Kāpēc reformas veselības nozarē nenes cerētos uzlabojumus?

Veselības aprūpē ieguldītie līdzekļi ir investīcijas valsts cilvēkresursos

Starptautiskās cilvēktiesību normas precīzi neparedz to, kā ES valstīm jānodrošina iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpi – šis jautājums paliek katras dalībvalsts ziņā. Arī regulēt veselības aprūpes pakalpojumus pēc to satura un pieejamā apjoma nav Eiropas Savienības kompetence, tāpēc šķiet, ka šī nozare ir atstāta bez pieskatīšanas.

Kāpēc tomēr šajā situācijā citas, par Latviju pat ekonomiski vājākas valstis, spēj saviem cilvēkiem nodrošināt labāku aprūpi un ārstēšanu, kamēr pašu mājās reforma seko reformai, bet reālu uzlabojumu veselības nozarē joprojām nav?

Latvijas veselības aprūpes lielākā problēma ir tā, ka politiķi to vienmēr uzlūkojuši kā nozari, kas tikai patērē. Politiķiem trūkst izpratnes par to, ka veselības aprūpē ieguldītie līdzekļi ir daļa no nepieciešamajām investīcijām valsts cilvēkresursos.

Ja nebūs veselu, strādāt spējīgu cilvēku, valsts nespēs sekmīgi attīstīties.

Tāpēc ikviena cilvēka veselība ir jāuztver kā ārkārtīgi nozīmīgs resurss, kura uzturēšanā valstij ir vērts investēt – jo mērķtiecīgāk tas notiks, jo veselāka būs sabiedrība, jo sekmīgāk attīstīsies valsts. Tā vietā, lai apkarotu slimības, veselības politikas veidotājiem beidzot būtu jāsāk domāt par efektīvu līdzekļu investēšanu veselības aprūpes sistēmā. Ir jārada tāda sistēma, kur katrs eiro tiktu ieguldīts ar konkrētu mērķi un sniegtu reālu atdevi. Diemžēl patlaban pārliecināties par veselības aprūpes sistēmā ieguldītās naudas efektivitāti nav iespējams, kas nereti pašus politiķus attur no vēlmes šai nozarei atvēlēt papildu finansējumu.

Uzskatīt, ka valsts garantētais veselības aprūpes pakalpojumu minimums ir tikai neatliekamā palīdzība, no valsts attīstības viedokļa ir katastrofa.

Šāda politika noved pie cilvēkresursu pakāpeniskas iznīcināšanas, un sekas tam redzam jau šodien. Latvijas iedzīvotāju saslimstības un mirstības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropā. Ir absurds, ka nevienam ministram nav izdevies iedzīvināt izpratni par veselības aprūpes lielo vietu un lomu sabiedrības pastāvēšanā. Pat valsts attīstības ceļvedī – Nacionālajā attīstības plānā, piemēram, kultūras veicināšana ir iekļauta valsts prioritāro mērķu vidū, bet veselības aprūpes uzlabošana, kas ir nesalīdzināmi svarīgāks mērķis valsts nākotnei, to vidū nav.

Solvita Olsena ir Eiropas Veselības aprūpes tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja.