Portāls manabalss.lv meklē cilvēkus, kas varētu virzīt iniciatīvu izskatīšanai Saeimā
Sabiedriskās iniciatīvās portālā manabalss.lv iniciatīvai par vēlēšanām internetā savāktas vairāk nekā 10 000 balsis. Tātad šo iniciatīvu var iesniegt izskatīšanai Saeimā, un portāls meklē cilvēkus, kas būtu gatavi to darīt, uzzināja ir.lv.
Ja šāda kārtība tiks apstiprināta, tas ļaus cilvēkiem ietaupīt gan naudu, gan laiku, kā arī būs ērta tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, portālā manabalss.lv iepriekš rakstīja iniciatīvas iesniedzēja Baiba Ērmane.
Viņa arī pieprasīja, lai tiktu palielināts to vēlēšanu komisiju pārstāvju skaits, kuri dodas pie iedzīvotājiem, kas nevar apmeklēt vēlēšanu iecirkni veselības stāvokļa dēļ un nevarētu nobalsot internetā. ”Katra balss ir svarīga – arī tā, kura nevar nokļūt līdz vēlēšanu iecirknim,” rakstīja Baiba Ērmane.
Lai gan ir savāktas jau 10 880 balsis, Ērmane vairs nevēlas virzīt šo iniciatīvu, ir.lv informēja manabalss.lv vadītāja Madara Peipiņa. Iemeslus Peipiņa nevarēja nosaukt, jo nav izdevies sazināties ar Ērmani. Pašlaik portāls meklē kādu citu, kurš būtu ar mieru virzīt iniciatīvu izskatīšanai Saeimā.
Politiķiem būtu jāizvērtē visi e-vēlēšanu plusi un mīnusi un jādod skaidra atbilde, vai Latvija sekos Igaunijas piemēram vai nē, ir.lv teica sabiedriskās politikas centra ”Providus” pētniece Iveta Kažoka. Igaunijā pirmās e-vēlēšanas notika 2005.gadā.
”Līdz šim jautājumā par e-vēlēšanām ir bijis ļoti daudz trokšņa, bet ļoti maz darba tieši no politiķu puses,” saka Kažoka. Viņa uzskata, ka tālākā šī jautājuma attīstība pašlaik vairāk ir atkarīga no politiķu rīcības un vēlmes ieviest e-vēlēšanas.
”Vienlaikus nav iespējamas drošas un aizklātas e-vēlēšanas,” ir.lv komentēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs, atsaucoties uz Latvijas Universitātes ekspertu viedokli. Viņš norāda, ka Igaunijas e-vēlēšanu sistēmā tika atrastas nepilnības, kas ļautu viltot balsojuma rezultātu, kā arī to, ka šogad Norvēģija ir attiekusies no e-vēlēšanām par labu balsošanas drošībai.
Saeimā jau ir diskutēts par e-vēlēšanām, ir.lv norādīja deputāte Lolita Čigāne (”Vienotība”). Viņa nenoliedz, ka ideja ir laba un gan interneta ātrums, gan lietotāju daudzums Latvijā ir labi rādītāji šādas idejas ieviešanai, tomēr interneta balsojumā nevar nodrošināt gan vēlētāja anonimitāti, gan vēlēšanu balsojuma rezultāta patiesumu. Čigāne arī min, ka e-vēlēšanu jautājumā jāņem vērā kiberuzbrukumu iespējamība.
Igaunijā iespēju nobalsot internetā izmanto aktīvie vēlētāji, un e-vēlēšanas nav sevišķi palielinājušas balsotāju skaitu, stāsta Čigāne. Viņa 2011.gadā novērojusi vēlēšanas Igaunijā un saskatījusi viņu e-vēlēšanu sistēmā nepilnības: ”Tikai dažiem cilvēkiem zināms, kas notiek ar e-vēlēšanu datiem, un, ja ar šīm personām kas atgadās, tad datu patiesumu nevar garantēt.”
Latvijā 12.Saeimas vēlēšanas notiks šī gada 4.oktobrī. Ir.lv jau vēstīja, ka gaidāmajās vēlēšanās problēmas nobalsot būs tiem, kuriem vienīgais personu apliecinošais dokuments ir identifikācijas karte. Pagaidu risinājums ir vēlētāja apliecība, kas jāsaņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Komentāri (14)
Ieva 01.08.2014. 11.26
e-vēlēšanas nenodrošina anonimitāti, ko savukārt garantē konstitūcija (e-balsij ir jābūt atkārtojamai, līdz ar to vēlētājs ir jāidentificē…un ar nekādu super drošību vai kriptēšanu šo loģisko pretrunu atrisināt nevar). Tur ir galvenā problēma, kas, bez konstitūcijas maiņas, nav atrisināma.
Bez tam pamata vajadzība jau nav elektroniskās vēlēšanas, bet gan iespēja nobalsot atrašanās vietā, un, iespējams, agrāk (pirms brauciena uz ārzemēm, uz laukiem utt). Tāpēc īstenībā būtu vajadzīgs elektroniskais vēlētāju reģistrs- datubāze, kas fiksē balsošanas faktu, ne to, kā ir balsots. Tas arī ļautu vēlēšanās izmantot ID kartes, ar kuru ieviešanu Latvija ir iekritusi ar seju dubļos, tā kā valdība samelojās, ka tās varēs izmantot vēlēšanās. Nevarēs vis- jāizņem apliecība.
Visa šitā rosīšanās ar ID kartēm ir situāciju padarījusi tikai sliktāku, tā vietā, lai kaut ko modernizētu, atvieglotu, tā vietā, lai stimulētu vēlētājus piedalīties vēlēšanās, valdība šo procesu tikai sarežģa, spiežot iet uz PMPLP un ņemt apliecības. Nākošajās vēlēšanās valdības gājienu dēļ vēlētāju procents būs vēl mazāks- jo pati valdība rada priekšnoteikumus, lai tā būtu.
Man tās ir kārtējais apliecinājums Latvijas politiķu šaurajām pierītēm…
4
Alise > Ieva 01.08.2014. 12.15
aivarsk, elektroniskais reģistrs būtu aktuāls arī pašvaldību un Eiropas vēlēšanās, kad pašlaik, lai nodrošinātu uzskaiti, vēlētājs ir piesiets konkrētam iecirknim, ierakstot to papīra vēlēšanu sarakstā.
Kādēļ tas ir tā Eiropas vēlēšanās, es vispār nesaprotu, jo tur tak visā Latvijā vēlēšanu listes ir vienādas. Bet nu tik un tā, tad vismaz nebūtu jāiet uz konkrētu iecirkni, jo info par vēlētāju būtu pieejama elektroniski jebkurā iecirknī. Savukārt pašvaldību vēlēšanās tad varētu balsot attiecīgās pašvaldības jebkurā iecirknī.
Arī nobalsošana pirms vēlēšanu dienas būtu ērtāk nodrošināma. Un nevajadzētu arī spiest pasē zīmogus visādās vēlēšanās, parakstu vākšanās un referendumos.
Vienīgā problēma, ka elektroniskā reģistra gadījumā uz katrām vēlēšanām, kas kopumā notiek reti – reizi divos gados – katram vēlēšanu komisijas loceklim vajadzētu nodrošināt datoru/planšeti, kas kopumā nozīmē – vairāki tūkstoši datoru, kurus nepieciešams izmantot reizi divos gados. Šī, manuprāt, ir būtiskākā elektroniskā reģistra problēma – izdomāt, kā finansiāli neizšķērdīgi iegūt pieeju vairākiem tūkstošiem datoru reizi divos gados.
0
Ieva > Ieva 01.08.2014. 13.10
Tieši tā – reģistrs ļautu vēlēt jebkurā vietā, tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Tas ir veikt to, ko pēdējās vēlēšanās daudziem izdarīt nebija iespējams, jo bija aizbraukuši ciemos, bija laukos utt. Jo šobrīd “vienīgais reģistrs” ir pase, kurā spiež zīmogu – tāpat, kā to darīja pagājušā gadsimtā. Un tieši vajadzība spiest arhaisko zīmogu ir izsaukusi vajadzību pēc apliecībām, jo uz ID kartes zīmogu neuzspiedīsi. Savukārt, par datoriem, planšetēm nepiekrītu. Lai caur internetu reģistrētu lietotāju, nav vajadzīga izdalīta planšete tikai uz to brīdi, tikpat labi tas var būt pašvaldības vai skolas ikdienā lietots stacionārais dators, kas “mobilizēts” uz vēlēšanām. Planšete vai pat “gudrais” telefons. Ja kāds gribētu- izdomātu. Piemēram, jauna klase skolai, ar nosacījumu, ka iekārtas izmanto vēlēšanās…Uz vēlēšanām vispār nevajadzētu neko stacionāru, jo datortehnika kļūst veca dažos gados, un, ja tā tiek lietota tikai vēlēšanu laikā… Interneta pieslēgums gan ir priekšnoteikums, bet Latvija ir kādā 5. vietā Pasaulē tā izplatībā un ātrumā- tur nekāda problēma nevarētu būt.
0
janis17 > Ieva 01.08.2014. 15.22
Patiesībā tas reģistrs arī nav superdrošs. Var sasskarties ar to, ka atzīme par nobalsošanu jau ir ielikta, piemēram… Par EP vēlēšanām taisnība, tām jābūt tāpat, kā Saeimas vēlēšanām, balsot jebkurā vietā. Vai tikai lētāk nav samazināt pases cenu, nekā pārtaisīt visu v.elēšanu sistēmu, izdomāt grāmatiņas, reģistrus utt. Tad pase būtu jebkuram pieejama un nekādu problēmu!
0
janis17 > Ieva 01.08.2014. 11.48
Pilnībā pievienojos. Elektronisko reģistru var veidot, bet tas būtu aktuāls tikai tiem ID karšu turētājiem, kam nav pases. Tipa ietaupīja kārtējo reizi, dauņi!
0
janis17 01.08.2014. 10.16
Manabalss.lv rīkojas nedemokrātiski, jo netiek dota iespēja balsot PRET risinātajām iniciatīvām! Tādējādi, savācot 10 000 parakstu, liekas, ka iniciatīvai ir liels atbalsts taču, iespējams, ka miljons ir pret
Tāds piemērs ir Valsts Himnas mainīšanas iniciatīva!!!
0
Alise 01.08.2014. 10.23
Kā jau norādīts rakstā, Norvēģija jau atcēla e-vēlēšanas, igauņu sistēma ir gļukaina. Un kā rāda prakse, e-vēlēšanas aktivitāti būtiski neceļ. Visticamāk jau tādēļ, ka tie, kas interesējas par politiku un saprot vēlēšanu nozīmi, tie aiziet tik un tā vēlēt, vienalga uz kurieni iet, bet tie, kas neiet, kam vienalga, tie arī internetā nebalso.
0