Militāras cīņas vietā problēma jārisina ar stingri uzraudzītiem eksperimentiem ar legalizāciju un koncentrēšanos uz sabiedrības veselību
Globālais karš pret narkotikām bijusi katastrofāla neveiksme un pasaules līderiem ir jāpārdomā sava pieeja šai problēmai, secināts jaunā akadēmiskā pētījumā, kuru parakstījusi grupa starptautiski atzītu ekonomistu un politiķu.
Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas (LSE) publicētajā pētījumā “Ending the Drug Wars” uzsvērts, ka cīņai ar narkotikām nepieciešama jauna pieeja, kā pamatojumu minot vardarbību Afganistānā, Latīņamerikā un citos reģionos, vēsta LETA/AFP.
“Ir pienācis laiks izbeigt “karu pret narkotikām” un masveidā novirzīt resursus uz efektīvu pierādījumos balstītu politiku, kas pamatotos uz precīzu ekonomisko analīzi,” norādīts pētījuma priekšvārdā, piebilstot, ka militarizētais karš pret narkotikām “radījis milzīgi negatīvus rezultātus un papildus postījumus”.
Ziņojumā norādīts, ka tā vietā problēma jārisina ar stingri uzraudzītiem eksperimentiem ar legalizāciju un koncentrēšanos uz sabiedrības veselību, šādi samazinot nelegālās narkotiku tirdzniecības ietekmi.
Pētījumu parakstījis bijušais ASV valsts sekretārs Džordžs Šulcs, Lielbritānijas premjerministra vietnieks Niks Klegs, bijušais Eiropas Savienības (ES) augstākais ārlietu pārstāvis Havjers Solana, kā arī pieci Nobela prēmijas laureāti ekonomisti – Kenets Arovs, Kristofers Pisaridess, Tomass Šellings, Vernons Smits un Olivers Viljamsons.
“Narkotiku kara izgāšanos atzinuši sabiedrības veselības profesionāļi, drošības eksperti, cilvēktiesību iestādes un tagad arī vairāki no pasaules respektētākajiem ekonomistiem,” norādīja LSE pārstāvis Džons Kolins.
Pētījumā kā līdzšinējās narkotiku apkarošanas politikas negatīvās sekas minēts lielais ar narkotiku saistītu noziegumu notiesāto personu skaits ASV, politiskās represijas Āzijā, korupcija un nemieri Afganistānā un Rietumāfrikā, vardarbība Latīņamerikā, HIV izplatība Krievijā un pat globālais sāpju remdinošu medikamentu trūkums.
Komentāri (24)
ligakalnina 07.05.2014. 09.09
Tas ir sen skaidrs.
Šī te cīņa ar narkotikām izmaksā ārkārtīgi dārgi, un rezultāti tai nav, praktiski, nekādi, ja par rezultātu nevar nosaukt visu narkotiku lietotāju iestumšanu kriminālo struktūru kontroles sfērā.
It sevišķi tas attiecas uz vieglām narkotikām, marihuanas tipa, kas, principā, ir nekaitīgāka par alkoholu, un izraisa daudz mazākas socialās sekas, kā alkohols.
Vieglās narkotikas sen būtu jādekriminalizē, tā narkomafija zaudētu milzu līdzekļus, labi, ka tas, pamazām, tiek darīts.
Arī hroniskiem opiātu lietotājiem, pēc att. ekspertīzes, ja tā nolemj, ka, ārstēšana ir bezperspektīva, vai pacients to nevēlas, būtu jāizsniedz narkotikas legālā veidā, tas būtu daudz lētāk, izdevīgāk un cilvēcīgāk, tas ir jādekrimanilizē, atraujot šos cilvēkus no noziedzīgās vides, un, atkal, samazinot narkomafijas peļņu, labi, ka ir metadona programma, bet, tā ir jāpaplašina.
Ja narkomānam nav nemitīgi jādomā, kur ņemt naudu nākamai devai, nav tāpēc jāzog vai jāveic citas kriminalās darbības, viņš var būt absolūti normāls sabiedrības loceklis, strādāt, utt., opiāti personību, praktiski, nedegradē, atšķirībā no kokaīna un, sevišķi, sintētiskiem amfetamīniem un citiem sintētiskiem mēsliem, ieskaitot tos zāļu maisījumus, diemžēl, taisni tie izplatās mežonīgā ātrumā.
Ar tiem, kas tos ražo un izplata, jācīnās nesaudzīgi, kaut, no otras puses, jāmeklē arī mazāk kaitīgi to aizvietotāji, lai, pēc iespējas, arī šos lietotājus izrautu no kriminalās vides.
Saprotams, tas viss prasa papildus pētījumus, likumdošanu, utt., bet, vektoram jābūt legalizācijas virzienā, nevis sodīšanas un apkarošanas virzienā, jo tas jau sen pierādījis savu neefektivitāti.
Analoģisks piemērs bija ar “sauso likumu”, kas pierādīja, ka aizliegumiem nav jēga, jābūt saprātīgiem ierobežojumiem, ar narkotikām tas pats variants.
0