Vēlēšanu tiesības – no 16 gadiem

12.augustā ir Starptautiskā jaunatnes diena

Šodien daudz runās par to, kā jauniem cilvēkiem dot iespējas sevi attīstīt un stiprināt piederības sajūtu Latvijas zemei. Vai sabiedrība ir veikusi visu, lai jauniešus mudinātu iesaistīties valsts norisēs?

Viens no svarīgiem pilsoniskās sabiedrības uzdevumiem ir plašāka iesaistīšanās Latvijas likteņa izlemšanā. Patriotisms nozīmē ne vien vērot, apliecināt un apzināties, bet arī piedalīties un mācīties uzņemties atbildību pašam par saviem lēmumiem, izvērtēt kļūdas un uzlabot izvēli. Jaunatnes likums, nosakot, ka jaunieši ir vecumā no trīspadsmit līdz divdesmit pieciem gadiem, kā vienu no galvenajiem mērķiem liek uzlabot “jauniešu patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā”. Mērķa sasniegšanai ir viena vienkāršs un iedarbīgs paņēmiens – patiesi atļaut jauniešiem piedalīties mūsu Latvijas pārvaldīšanā.

Rosinu, lai vispārējās vēlēšanu tiesības Latvijas pilsoņiem būtu no 16 gadu vecuma.

Parlamentārā valstī Saeima ir galvenais politiskais centrs. Dalība tās izvēlē nozīmē piedalīšanos Latvijas nākotnes lemšanā, kas tagad daudziem jauniešiem ir liegts. Sabiedrība attīstās, izglītības līmenis ir stipri augstāks nekā pirms daudziem gadiem, kas ir arī pamats spert soli tālāk un dot iespēju jauniešiem izteikt savu viedokli kopīgo sabiedrības jautājumu risināšanā.

Tomēr tagad Satversmē noteiktās vēlēšanu tiesības faktiski nozīmē, ka tikai nedaudz mazāk nekā trešdaļa tās iegūst 18 gadu vecumā. Daudzi – 19, 20 un 21 gadu vecumā. Kāpēc?

Piemēram, ja Saeimas vēlēšanu dienā vēl nav sasniegta pilngadības jubileja, tad nākamā parlamenta izvēle jaunietim var būt pēc četriem gadiem, kas ir ļoti ilgs laiks, un neviens nevar paredzēt, kas notiks šo gadu laikā. Varbūt jau iegūts bakalaura grāds augstskolā vai nodibināta ģimene, iegūts labs darbs, iegādāts mājoklis vai arī sāktas studijas ārvalstīs – reizēm tikai tad, tuvojoties 22.dzimšanas dienai, jaunietis pirmoreiz iegūst tiesības piedalīties likumdevēja izvēlē.

Jānoraida arguments, ka jaunieši būtu kaut kādā veidā sociāli nenobrieduši, nebūtu gatavi pilnvērtīgai izvēlei. Jaunieši ir ļoti dažādi, tāpat kā visas citas vecuma grupas. Bet pilsoniski nenobriedušu, neizglītotu vai nenopietnu cilvēku var sastapt gan jaunu cilvēku vidū, gan pusmūžā un sirmā vecumā. Savukārt Saeima ar citām normām jau ir paredzējusi, ka sešpadsmit gadu sasniegušam ir daudz atbildības, šādi noraidot ideju, ka valsts uzskatītu jauniešus par nespējīgiem pieņemt nopietnu lēmumu.

Latvijā ir apmēram 52 tūkstoši pilsoņu, kuri ir ieguvuši Latvijas Republikas pilsoņu pases, kuri visbiežāk ir jau beiguši pamatskolu, apguvuši vēsturi, tiesību, ekonomikas un politikas pamatus, ir izvēlējušies savu dzīves ceļu par labu vispārējai izglītībai, kas turpināma augstskolā, vai profesionālai izglītībai. Tie ir pilsoņi no 16 līdz 18 gadu vecumam.

Darba likums paredz, ka no 15 gadiem jaunieti var nodarbināt pastāvīgā darbā, ar vecāku piekrišanu vēl agrāk. Tātad sešpadsmit gadu vecumā ir tiesības slēgt civiltiesisku darba līgumu. Apmēram piektdaļa jauniešu jau 17 gadu vecumā arī dzīvē ir ieguvuši darba pieredzi. Tātad mums ir tiesības uzņemties atbildību par svešām materiālām vērtībām, par naudu. Motocikla vadītāja tiesības, jahtu un atpūtas kutera līdz 24 metriem starptautiskajos ūdeņos vadītāja tiesības var iegūt no 16 gadiem, mopēda – vēl jaunākā vecumā. Tātad mums ir tiesības izvērtēt drošības situāciju uz ceļa, uzņemties atbildību par citu dzīvībām jūrā. Civillikums pat izņēmuma gadījumos ļauj doties laulībā no 16 gadu vecuma.

Izglītības ministrijas 2011.gada aptauja liecina, ka ceturtdaļa no skolēniem 16 līdz 18 gadu vecumā ir jau iesaistījušies politiskās aktivitātēs pēdējā gada laikā – tātad nevar noliegt, ka pašu jauniešu vidū interese ir! Acīmredzot stereotips ir apgalvojums, ka skolu jaunatni interesē vienīgi atpūta un savstarpējās attiecības. Neviens taču neaicina liegt Saeimas vēlēšanu tiesības mūsu 7000 pilsoņu, kuri sasnieguši deviņdesmit gadu vecumu, tikai neglītu un nepieņemamu stereotipu dēļ, vai ne? Ikviens cilvēks ir vērtīgs.

Nostāja pazemināt minimālo balsošanas vecumu ir laikmetīga. Internetā viegli atrast, ka nacionālajās vēlēšanās no 16 gadu vecuma balso ne vien Nikaragva (no 1984.gada), Brazīlija (no 1988.gada), Argentīna (2012), bet arī Eiropas Savienības valstis Austrija (2012) un Malta (2013). Diskutē Austrālija. Par to iestājas Lielbritānijas opozīcijas līderis Eds Milibends, atbalstot šīs valsts Jaunatnes parlamenta 2013.gada lēmumu. Jau 2009.gadā Dānijas pārstāvis Mogens Jensens Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā rosināja piešķirt tiesības balsot no 16 gadu vecuma visā Eiropā. Paies gadi un balsošana parlamenta vēlēšanās no 16 gadu vecuma Eiropā būs tikpat dabiska kā sieviešu balsstiesības, kaut arī tagad saņem tādu pašu pretestību kā sieviešu tiesības pirms simt gadiem. Latvijai ir iespēja būt priekšgalā pārmaiņām. Tiem, kam mudinājums ir mūsu ziemeļu kaimiņi – jā, jā, protams, arī igauņi jau ir ceļā uz to.

Vai patiesi sabiedrība domā, ka mums jauniešiem – pilsoņiem, kuriem no 14 gadu vecuma valsts piešķīrusi tiesības izprast un iegūt kriminālatbildību, tiesāšanu un sēdēšanu cietumā par tik “vienkāršām” lietām kā, teiksim, neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem, veterināro noteikumu pārkāpšanu vai rīcību ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm (attiecīgi Krimināllikuma 191., 193., 222. un 244. pants) – nepanesama atbildības nasta būtu izvēlēties saviem uzskatiem atbilstošu politisko organizāciju un sev tīkamus pārstāvjus vēlēšanās?

Cilvēki ir dažādi. Protams, daudzi arī jauniešu vidū varbūt izniekos vai neizmantos sev doto iespēju ievēlēt savām interesēm un pārliecībai atbilstošu likumdevēju un pašvaldību – tieši tāpat kā to dara daudzi pieaugušie tagad. Vienlaikus mums ir iespēja iegūt desmitus tūkstošu pilsoņu, kas ir ieinteresēti, zinoši, patriotiski un daudz agrāk nobriedīs par personībām, kas ir gatavi augt gudri, kas grib apzināties sevi kā Latvijas veidotājus, kopt un aizstāvēt savu valsti.

Autore ir skolniece, 17 gadus jauna