Alkoholisko dzērienu aprites regulējums „brēc” pēc vienādas attieksmes
Ikvienas nozares attīstību ļoti būtiski ietekmē likumdošanas sakārtotība un ilgtspējīgums. Diemžēl alkoholisko dzērienu aprites regulējums Latvijā patlaban atgādina purvu, kurā, runājot līdzībās, slīkstam arvien dziļāk, lai arī mērķis tikt ārā „uz stingras takas” ir visām pusēm. Paskaidrošu.
Alkoholisko dzērienu aprites likums jau kuro reizi tiek atvērts grozījumiem. To viens no publiski definētajiem pamatmērķiem ir mazināt alkohola pieejamību jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Nozares uzņēmēji vēl 2012.gadā parakstīja memorandu par sadarbību šajā jautājumā ar veselības nozares pārstāvjiem un nekad nav mainījuši savu nostāju. Taču realitātē atbildīgās ministrijas darbu likuma izmaiņu virzīšanā tagad var saukt par maldīšanos „formulējumu purvos”, nevis tādu risinājumu meklēšanu, kas patiesi mazinās jauniešu atkarību un ieviesīs stingrību alkohola aprites kontrolē.
Veselības ministrijas (VM) redzējumā izvirzīto problēmu cēlonis ir nepietiekams alkohola aprites regulējums.
Mēs kā nozares pārstāvji uzskatām, ka, pirmkārt, jāpārskata esošais regulējums un jāievieš skaidrība likumdošanas normu pielietojumā, nevis nemitīgi jāpapildina likums ar jaunām pretrunīgām normām.
Otrkārt, galvenais priekšnoteikums efektīvam alkoholisko dzērienu patēriņa samazinājumam ir vienādu vai vismaz līdzvērtīgu noteikumu izvirzīšana visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Tas nenotiek Latvijā.
Minēšu virkni aktuālo pretrunu. Šogad 1.jūlijā stājas spēkā tiesību norma, kas paredz alkoholisko dzērienu vides reklāmas aizliegumu. VM, ievērojot to, ka vides reklāma likumdošanā nav definēta, rosina papildināt likumu, nosakot, uz ko neattiecas alkoholisko dzērienu vides reklāmas aizliegums. Tas, ka „vides reklāmas” jēdziens likumdošanā ir neskaidrs, nav atrodama ne šā jēdziena definīcija, ne pazīmes vai priekšnoteikumi, padara šo normu par interpretējamu un grūti īstenojamu.
Vai tomēr nebūtu jāsāk ar vienotu izpratni par to, kas ir vides reklāma? Uzskatu, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidrus un saprotamus kritērijus „vides reklāmas” definēšanai, pretējā gadījumā tas radīs būtiskas problēmas likuma piemērošanā.
Normatīvie akti, kas regulē alkoholisko dzērienu apriti, tirdzniecību un reklāmu, piedāvā visai īpatnēju nozares regulējumu – vieniem alkoholisko dzērienu veidiem (kas veido tikai 25% no alkohola tirgus Latvijā) nosakot stingrus ierobežojumus, kamēr lielākajai daļai alkoholisko dzērienu (alus, kas ir 75% no kopējā alkohola patēriņa Latvijā) vispār praktiski netiek noteikti nekādi ierobežojumi.
No vienas puses, valsts deklarē, ka aizsargā bērnus un jauniešus no alkohola reklāmu ietekmes, bet vienlaikus pieļauj, ka, piemēram, Latvijas hokeja izlases spēles spēļu laikā pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kuras vēro lielākā daļa Latvijas bērnu un jauniešu, tiek pārraidītas neskaitāmas alus reklāmas.
Bieži kā argumentācija tiek piesaukti salīdzinājumi ar citām valstīm. Šeit būtu vērts pieminēt, ka lielākajā daļā Eiropas valstu nevarēs atrast tik krasas atšķirības reklāmas ierobežojumos starp alkoholisko dzērienu veidiem kā Latvijā. Vēl viens piemērs – VM piedāvā aizliegt pircēju informēšanu par „speciālajiem piedāvājumiem”, izņemot speciāli atvēlētās vietās (nodaļās), kur tiek tirgots alkohols. Prasība izvietot alkoholiskos dzērienus šādās nodaļās dīvainā kārtā neattiecas uz alu.
Bet tieši alus un alkoholiskie dzērieni, pēc pētījumu datiem, ir jauniešu pieprasītākais alkohols. Gribu uzsvērt, ka jebkurš alkohols ir kaitīgs, ja to lieto pār mēru, tādēļ regulējumam un ierobežojumiem jāattiecas vienādi pret visa veida alkoholu.
Kādi soļi būtu sperami, lai mazinātu jauniešu atkarību un ieviesīs stingrību alkohola aprites kontrolē? Pirmais priekšnoteikums efektīvam alkoholisko dzērienu patēriņa samazinājumam ir vienādu vai vismaz līdzvērtīgu noteikumu izvirzīšana visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Šāda pieeja būtu jāievēro ne tikai reklāmā, bet arī īstenojot citus ierobežojošos pasākumus. Nevar panākt kopējo alkohola patēriņa samazinājumu, ja trīs ceturtdaļas no šā dzērienu tirgus faktiski neskar būtiski ierobežojumi pārdošanā, reklāmā un apritē.
Tāpēc nozares uzņēmēji aicina likumdevēju izvērtēt esošos pretrunīgos regulējumus un nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus visiem alkoholiskajiem dzērieniem bez atsevišķu dzērienu veidu lobēšanas.
Autors ir Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) valdes priekšsēdētājs un a/s „Latvijas balzams” ģenerāldirektors
Komentāri (36)