Kā Veselības ministrija apmānīja ārstus un kāpēc ģimenes ārsti gatavo ministres demisijas pieprasījumu
Esmu kardioloģe, strādāju ar slimniekiem rehabilitācijas periodā. Sirds slimības joprojām Latvijā ir galvenais mirstības cēlonis. Mani pacienti lielākoties ir tie, kas neiet pie ģimenes ārsta, ēd treknu un sālītu ēdienu, smēķē, uzaudzē vēderam tauku kārtu. Pēc pirmās koronārās lēkmes – pat ja tas nav infarkts, viņi nonāk Stradiņa slimnīcā, viņus moderni ārstē, izraksta zāles un izraksta no slimnīcas. Mani pacienti parasti ir tie, kam kaulainā ir nostaigājusi garām, bet vēl atstājusi šaisaulē.
Ģimenes ārsts ir manu pacientu palīgs, atbalsts un dievs. Kardiorehabilitāciju mūsu valsts apmaksā tikai „svaigi” operētiem sirds slimniekiem un pēc tikko pārciesta infarkta. Manā aprūpē nonāk tikai tie, kas apdrošinājušies vai paši ir maksātspējīgi. Pārējiem jādodas pie ģimenes ārsta. Daudzus gadus man nācies strādāt ar kolēģiem plecu pie peca, un man jāsaka – man patīk, cik zinoši un spējīgi ir Latvijas ģimenes ārsti.
Pērn patiesi nopriecājos, ka ministrija bija sākusi nopietni strādāt pie ģimenes ārstu darba plānošanas – bija paredzēts izstrādāt primārās veselības plānu. Kopā ar kolēģiem nosūtījām šim plānam dažus priekšlikumus par rehabilitāciju, kas, protams, netika ņemti vērā.
To, ka ministrija neņem vērā ārstu ieteikumus, zinu jau sen. Patiesībā to zina arī ģimenes ārsti. Tagad ģimenes ārsti to zina vēl labāk. 14.aprīlī visiem interesentiem, proti, ģimenes ārstu asociācijām, māsu asociācijām un speciālistiem tika nosūtīta vēstule, ka Primārās veselības aprūpes plāna projekta izskatīšana valdībā atlikta uz divām nedēļām. Tas tika paziņots arī sociālajos tīklos un arī Veselības ministrijas mājas lapā.
Gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, gan Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kas bija gatavojušās sūtīt savus priekšstāvjus uz Ministru kabinetu ar saviem iebildumiem un argumentiem, priecīgi gaidīja – kad nu ministrija aicinās neskaidros jautājumus saskaņot. Savukārt 15.aprīlī Veselības ministrija jau plašsaziņā paziņoja, ka Veselības ministrijas izstrādātais Primārās veselības aprūpes attīstības plāns 2014.-2016.gadam pieņemts.
Juridiskā terminoloģijā: situācija rada aizdomas par apzināti melīgas informācijas izplatīšanu nolūkā panākt, lai ģimenes ārstu pārstāvji MK sēdē neierodas.
Tiem, kas lāga neatceras Veselības ministrijas vēstures lappuses, varu atgādināt, ka 2004.gadā Ingrīdai Circenei ģimenes ārsti jau izteica neuzticību, kas beidzās ar Repšes valdības krišanu. Visu pērno gadu Ingrīdas Circenes konflikts ar ģimenes ārstiem plauka saistībā ar jauno Veselības finansēšanas likumu, un daudzkārt ar demisijas prasību draudēja abas ģimenes ārstu asociācijas. Tagad, kad likums dziļi noslēpts Saeimas atvilknēs, kad deputāti to tikai pēta un caurlūko, vēlēšanas gaidīdami, Ingrīda Circene pati nolēmusi ar ģimenes ārstiem pastrīdēties.
Visiem tiem, kas iepazīstas ar primārās aprūpes plānu ir skaidrs – plāns ir nekāds. Sasmērēts papīrs vai piedrazots cietais datora disks. Šajā plānā nav ne jēgas, ne attīstības.
Pat tas, ko vēlējusies sasniegt Circene – palielināt primārās veselības aprūpes lomu profilaksē, diagnostikā un ārstniecībā, kā arī uzlabot primārās veselības kvalitāti, palicis nesasniegts. Kur nu vēl ar vārdu atcerēties pacientu tad, kad viņam pēc digitālās angioplastikas infarkta gadījumā vai pēc ķīmijterapijas vēža gadījumā vajadzīga rehabilitācija vai atbalsts. Dokuments patiesībā ir ķeksīša vērts, ja ne unikālā pieņemšanas metode – nepielaist nevienu pie diskusijas, bet vēlāk neielaist Ministru kabinetā uz caurlūkošanu.
Un tomēr – šoreiz tas nebūs tik vienkārši. Atļaušos prognozēt – ģimenes ārsti šo spļāvienu sejā atcerēsies un gatavo demisijas pieprasījumu. Ingrīdas Circenes partijas biedri no “Vienotības” šīs draudošās briesmas ir pamanījuši.
Atļaušos prognozēt vēl nopietnāk – “Vienotības” vadības klubiņš paši novāks Ingrīdu Circeni no amata. Ar lielāko varbūtību viņai tiks piemeklēts kāds mazs starptautiskā ierēdņa darbiņš Ženēvā vai Kopenhāgenā, kas publiski tiks slavēts kā dižs un nozīmīgs. Un vēl daži populāri Ingrīdas Circenes galma ārsti aprakstīs viņas nozīmīgo jauno amatu un tā lomu pasaules un Latvijas nākotnē.
Kad tas notiks? Domāju, ka jau aprīlī. Kas būs jaunais ministrs?
Uz šo jautājumu nevar atbildēt neviens. “Vienotības” pamatprincips saka – vispirms dari, pēc tam domā. Reti, kurš šaubās, ka “Vienotība” nometa Valdi Dombrovski no premjera krēsla, bet nevienam tolaik pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka nākamā “Vienotības” premjere būs Laimdota Straujuma. Arī šoreiz Ingrīdu Circeni nosūtīs trimdā, bet pēc tam meklēs jaunu ministru. Jaunā ministra pamatpazīme būs „nekāds”.
Autore ir kardioloģe ar 20 gadu darba pieredzi rehabilitācijas iestādēs
Komentāri (21)
ligakalnina 22.04.2014. 18.34
Ne jau pirmo reizi Circene melo un sagroza faktus, ne tikai Latvijā, bet, arī starptautiskajai sabiedrībai, šīs ministres morālās īpašības ir ārpus katras kritikas.
Par nodokļiem – varbūt, iesākumā, paskatīsimies, kur mums tie nodokļi aiziet, un kā mums ievāc tos pašus nodokļus, kas ir?
Kāpēc gan Lietuvā, gan Igaunijā atrodas nauda gan armijai, gan veselības aizsardzībai, toties Latvijā tikai dārgām megabūvēm un birokrātijai?
Kāpēc Latvija ievādc nodokļos tikai kaut kur ap 25% no IKP, kā zanE te nesen minēja, Igaunija un Lietuva – virs 30% no IKP, varbūt, tāpēc mums nekam nav naudas, un nevajag nodokļus palielināt, vajag iemācīties tos pašus savākt?
Nu, toties mums ir visdārgākā VID ēka, tilts, bibloteka, ar ko varam lepoties.
6
Pastniece > ligakalnina 23.04.2014. 06.01
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-DU-13-001/EN/KS-DU-13-001-EN.PDF
25 lpp. Latvijai, Lietuvai nodokļi ~30% IKP, Igaunijai 31%.
0
garausiitis > ligakalnina 23.04.2014. 02.56
dzeris – par VID ēku – cik dzirdēts no paša VID , tad VID atrašanās vienā vietā nopietni atvieglos darbu . Ja par izmaksām , tad jautājums ar to vai kāds ir redzējis salīdzinošos ciparus, jo šodien ar VID nomā ēkas gan Jeruzālemes ielā , gan Skanstes ielā ( pedējais gan minejuma formā ) . Par to vai ēkai vajadzēja būt Mežaparkā gan jautājums , manuprāt Pardaugava būtu lētāk.
Par nodokļiem – Jaunākajā Pasaules Bankas, Starptautiskās Finanšu korporācijas un PwC sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē secināts, ka kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un šobrīd ir 35,9% – tas ir 11. zemākais rādītājs ES un EBTA reģionā. Latvijas nodokļu likme ir vismazākā arī Baltijas valstīs (Lietuvā 43,1% un Igaunijā 49,4%). Par salīdzinošo iekasēšanas efektivitāti Baltijas valstīs nevaru spriest , jo neatradu datus , taču šie procenti parāda ,ka te ir daudz kā izskaidrojums. Palielināsim nodokļu slogu un parādīsies ieņēmumi :)
0
Una Grinberga > ligakalnina 22.04.2014. 19.32
@dzeris
O, jā Lietuvā atrodas nauda aizsardzībai – par 0.1% mazāk nekā Latvijā :D Dzerim kā vienmēr Latvija ir vissliktākā valsts pasaulē… Tiltu un VID ēkas valsts nebūvē… Un Igaunijā nodokļu slogs ir lielāks nekā Latvijā pat pirms nodokļu iekasēšanas… Sapņu zemes Lietuva un Igaunija izrādās tomēr uz tā paša grābekļa… Kāpēc nerunā par to, ka Igaunija sakārtoja ārstniecības un izglītības iestāžu tīklu jau 2000-o gadu sākumā? Pirmais un otrais ES fondu vilnis ļāva efektīvi ieguldīt visās iestādēs.
P.S. Un man nav žēl, ka VID darbinieki, kas saņem 400 EUR algu beidzot varēs strādāt modernās telpās. Nožēlojami ir uzskatīt, ka valsts struktūrās strādājošajiem ir jāsaņem maza alga, jāstrādā neremontētās telpās un vēl jāpiedāvā Rietumeiropas līmeņa serviss…
0
ligakalnina > ligakalnina 22.04.2014. 19.22
ES te, vairāk, domāju uzturēšanas izmaksas, kā lasīju, būs stipri dārgas, arī tā noma, intersanti būtu, atkal, salīdzināt ar Igauniju un Lietuvu, cik tur izmaksā tie ieņēmuma dienesti, cik cilvēki tur strādā, un kāda to efektivitāte, salīdzinot ar Latviju.
Spriežot pēc taviem un zanE komentāriem, efektivitāte tiem, izskatās, lielāka.
0
garausiitis > ligakalnina 22.04.2014. 19.06
Dzeri – VID ēku valsts nomās :) , to būvē par privāto naudu :)
0
ligakalnina > ligakalnina 22.04.2014. 19.43
Vispār, Latvija man nav sliktākā valsts pasaulē, bet, attiecībā uz veselības aizsardzību, Latvija ir daudz sliktāka valsts nekā Igaunija un Lietuva, kāpēc tas tā ir, par to var strīdēties, bet, tas, ka Latvija medicīnai atvēlē daudz mazāk naudas, nekā šīs valstis, un katru gadu to vēl relatīvi samazina, nav apstrīdams, un tas norāda uz to, kādas mums prioritātes.
Arī attiecībā uz nodokļu savākšanu Latvija ir sliktāka par Igauniju un Lietuvu.
Vai valsts VID ēku būvē, vai nomā, tas, šoreiz, nav tik svarīgi.
0
silvija_vitina 23.04.2014. 10.06
Informāciju par un pret reformām vai finansējuma modeļiem var lasīt tikai atrauti no reālās dzīves. Reālā dzīvē medicīnas nozares “posts” izpaužas daudz triviālāk. Katram no mums noteikti ir savs stāsts “iz dzīves”. Manējais (svaigākais) ir šāds:
– sestdienā (t.i., dienā, kad ģim.dokt. nestrādā) vīram 1/2 stundas laikā kāja pietūka tā, ka nospriedām, ka tas ir neatliekams gadījums, un devāmies uz Gaiļezeru. Pēc 2 stundu gaidīšanas vīrs tika “pieņemts”, viņam tika uztaisītas analīzes, neko TĀDU dzīvībai bīstamu neatrada, taču, drošs paliek drošs, pārveda uz Infektoloģijas slimnīcu;
-Infektoloģijas slimnīcā neko TĀDU dzīvībai bīstamu neatrada, taču, drošs paliek drošs, uzlika spirta kompresi un uz lapiņas uzrakstīja, ka pirmdien (resp., pēc 2 dienām) jādodas uz poliklīniku pie savējā ārsta un pie reizes arī ieteica uztaisīt vēnu sonogrāfiju – ja nu gadījumā kāds trombs;
– pirmdien poliklīnikas ārsts izlasa lapeli un pat NEAPSKATĪJIS kāju (kas joprojām satūkusi un nežēlīgi sāp), aizsūta pie vēnu daktera uz sonogrāfiju;
– pieraksts pie vēnu daktera ir 2 ned. uz priekšu, taču tā kā vajadzība neatliekama, par maksu, protams, var tās pašas pirmdienas vakarā. cena 25 eur;
– vēnu dakteris atsaitē kāju (jo laikam sonogrāfiju citādāk nevar uztaisīt), un te nāk pats “jautrākais” stāstā – tūlīt pasaka arī diagnozi. Izrādās, tā ir roze. To nevarēja diagnosticēt ne Gaiļezerā, ne Infektoloģijas (!) centrā, ne ģim.ārsts (lai gan, kā viņš to būtu varējis, ja nenoņem apsēju). To diagnisticē citas specializācijas ārsts!
– Nobeigumam. Sonogrāfija tomēr bija jāuztaisa, lai konstatētu, ka ar vēnām viss kārtībā. Par procedūru, protams, jāsamaksā norādītie 25 eur., ak, jā – jāsamaksā dakterim rokās, jo procedūra tika veikta pēc viņa “darba laika” beigām. Tāda esot kārtība.
Te vispār nav runa par maksas/bezmaksas medicīnu. Gaiļos&Infekcijās samaksājām kopā 5 eur, taču PALĪDZĪBU nesaņēmām. ģim. ārstam samaksājām valsts noteikto pacienta iemaksu – taču PALĪDZĪBU (pat konsultāciju) nesaņēmām. Galu beigās, diagnozi nosaka ārsts, kura kompetencē tas nebūtu jādara. Saņēmām arī MAKSAS PAKALPOJUMU (vēnu sonogrāfiju, kurai ar diagnozi nav nekāda sakara). Kādus secinājumus es varu izdarīt?
0
Ieva 22.04.2014. 20.29
Varu atkārtot vēlreiz- medicīna Latvijā ir viskorumpētākā nozare. Zatlers korupciju medicīnā legalizēja, un pat taisnības aizstāvis dakteris Džeris uzskata, ka pateicības aploksnē ir normāla lieta.
Daudzas reizes esmu teicis – tā sauktā Latvijas bezmaksas medicīna iedzīvotājiem ir ļoti dārga.
Dakteriem ar zelta rokām zeltā ir jāmaksā, bet tas jādara legāli – ar cenām reģistratūrā un internetā. Tagad nezini, cik kam maksāt, un kad…
Tāpēc tagad medicīnas budžeta palielināšana nozīmēt naudas liešanu caurā sietā- par valsts līdzekļiem tiks nopirkts vēl viens dārgs kompjūtertomogrāfs, uz kuru būs liela rinda, jo dakterim , par rindas paātrināšanu būs privāti jābāž aploksne ķešā. Un pārējiem jāgaida…Un filozofiski- – kāpēc dakteru halātiem ir kabatas, ja visus instrumentus padod māsa?
Bet vainīgi nav tikai dakteri- vainīgi esam mēs paši, jo par savu veselību nerūpējamies. Ārzemēs tā ir viena no lietām, kas palīdz veidot karjeru- mums ne. Mēs daram visu, lai to nobeigtu. Dzeram, smēķējam, aptaukojamies- un paliekam slinki…
Circenes reformai bija laba doma apakšā – nodrošināt labāku aprūpi tiem, kas par to domā un maksā. Tik realizācija tāda šķība sanāca.
2
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@ligakalnina > Ieva 22.04.2014. 20.43
Bija mums tāds Auders, kurš darīja to pašu, ko Zatlers – ņēma aploksnes, bet, gribēja šo sistēmu savest kārtībā un legalizēt.
Zatleri nozīmēja par prezidentu, Auderu tiesāja, nevajag te nevienam neko ne legalizēt, ne sakārtot.
0
Una Grinberga > Ieva 23.04.2014. 03.34
@ Ķīps
Labas reformu idejas (JEBKURĀ nozarē) dzīvo līdz tam brīdim, kad sāk ķerties klāt ietekmīgo izpildītāju un piegādātāju kabatām… it sevišķi veselības nozarē, kur visi viens otru pazīst… pietiek pieķerties klāt zeltas stentiem, visas slimnīcas un kardioķirurgi var vēsā mierā nomest ministru. Tāpat par pārcenotajām zālēm utt. Principā lai ko ministrs arī darītu, jebkuras reformas būs sliktas, jo tās ir pārmaiņas un cilvēki nemīl pārmaiņas. Paskatieties uz IZM – nav reformu, ministrs labs! Un Circenes reformas patiesībā tiek totāli “izvarotas”, lai saņemtu kaut minimālu atbalstu no nozares.
0