Stūra māja ver durvis publikai – aplūkojama izstāde par čeku, īpaši mākslas pasākumi un tūres baisajos pagrabos
Rīgas galvenā iela, kuras nosaukums 20.gadsimtā nemitīgi mainījies, uzskatāmi parāda lielvaru spēles, bet viskoncentrētākā totalitārisma pietura ir Valsts drošības komitejas (VDK) nams, tā dēvētā Stūra māja. Rīga 2014 sadaļas Brīvības iela kurators Gints Grūbe jau pirms diviem gadiem solīja Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā šo vēsturisko ēku atvērt apmeklētājiem, tagad tas piepildās.
Arhitekta Aleksandra Vanaga 1912.gadā Brīvības un Stabu ielas stūrī celtā sešstāvu māja ar dekoratīviem balkoniem, koķetu tornīti un jūgendstila motīviem iekštelpās 1940.gadā, ienākot padomju varai, pārvērtās cietoksnī. Baigajā gadā tur nogalināja režīmam netīkamus cilvēkus. Tur tapa nevēlamo personu saraksti 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta izsūtīšanām. Pēc kara, līdz pat PSRS kraham, VDK miteklis kļuva par spīdzinātavu – izmeklēšanas izolatoru. Vēl joprojām par to atgādina 44 ieslodzīto kameras. Nopratināšanas telpas ar aizrestotiem logiem, lai pa tiem nevarētu izlēkt. Būri gaiteņos, saukti par «sobačņikiem», kur mēdza iegrūst aizturētos, lai tie nesatiktu cits citu. «Obezjaņņiki», ar metāla sietu pārsegti divi mazi pastaigu laukumi, kas līdzinās dzīvnieku krātiņiem.
2014.gada maijā čekas nams atkal vērs durvis – jau pavisam citā statusā. Laikmeta nospiedums, liecība, ko grūti apzīmēt ar triviālo «tūristu atrakcija». Līdz rudenim ēku apdzīvos arī kultūras pasākumi, kas projektā Stūra māja. Lieta nr.1914/2014 poetizēs un dokumentēs totalitārisma stāstu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.