Pārdomas, nakts vidū pulksteni par stundu pārgriežot
Pulksteņa pārgriešanas laikā ik gadu martā un oktobrī medijiem ir darba pilnas rokas – viņi var diskutēt, vai pāreja no ziemas uz vasaras (vai otrādi) laiku ir veselīga un ekonomiski pamatota. Katram, kas cik necik spēj noformulēt savu viedokli, par laika maiņu ir kas sakāms, un šo rindu autors nav izņēmums.
Sagadīšanās pēc latvietis nedzīvo Ekvatoriālajā Gvinejā vai pat Kurzemes senajās kolonijās Gambijā un Tobago, kur cauru gadu diena ir 12 stundas, ātri gaisma aust, ātri zūd. Visiem pilnīgi skaidrs visa gada ritms – celies pirms saules, ej gulēt pēc saules – nekāda pulksteņu grozīšana, saule ātri lec spīd 12 stundas un neticami ātri riet.
Latvieša dzīve gadsimtiem bijusi saistīta ar laikgriežiem. Gadu latvieši dalīja saules ritma iespaidā, radot astoņas gadskārtas, kas noteica visu latviešu dzīvi. Latviešu senā laika skaitīšanas sistēma ir saglabājusies dainās un liecina, ka mūsu senči visai labi saprata saules ritma nozīmi augu, dzīvnieku un arī cilvēku dzīvē.
Vasarā cēlās agri – četros vai piecos, gāja zāli pļaut (rasā izkapts labāk kož). Dienas karstajā laikā gāja gulēt diendusu, un, kas nav mazsvarīgi – tieši šajā laikā risināja demogrāfiskas problēmas. Vakarā jāja pieguļā un gulēt gāja visai vēlu. Dienvideiropā dažkārt šīs diennakts maiņas ir vēl izteiktākas, kad pusdienlaikā ir siesta, kurā nestrādā neviens ne valsts, ne privātajā biznesā.
Latvietis vasarā mēdza ēst četras reizes, bet ziemā – trīs reizes dienā. Aprīlī un septembrī „dzērves atnesa vai aiznesa” launagu un diendusu. Latvietis rudenī un ziemā cēlās vēlāk, diendusu negulēja, agrāk gāja gulēt.
Protams, XXI gadsimta latvietim ir “Latvenergo” un viņš var cauru gadu censties dzīvot vienā ritmā, bet īsta pamatojuma tam nav.
Loģiskāk, protams, būtu visām iestādēm un uzņēmumiem pašiem pavasarī pārcelt darbdienas sākumu no pulksten 9 uz 8 vai pat 7, nevis visiem valstiskā nolemtībā pulksteņus pārvilkt stundu uz priekšu.
Taču, šķiet, tieši tas nav mūsu dabā, mēs labprātāk šo grēka darbu uzticam valstij ar pulksteņa pārvilkšanu. Kāpēc?
Vienkārši mums neticami patīk pieradumi pulksteņlaikos. Slimnīcā analīzes ņem un temperatūru mēra pulksten 6, pamodinot visus tos, kas stacionāra apstākļos nav spējuši savlaicīgi aizmigt. Rīgā valsts iestādēs, poliklīnikās un konsultāciju centros pieņemšanas laiks ir no pulksten 9 līdz 12, bet satiksmes autobuss no Dagdas vai Balviem Rīgu sasniedz ap pulksten 11.30. Tādēļ cilvēks, kas brauc kārtot kādas darīšanas Rīgā, spiests uzkavēties vismaz par dienu ilgāk.
Vai kāds var man pastāstīt, kāpēc bērniem laukos ziemā stundas sākas pulksten 8, bet beidzas 14? Tādēļ, lai bērns būtu spiests mosties pulksten 6 un paspētu uz stundām, bet pēcpusdienā nīktu pie māmiņas vai tētiņa darbā, kamēr senčiem darbs beidzas? Kāpēc vienīgais lauku autobuss kursē kaut kur dienas vidū?
Nē, es nudien neticu, ka latvietis pats spējīgs savu laiku regulēt. Tāpat kā es neticu, ka kāds skolas direktors patstāvīgi stundas mazajiem bērniem kārtos no pulksten 10 līdz 16, bet no 8 līdz 10 dos iespējas nodarboties ar sportu skolas zālē, ja nu kāds akurāt vēlas ierasties ātrāk.
Celsimies vasarā par stundu ātrāk, sāksim strādāt par stundu ātrāk, jo „rīta stundai zelts mutē”.
Autors ir ārsts
Komentāri (28)
maija_ancite 29.03.2014. 16.34
Kāpēc god. Apinis šeit nerunā par to, kas notiek ar cilvēku kad viņam vispār nekas dzīvē neatbilst laika ritumam dabā, jo viņš pāris dienas iet uz darbu agri no rīta, tad divas dienas atpūšas un atkal iet uz divām vakara maiņām pēc kārtas un strādā naktī. Tā tas notiek cauru gadu, arī sestdienās un svētdienās, arī svētkos, jo rūpnīcas apturēšana nes lielus zaudējumus tās īpsāniekiem. Ir saprtams, ka ļoti ilgstoši šādi strādājot, cilvēkam pamatīgi ir sabeigta veselība, bet algu par šādu darbu viņš saņem gandrīz tādu pašu kā tie, kuri strādā normālu darba laiku, nebojājot savu iekšējo pulksteni un veselību. Arī pensionēties viņi nevar ātrāk, to likums neparedz, nemaz nerunājot par kādām iespējām saņemt papildus samaksu par sistemātisku veselības bojāšanu, lai tikai uzņēmuma īpašnieki daudz vairāk nopelnītu šādi nodarbinot strādniekus.. Kas, salīdzinot ar šo, ir pulksteņa griešana? Nekas, jo šo uzņēmumu strādnieki vispār dzīvo pilnīgā laika haosā. Bet Arodbiedrības meklē iespējas, lai maiņu strādniekien atņemtu arī visu to, kas agrāk bija iestrādāts likumos par labu viniem, piemēram to niecīgo samaksu par nakts darbu, jo to vēlas viņu lielākie priekšnieki, darba devēji. Saņemt biedru naudas no strādniekiem gan Arodbierdība ļoti mīl un dzīvo vienos melos, lai tikai sev piesaistītu pēc iespējas vairāk šo maksātāju. Darba devējs un Arodbiedrība ir viens vesels, bet darba ņēmējs viņiem ir biedru naudas maksātājs, jeb pajoliņš, no kura, tam piesolot apmaksāt dažus latus no briļļu iegādes, var to “slaukt” un izmantot.
0
Timurs Čuntonovs 29.03.2014. 13.25
Ja man kaut kas patīk tajā pulksteņa grozīšanā, tad tas, ka rudenī var dabūt vienu stundu klāt jaukam laiskam rīta miegam. Kas attiecas P.Apiņa ierosināto: ka mazajiem bērniem vajag mācīties laikā no plkst. 10 – 16….. ??…. Nu un kā tad vecāki, kas taču nesāk darbu 10.00, – tad līdz 10.00 bērni būs darbā pie vecākiem, vai kā?
P.S. Komentāra autors nav ārsts :)
0
ineta_rr 30.03.2014. 12.38
Jau pirms nedēļas pilnīgi neatkarīgi no citiem nonācu pie šāda paša secinājuma, tādēļ nesaprotu, par ko daudziem tādi iebildumi pret rakstu – viss pilnīgi pareizi un ar veselīgu devu pašironijas, ko, šķiet, daži šeit uztvēra par baltu patiesību, kas, starp citu, nereti tiek saistīts ar psihiskām saslimšanām vai attīstības traucējumiem. Vai pazušanu tulkojumā.. Tas tā, starp citu.
Ak jā, zinu vienu uzņēmumu, kas savu darbalaiku variē pa sezonām. Īstenībā, tādu nav nemaz tik maz, arī muzeji un citi tūrisma objekti maina darbalaiku pa sezonām, diemžēl neticu, ka pārējiem uzņēmumiem apgaismība atnāks pati no sevis, bet var jau valsts uzrīkot kādu informatīvo kampaņu, tikai jāuzmanās, ka tas nebeidzas ar sākam darbu 6 no rīta, beidzam 10 vakarā, kā mums dažs labs izdzinējs, tpu, īpašnieks iedomāsies. Un te jautājums par darba likumu, kas patlaban tiek regulāri piesmiets.
0