Skolēnu zināšanas vissliktākās vēsturē un matemātikā • IR.lv

Skolēnu zināšanas vissliktākās vēsturē un matemātikā

10
Bioloģijas stundā. Foto: Andrejs Strokins, F64

Augstākie vērtējumi centralizētajos eksāmenos bijuši krievu un franču valodās

Skolēni zemākos vērtējumus ieguvuši vēstures un matemātikas, bet augstākos – krievu valodas un franču valodas eksāmenā, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapā esošā informācija.

Vēstures eksāmenā vidēji iegūti 42,6%, bet matemātikā – 43,34%. Lai gan tie ir vājāk nokārtotie eksāmeni, vidējais vērtējums, salīdzinot ar pērno gadu, abiem mācību priekšmetiem kāpis vidēji par pieciem procentiem, ziņo LETA.

Krievu valodas eksāmenā uzrādīts augstākais rezultāts – 70,9%. Šajā mācību priekšmetā novērojams vislielākais uzrādītā rezultāta kāpums – salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu tas audzis par 6,75%.

Rezultāti uzlabojušies arī franču valodas eksāmenā, kur no 66,13% pagājušajā gadā rezultāti uzlabojušies par 3,19 procentiem.

Vērtējumu kritums vērojams dabaszinātņu mācību priekšmetos – ķīmijā, bioloģijā un fizikā, kur attiecīgi uzrādīti 59,48%, 59,31% un 51,21% augsti rezultāti. Visvairāk rezultāti kritušies bioloģijā, kur uzrādītais rezultāts ir par 6,24% zemāks nekā pērn.

Rezultātu pasliktināšanās novērojama arī vācu un latviešu valodā. Šo mācību priekšmetu eksāmenos attiecīgi uzrādīti vidēji 56,4% un 52,71%. Ja latviešu valodas eksāmenos rezultāts ir krities par nedaudz vairāk kā trim procentiem, tad vācu valodā kritums ir vairāk nekā trīs reizes lielāks – tas samazinājies par 9,52%.

Tikai angļu valodas eksāmena rezultāts, kas ir 56,16%, atšķirībā no citiem mācību priekšmetu eksāmenos uzrādītajiem rezultātiem, kas trīs gadu periodā sākumā kāpuši, bet tad – krituši, joprojām paaugstinās. 2012.gadā skolēni Latvijā uzrādīja 52,96%, 2013.gadā – 54,72%, bet šogad – 56,16% augstus rezultātus.

Valsts valodas eksāmenā 9.klasēm uzrādīts zemākais rezultāts pēdējo trīs gadu laikā – 61,68%.

5% līmeni šogad nav pārvarējuši 135 eksāmenu kārtotāji – 21 latviešu valodā un 113 matemātikā.

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma kārtībā jeb mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt iesniegumu, kas adresēts VISC, ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu.

Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.

Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli.

Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā.

Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%).

Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.

Kopumā VISC pirmdien izsniedzis 22 270 centralizēto eksāmenu sertifikātus jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo izglītību, kā arī 3820 pamatizglītības sertifikātus.

 

Komentāri (10)

buchamona 30.06.2014. 13.44

Te gan būtu jādala – rezultāti skolās, kuras strādā valsts valodā un rezultāti ” krievu” skolās.

Ja pusei latviešu ģimenēs augušo bērnu zināšanas savas valsts vēsturē ir novērtējamas ar – vidēji, tas ir apdraudējums valstij, jo arī nākotnē Saeimas vēlēšanu rezultāti būs atkarīgi no tā, kā LR pilsonis izprot procesus Latvijā, bet bez labām zināšanām vēsturē tas nav iespējams.

Protams, ka matemātika ir pamatu pamats, tā pat kā fizika un ķīmija, taču Latvijā ir bīstami novērtēt par zemu, atstāt pašplūsmā tādu priekšmetu kā vēsture uz kā balstās izpratne, kas tas ir Latvijas Republika, kādēļ ir svarīgi uzsvērt, ka mūsu valsts ir dibināta 1918.gadā un nevis 1991. gadā utt

+6
0
Atbildēt

0

silvija_vitina 30.06.2014. 13.50

Augstākie vērtējumi centralizētajos eksāmenos bijuši krievu un franču valodās

Tam, kas izdomājis šādu virsrakstu, latviešu valodā liekams apaļš divnieks. Acīmredzot, skolā neiemāca ne tikai eksaktos priekšmetus, bet arī ar humanitārajiem iet visai bēdīgi.

Bet, par tēmu runājot, būtu interesanti zināt vēstures eksāmena rezultātus tajās skolās, kas tika jauši/nejauši iesaistītas “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā (tas bija par vēstures notikumu izpratni). Jo diez kā var nokārtot valsts eksāmenu, ja mācās pēc citas valsts propogandētajiem materiāliem?

+5
0
Atbildēt

0

Ieva 30.06.2014. 13.20

Nu lūk rezultāts “humanizācijai”. Atkal pietrūks gribētāju uz eksaktajām profesijām, būs pārprodukcija biznesa vadībā, politoloģijā, juristos un filozofos.

Labs IZM darba rādītājs. Kā tas iet kopā ar ministres-filoloģes vēlmi likvidēt centralizētos eksāmenus? Pieaugs pusaudžu vēlme neiet vieglākos ceļu , bet mācīties eksaktos priekšmetus?

Zivs pūst no galvas. Vienmēr!

+5
-3
Atbildēt

2

    Ieva > Ieva 30.06.2014. 17.25

    Taisnība. Tik, ko tas maina? Mazāki konkursi Vēstures vai Teoloģijas fakultātēs?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Jānis Derkusovs > Ieva 30.06.2014. 14.44

    Nū…Vēsture gan ir no humānajiem priekšmetiem.

    Tā kā necepies, jo arī humānajās zinībās sīkie uzrāda sliktus rezultātus.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu