziņojām, ka augustā Juridiskajā komisijā izcēlās spraigas diskusijas par prasības nodrošinājuma institūtu, apskatot konkrēti žurnāla “Ir” izdevēja a/s “Cits medijs” un koncerna “Nordic Partners Limited”, kurā iekļauti arī “NP Foods” grupas uzņēmumi, iesniegumus par nepamatotu kontu apķīlāšanu. 

“NP Foods” vadītājs Rolands Gulbis Juridiskās komisijas sēdē sacīja, ka tiesu sistēma nenodrošina ražojošo uzņēmumu, kas rada reālas vērtības, aizsardzību pret mēģinājumiem ar nepamatotām prasībām novest tos līdz maksātnespējai un iznīcināt. Tiesa ir apķīlājusi “NP Foods” kontos 5,3 miljonus eiro, pamatojoties uz ārzonas firmas pieteikumu par nodarīto zaudējumu piedziņu.

Savukārt žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele sēdē uzsvēra, ka maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasības nodrošināšana, apķīlājot izdevniecības aktīvus 22 979 eiro vērtībā, ir pirmais šāds gadījums goda un cieņas aizskāruma lietās un jāvērtē kā uzbrukums vārda brīvībai, kas ir demokrātiskas valsts pamats. “Ja tiesa tiek izmantota kā ierocis valsts pamatu graušanai, likumdevējam ir jāiesaistās un saknē jānovērš šāda netaisnīga prakse,” sacīja Ločmele.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Juridiskās komisijas sēdē piekrita, ka tiešām pastāv problēmas tiesību normu piemērošanā, norādot, ka apstākļu kopums liecina par normas piemērošanas problēmu, iespējams, pat vienā konkrētā tiesā. “Ir jautājums, vai šādās [cieņas un goda aizskāruma] lietās ir pieļaujami prasības nodrošinājumi, ja ir – tad kāds ir samērīgums,” pauda ministrs.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsvēra, ka Centra rajona tiesas lēmumā par “Ir” apķīlāšanu nebija neviena vārda par Satversmes 100.pantu, piebilstot, ka šis nav tipisks civiltiesisks strīds. Arī Bērziņš tam piekrita.

Neraugoties uz Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja, kā arī dažu citu ekspertu viedokli, ka likuma grozījumi nav nepieciešami, jo vajadzētu tikai uzlabot normu piemērošanu tiesās, Saeimas Juridiskā komisija tomēr uzskatīja, ka precendents ir bīstams un likumdevējam jāiesaistās, lai novērstu Satversmes pārkāpumus tiesās. Tāpēc  Tieslietu ministrijā tika izstrādāti un vēlāk Saeimas Juridiskajā birojā precizēti Civilprocesa likuma grozījumi, kuri tagad atbalstīti Saeimā un iegūs likuma spēku.